Rīga, 20.okt., LETA. Saeimas Juridiskā komisija trešdien pirms pirmā lasījuma atbalstīja 2022.gada budžetu tiesībaizsardzības iestāžu darbībai 320,7 miljonu eiro apmērā.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sacīja, ka nākamā gada tiesībaizsardzības iestāžu budžetu var iedalīt piecās jomās.
Pirmā joma skar uzņēmējdarbības attīstību un konkurētspēju stimulējošas tiesiskās vides nodrošināšanu. Šajā kategorijā 87 miljoni eiro tiks piešķirti tiesu politikai, bet 11 miljoni eiro komerctiesību politikai. Būtiskākais palielinājums skars digitālo risinājumu ieviešanu tiesās un infrastruktūras uzlabošanu, šim mērķim tiks novirzīti divi miljoni eiro. Šīs politikas mērķis esot nodrošināt efektīvu un uzticamu tiesu sistēmu, kā arī veicināt komercdarbībai labvēlīgu un stabilu tiesisku vidi.
670 000 eiro tiks novirzīti atvaļinājuma pabalsta nodrošināšanai tiesnešiem 50% apmērā. informācijas nodrošināšanai zvērinātajiem notāriem amata darbību izpildei bez maksas tiek plānots novirzīt 450 000 eiro.
Bērnu tiesību aizsardzībai tiks novirzīts 61,1 miljons eiro. Bordāns informēja, ka šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 42 000 uzturlīdzekļu parādnieku, kuru parādu summa veido 444,2 miljonus eiro.
Krimināltiesību politikai tiks novirzīti 75 miljoni eiro. No tiem 1,4 miljoni tiks novirzīti Valsts probācijas dienesta darbinieku atalgojuma palielināšanai. 50 000 eiro tiks novirzīti probācijas darbinieku aizsardzībai, kuru ikdienas darbs ir vērtējams kā ar īpašu risku.
Tāpat nākamā gada budžetā 18 miljoni eiro ir paredzēti nekustama īpašuma tiesību politikai. No tiem 2,1 miljonu eiro saņems Valsts zemes dienesta informācijas centrs – sistēmu datu publicēšanai atvērto datu veidā. 90 000 eiro tiks novirzīti piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku starpā.
Papildus pieci miljoni eiro tiks novirzīti konstitucionālo tiesību politikai. Divi miljoni eiro tiks novirzīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fondā, bet 7,1 miljoni eiro – nozaru vadības un politikas plānošanai.
Tieslietu ministrija (TM) nākamgad plāno īstenot pasākumus Valsts kontroles veiktās Ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitātes revīzijas jeb tieslietu audita ieteikumu ieviešanai. Tāpat TM turpinās uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu vērstu pasākumu īstenošanu – reģistru attīstību, lai veicinātu e-pakalpojumu izstrādi un attīstītu sadarbību starp reģistriem, kā arī Komerclikuma pilnveidi.
Tāpat TM mērķis nākamgad ir virzīties uz vienotu īpašumu, turpinot uz piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu, kā arī modernizēt kadastra informācijas sistēmu.
Nākamgad tiek plānots sākt Administratīvās atbildības likuma darbības izvērtēšanu, kā arī pilnveidot tiesisko regulējumu par biedrību un nodibinājumu darbības jomas identificēšanu klasifikatorā, kā arī izstrādāt biedrību un nodibinājumu regulējumu.
Tāpat nākamgad tiks izvērtēti Ekonomisko lietu tiesas darbības rādītāji, ka arī tiks sagatavots izvērtējums par tās turpmākas kompetences paplašināšanas iespējām un nepieciešamajiem priekšnosacījumiem.
2022.gada budžeta valsts budžeta projekts un to pavadošie likumprojekti vēl būs jāskata Saeimai.
