Jurašs lūdz Ģenerālprokuratūru atcelt KNAB lēmumu par atteikšanos ierosināt kriminālprocesu par atteikšanos no vakcīnām

0
6747
13.Saeimas deputāts Juris Jurašs Foto: Evija Trifanova/LETA

Jauno konservatīvo Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs šodien ir nosūtījis iesniegumu Latvijas Republikas ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, lūdzot atcelt KNAB lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu par amatpersonu rīcību vakcīnu iepirkuma sakarā, un nodrošināt, ka tiek veikts objektīvs situācijas izvērtējums, kas novērš bažas, ka notiek kādu amatpersonu piesegšana un pasargāšana no atbildības, sevišķi gadījumā, kad iespējamā amatpersonu darbība vai bezdarbība ir radījusi smagas sekas.

2021.gada 9. martā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica pārbaudi, kas skāra Latvijas amatpersonu pieņemto lēmumu sākotnēji atteikties no lielākām “Pfizer” vakcīnu piegādēm un nolēmis kriminālprocesu par minēto faktu nesākt, jo KNAB pārbaudē  nekonstatēja faktus, kas liecinātu par valsts institūciju darbinieku, tostarp, valsts amatpersonu koruptīvām darbībām vai rīcību interešu konflikta situācijā.

Iesnieguma mērķis ir novērst visas aizdomas par īpašas labvēlības izrādīšanu konkrētam vakcīnu ražotājam. Juris Jurašs uzsver, ka ļoti svarīgi būtu nacionālās pretkorupcijas iestādes iesaiste šī fakta pārbaudē un izvērtēšanā.

Svarīgākais jautājums, kurš tiek uzdots, lai atrisinātu radušās bažas, vai ir vērtēta iespējama valsts amatpersonu bezdarbība (nolaidība), kas valsts un personu interesēm ir radījusi būtisku kaitējumu vai smagas sekas. Uz šo nodarījumu varētu attiecināt Krimināllikuma 318.panta 3.daļu par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas, vai 319.panta 3.daļu par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas.

Kā liecina pieejamie dati, pirmajā vakcīnu pret COVID-19 iepirkumā, līdz 2020. gada 19. novembrim, Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 “Pfizer” vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 vakcīnu devu iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, taču Latvija pieteicās tikai uz 100 000 devām. Līdz ar to, Latvijai sākotnēji bija pieejami tikai 97 000 “Pfizer” un “BioNTech” ražotās vakcīnas devu, jo atbildīgā amatpersona bija atteikusies no lielāka pieejamā vakcīnas devu skaita, kaut šādu jautājumu Ministru kabinets nebija skatījis. Eiropas Savienība sākumā bija vienojusies par 300 miljoniem “BioNTech”/”Pfizer” vakcīnas devu, Latvijai pēc iedzīvotāju skaita 97 000 devu bija neproporcionāli mazs skaits, līdz ar to Latvijas iedzīvotāji uz šo brīdi nav nodrošināti ar savlaicīgu vakcināciju pret COVID-19, kā tas ir ieviests citās valstīs.

“Tieši šī kļūda Latviju ierindo priekšpēdējā vietā starp ES valstīm veikto vakcināciju skaita ziņā. Tādējādi ir apdraudēta vakcinācijas sekmīga īstenošana un ir kavēta pūļa imunitātes sasniegšana. Ir grauta Latvijas iedzīvotāju uzticība vakcinācijas projektam, kas atstās sekas arī uz ekonomikas atveseļošanos un ātrāku atgriešanos normālā dzīves režīmā. Tāpat šī kļūda ir grāvusi Latvijas valsts starptautisko prestižu”, iesniegumā uzsver Jurašs.

Jurašs uzskata, ka valsts pārvaldes iestādei, kura veic savu darbību veselības aprūpes jomā, lēmumi ir jāpieņem sabiedrības interesēs, savlaicīgi, nepieļaujot kavēšanos, lai tādā veidā negrautu iedzīvotāju uzticību valsts pārvaldei,  jo īpaši ārkārtas situācijas laikā, kad runa ir par cilvēku dzīvībām un veselību.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit