Jautājumi un atbildes par Civilās savienības likumprojektu

0
68
www.pixabay.com

Ko šis likumprojekts paredz?

Iespēju divām pilngadīgām personām (gan pretēja, gan viena dzimuma) noslēgt notariālu vienošanos (līgumu), kas nodibina vai izbeidz personu savstarpējās nemantiskās un mantiskās tiesības un pienākumus (piemēram, pārstāvēt otru pusi ārstniecības procesā).

Kāds ir Civilās savienības likumprojekta (CSL) mērķis?

Mērķis – nodrošināt, ka civilajās savienībās esošas personas kļūst valstij “redzamas” un uz tām attiecas likumā noteiktsminimālais nepieciešamais tiesiskais regulējums, proti:

  1. ir definēts civilās savienības noslēgšanas process (personu tiesības noslēgt civilo savienību un to ierobežojumi);
  2. ir noteikts pie kādiem apstākļiem civilā savienība izbeidzas;
  3. regulētas civilās savienības pušu savstarpējās attiecības (personiskās un mantiskās).

Civilā savienība ir divu personu vienošanās par tiesiskām attiecībām savā starpā. Civilās savienības ieviešana nerada tāda veida ģimenes tiesiskās attiecības, ko noteic Civillikums, bet dot iespēju personām fiksējot savas attiecības uzņemties savstarpējas saistības, tai skaitā pienākumus,likumā noteiktajā apmērā.

Personu līgumiska (reģistrēta un rakstveidā noformēta vienošanās) savienība ir juridiskais fakts, uz kura pamata valsts ar savas institūcijas palīdzību fiksē savstarpējo saikni starp šīm personām. Pēc šāda fakta fiksācijas (tai skaitā ietveršana reģistrā) pusēm rodas ne tikai jaunas tiesības, bet arī pienākumi.

Kas drīkstēs noslēgt civilo savienību saskaņā ar šo likumprojektu?

Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu pilsoņi, kuri ir pilngadīgi un kuri nav laulībā, citā spēkā esošā civilā savienībā, nav radinieki taisnā līnijā, brāļi un māsas, pusbrāļi un pusmāsas, nav savā starpā adoptētāji vai adoptētie.

Minētie izņēmumi ir saistīti arī ar to, ka uzskaitītajām personu grupām jau ir noteikta tiesiskā saikne un mantiskais regulējums Civillikumā.

Kāpēc lai kāds vēlētos noslēgt civilo savienību?

Civilā savienība starp divām personām ir salīdzinoši vienkāršā juridiskā formā izveidojama savienība. To var nodibināt arī tikai saimniecisku mērķu sasniegšanai, piemēram, starp diviem pensijas vecuma cilvēkiem, lai ekonomiskāk saimniekotu dzīves nogalē, vai starp diviem jauniem cilvēkiem, kuri vēl nav izlēmuši par labu laulībai.

Civilo savienību var nodibināt arī tad, ja personas nav pārliecinātas, ka vēlas dibināt ģimeni slēdzot laulību, kā tas noteikts Civillikumā un uzņemties tik lielu saistību apjomu, ko noteic laulība.

Civilā savienība sevī ietver gan pušu a) personiskās tiesības (kopīga mājsaimniecība, darījumi šīs mājsaimniecības ietvaros, pušu tiesības rīkoties ar savu atsevišķo mantu), gan b) mantiskās tiesības (regulē rīcību ar kopīgo un atsevišķo mantu, kopīgo un atsevišķo atbildību par pušu saistībām gan savstarpēji, gan attiecībā uz trešajām personām).

Kādus pienākumus uzliek civilās savienības reģistrācija pie notāra?

Civilā savienība uzliek pusēm pienākumu gādāt un atbalstīt vienai otru, rūpēties par kopīgo mājsaimniecību atbilstoši katras puses ienākumiem.

Kopīgas mājsaimniecības ietvaros pusēm ir vienādas tiesības. Katrai pusei ir tiesības patstāvīgi rīkoties ar savu mantu nāves gadījumam, taisot testamentu, kā arī noslēgt mantojuma līgumu.

Katrai pusei ir atsevišķa manta, kas iegūta pirms civilās savienības fakta, bet civilās savienības laikā iegūtā manta ir kopēja, ja vien puses nav vienojušās citādi.

Visas mantiskās attiecības starp pusēm izbeidzas, ja civilā savienība tiek izbeigta.

Vai likumprojekts dod tiesības adoptēt bērnus?

Nē, nedod. Šis likumprojekts nemaina esošo regulējumu.

Vai likumprojektā noteikta katras puses atsevišķo bērnu aizgādība?

Nē, nav noteikta. Tāpat arī nav risināts jautājums par uzturlīdzekļiem, saskarsmi, bērnu pārstāvību veselības aprūpes iestādēs, izglītības iestādēs.

Par vairākiem šeit minētajiem jautājumiem sagaidāma diskusija un turpmāks darbs pie likumprojekta normu precizēšanas Saeimā.

Vai var dibināt ģimeni noslēdzot vienošanos pie notāra?

Nē, nevar. Saskaņā ar Civillikumu ģimeni juridiski var dibināt tikai noslēdzot laulību.

Vienlaikus jautājums par ģimeni ir vērtējams no divām pusēm – juridiskās un sociālās. No juridiskā viedokļa laulība ir Civillikuma tiesību normās regulēta juridiska procedūra ar noteiktām juridiskām sekām, proti – laulības nodibināšana (fakta reģistrācija) izraisa ģimenes tiesiskās attiecības, kuras tālāk noteiktas Civillikuma dažādās nodaļās, tai skaitā attiecībā uz pēcnācējiem, uzturēšanu, uzticību, mantošanu, saistību tiesībām.

No sociālā viedokļa dzīvot ģimenes dzīvi var, arī neuzņemoties saistības, ko noteic laulības institūts Civillikumā. Tai skaitā dzīvot ģimenes dzīvi var katrs pēc savas brīvas izvēles nekur nereģistrējoties (apzinoties sekas), vai reģistrēties (ja likums paredz) jebkādā citā leģitīmā formā. Tātad jēdzieni ģimene un ģimenes dzīve atšķiras.

Vai civilā savienība rada vai nerada ģimeni?

Nē, juridiski nerada. Tomēr nevienam nav liegts, savu savienību, lai kāda tā būtu, saukt par ģimeni.

Saskaņā ar Civillikumu ģimene ir savienība, kas tiek radīta laulības noslēgšanas rezultātā starp divām personām. Saskaņā ar Civillikumu ģimene ir arī māte, tēvs (augšupējie), bērni (lejupējie), māsas un brāļu, pusmāsas un pusbrāļi (sānu līnijas radinieki). Ģimenes jēdziens ir cieši saistīts ar Civillikuma mantojuma tiesību daļu, kur regulēta likumiskā mantošana.

Vai civilās savienības mantiskais režīms nosaka mantošanu pēc likuma?

Nē, nenosaka. Likumiskā mantošana balstās uz mantinieku radniecību un šķirām, kas noteiktas Civillikumā. Civillikuma nozīmē civilā savienībā esošas puses nav radinieki un neietilpst nevienā mantošanas šķirā.

Civilo savienību noslēgušās puses manto saskaņā ar testamentu vai mantošanas līgumu. Saeimā diskusijām būs atklāts jautājums par valsts nodevām, ja puses manto viena no otras un attiecīgi būs izdarāmi grozījumi MK noteikumos, kas noteic šo nodevu apjomu. Tai skaitā šādā veidā izpildot ST lēmumu lietā Nr. 2020-34-03 attiecībā uz valsts nodevām īpašuma un ķīlas tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.

Vai likumprojekts piedāvā pušu mantas šķirtību?

Nē, pašreizējā likumprojekta versija šādu iespēju neparedz. Pēc civilās savienības nodibināšanas pusēm ir kopīga manta. CSL šobrīd nepiedāvā pušu mantas šķirtību (iespēja noslēgt atsevišķu dokumentu (līgumu) par visas mantas šķirtību, kas reģistrējams Uzņēmumu reģistrā (UR)). Nepieciešami grozījumi Uzņēmumu reģistra likumā, kā arī Ministru Kabineta noteikumos. Finansējums UR reģistra pielāgošanai).

Vai likumprojekts paredz Latvijas Republikas teritorijā atzīt ārvalstīs reģistrētas civilās savienības?

Nē, neparedz. CSL nav noteikta ārvalstīs reģistrētu dažādu civilo savienību atzīšana Latvijā. Atzītas tikai tās civilās savienības, kas reģistrētas Latvijā.

Ar ko Civilās savienības institūts atšķiras no laulības institūta?

Pirmais un galvenais – atšķiras šo divu juridisko institūtu mērķi. Laulība ir sociāli un juridiski atzīta (arī seksuāla, jo paredz uzticību) un saimnieciska savienība, bet CSL mērķis ir tikai noteikt personu savstarpējās nemantiskās un mantiskās tiesības un pienākumus (netiek prezumēts, ka starp pusēm ir jābūt seksuāla rakstura attiecībām, kas ietvertu uzticību).

  1. Nav paredzēta pušu uzvārda maiņa pēc savienības noslēgšanas. Tai skaitā – vienas puses uzvārda izraudzīšanās par kopējo uzvārdu, vienas puses uzvārda pievienošana otras puses uzvārdam;
  2. Nav paredzēta likumiskā mantošana starp pusēm, jo civilās savienības puses nav radinieki Civillikuma izpratnē;
  3. Civilās savienības puses nav viens otram neatraidāmie mantinieki un tiem nav tiesību uz neatņemamo daļu pie testamentārās mantošanas;
  4. Nav paredzēta civilās savienības nodibināšana Dzimtsarakstu nodaļās un konfesijās (CL 51. un 53.pants);
  5. Nodibinot juridisko faktu pie notāra nav nepieciešami liecinieki (CL 56.pants);
  6. Nav prasība pēc kopdzīves un dzīvošana atsevišķi trīs gadi nav pamats, lai prasītu civilās savienības izbeigšanu. Civilo savienību izbeidz pēc abu pušu iesnieguma notārs, vai, ja puses nevar vienoties par mantiskiem jautājumiem, vai viena puse nevēlas izbeigt savienību, tad tiesa.
  7. Ņemot vērā to, ka civilā savienība nav laulības institūts, civilā savienībā esošām personām nav prasība būt savstarpēji uzticīgām un dzīvot kopā, kā to noteic laulības gadījumā (CL 84. pants) un citas atšķirības.

Vai likumprojektā paredzētais regulējums ir bērna labākajās interesēs?

Jā. Bērna labākās interesēs ir, ja bērna vecāka (mātes vai tēva) mantiskās un personiskās attiecības ir aizsargātas (sakārtotas). Piemēram, bērns būs mantinieks tai mantai, kuru attiecīgā puse (bērna māte/tēvs) mantos, pamatojoties uz CS noteikumiem; bērns būs ieguvējs no tā, ka tiks regulēta mājsaimniecības izdevumu segšana; bērns būs ieguvējs, ja viņa mātei/tēvam būs kāds cilvēks, kurš gādās un rūpēsies par viņa māti/tēvu.

Kāpēc šis likumprojekts ir tapis?

  1. Kopumā ir 2 Satversmes tiesas (ST) lēmumi:
    a) 2020.gada 12. novembra lēmums lietā Nr. 2019-33-01 “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam
    un
    b) 2021.gada 8. aprīļa lēmums lietā Nr. 2020-34-03 „Par Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 „Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 13. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91., 105. un 110. pantam”.
  1. Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) nolēmums 2021. gada 22. novembrī noteic: “Ja valsts nav paredzējusi tiesisko regulējumu, kas aizsargā viena dzimuma pāru attiecības, valstij ir pienākums atrast taisnīgu līdzsvaru starp šādu pāru interesēm un visas kopienas interesēm, izvēloties piemērotāko viendzimuma savienību reģistrācijas veidu” (ECT 22.11.2021. sprieduma lietā Nr. 40792/10).
  2. gada 10. decembra Augstākās tiesas (AT) Senāta spriedums (lietā Nr.SKA-[B]/2021), kas noteic, ka “līdz brīdim, kad likumdevējs būs izveidojis atbilstošu tiesisko regulējumu, šāds spriedums, ar kuru ir konstatēts, ka konkrētu personu attiecības ir atzīstamas par ģimenes attiecībām Satversmes 110.panta izpratnē, arī aizstās valsts īstenotu šo attiecību reģistrāciju”.

Kā šis likumprojekts saskan ar konservatīvām vērtībām?

Saliedēta sabiedrība/stipra valsts ir galvenā konservatīvo vērtība.

Mūsu pamatvērtības – Satversmē un Civillikumā ierakstītā laulības un ģimenes jēdziena negrozāmība.

Mūsu vērtības ir nemainīgas. Starp tām ir gan demokrātija un tiesiskums, gan ģimene.

Demokrātija pastāv uzskatu dažādībā, bet līdzsvaru tajā nodrošina tiesiskums. Tieši tiesiskums nodrošina tiesību normās balstītu demokrātijas funkcionēšanu, tai skaitā cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Tāpēc tiesām ir dota neatkarīga vara lemt taisnīgi un visas sabiedrības interesēs. Tieši tāpēc tiesas spriedumi ir saistoši visiem un ir izpildāmi.

Nepildot tiesas spriedumus, tiek apdraudētas cilvēku, kopējās sabiedrības intereses, tiesiskums un demokrātija. Sagrūstot tiesiskumam, zaudējam demokrātiju, kā rezultātā valsts kļūst autoritāra un tautas vara faktiski koncentrējas dažādu grupējumu rokās.

Mēs stabili stāvam uz pārbaudītām vērtībām un veramies nākotnē, ticam un veicinām attīstību.

Ģimene ir tā no kuras katrs mēs nākam, tā veido sabiedrību, kurā dzīvojam. Laulība ir vienīgais ceļš, lai vīrietis un sieviete izveidotu ģimeni, ko sargā mūsu valsts Civillikums.

Civilās savienības kā juridiska institūta ieviešana nekādā veidā neskar to laulības un ģimenes institūtu, kāds tas ir ietverts Civillikumā, kura Ģimenes tiesību sadaļa paliek negrozīta.

Piedāvātais modelis paredz iespēju divām pilngadīgām personām (gan pretēja, gan viena dzimuma) noslēgt notariālu vienošanos (līgumu), kas nodibina vai izbeidz personu savstarpējās nemantiskās un mantiskās tiesības un pienākumus.

Mūsu sarkanā līnija – bērnu adopcija un uzvārdu maiņa.

Protams, neapmierināto radikāļu grupas joprojām būs abās pusēs, taču mūsu mērķis ir samierināt sabiedrību un padarīt to stiprāku pret tiem draudiem, kas patiesi apdraud mūsu zemi un valsti.

Kāds būs turpmākais likumprojekta virzības process?

Civilās savienības likumprojekts prezentēts Saeimas Juridiskās komisijas un  Sociālo un darba lietu komisijas darba grupas sēdē 2022.gada 1. februārī. Šo iespējamo tiesību akta projektu formāli (un faktiski) vēl nav skatījusi neviena no Saeimas komisijām un nekāds lēmums nav vēl pieņemts.

Turpmākā likumprojekta virzība ir atkarīga no turpmākajiem Saeimas lēmumiem.

Lai CSL projekts darbotos praksē, ir nepieciešams papildināt:

  1. Notariāta likumu – nosakāmas notāra darbības, vedot atbilstošo reģistru, un attiecībā uz informācijas ievadīšanu Fizisko personu reģistrā;
  2. Fizisko personu reģistra likumu – nepieciešams papildināt reģistru ar jaunu funkcionalitāti, lai ievadītu un turpmāk arī mainītu, un papildinātu reģistra informāciju. Te paredzama ietekme uz budžetu sistēmu pielāgojumiem;
  3. Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā – jāparedz tiesības dzimtsarakstu nodaļu amatpersonām pārliecināties, ka personas, kas plāno noslēgt laulību, nav civilajā savienībā ar citu personu;
  4. Civilprocesa likumā – jāparedz procedūra par civilās savienības izbeigšanu tiesā, ja viena no pusēm nepiekrīt civilās savienības izbeigšanai pie notāra;
  5. Jāveic papildinājumi virknē MK noteikumu.

Kas tika iesaistīts tiesiskā regulējuma  izstrādē?

Tiesiskā regulējuma modeli ir izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, sadarbībā ar Ārlietu un Labklājības ministrijām, kā arī konsultējoties ar Tiesībsarga biroja pārstāvjiem.

Saskaņā ar Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra uzdevumu:

a) tika izveidota darba grupa, kurā tika iekļauti valsts pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji;

b) līdz 2022. gada 1. martam tika uzdots izstrādāt efektīvākos modeļus Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr.20l9-33-01 izpildei un rīcības plānu attiecīgo modeļu ieviešanai, kā arī sagatavot un iesniegt tieslietu ministram nepieciešamos tiesību aktu projektus.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit