Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices – 4. daļa

0
3567

Vēl cita Latvijas brīvvalsts konservatīvā partija ir Latviešu Nacionālā Apvienība (LNA). Tā dibināta 1921.gada 25.maijā kā kultūras organizācija – savienība „Bezpartejiskais Nacionālais Centrs” (BNC), bet ar dziļāku domu darboties arī politikā. Ar šādu abrivatūru – BNC – partija darbojās līdz 1925. gadam. No 1925.–1931. gadam partijas nosaukums bija Nacionālais Centrs (NC), bet no 1931.–1934. gadam – Latviešu Nacionālā Apvienība (LNA). LNA bija izteikta labā spārna konservatīvi demokrātiska partija, ar stabilu valsts politikas realizāciju. Ar to LNA atšķīrās no daudzām citām brīvvalsts partijām, kuru darbības pamatā bija dažādu šauru sociālu grupu interešu lobēšana. Tieši konsekventās valsts politikas realizācija daļēji izskaidrojama ar atbalsta samazināšanos Saeimas vēlēšanās. Virsroku guva tās partijas, kas vairāk solīja un skaļāk sevi reklamēja. Arī brīvvalsts laikos populisti un „urrā patrioti” guva labākus panākumus vēlēšanās, nekā ar plašāku skatu uz valsts attīstību virzīti politiskie spēki.

LNA bija arī pati konsekventākā un modernākā konservatīvā partija Latvijas brīvvalstī. LNA apvienoja gudrākos inteliģences spēkus un sekmīgākos uzņēmējus, kas ir galvenais noteikums, lai valsts varētu sekmīgi attīstīties. LNA bija stabila partijas struktūra un nodaļas visos Latvijas novados. Biedru skaits nebija liels, bet tas stabili turējās aptuveni 400 cilvēku robežās. LNA idejas un uzskatus pauda populārais laikraksts „Latvis”. Vērtējot oficiālo Saeimas vēlēšanu rezultātu statistiku un partijas biedru kopskaitu, LNA patiesā ietekme bija daudz lielāka nekā to varētu domāt. Par to liecina LNA dalībnieku un atbalstītāju ieņemtie amati, gan valsts struktūrās, gan saimnieciskos uzņēmumos.

BNC – LNA sākotne

LZS līderi K.Ulmanis, J.Čakste un Z.A. Meierovics vienojās ar Rīgas pilsonības politisko līderi Arvedu Bergu piedalīties Satversmes sapulces vēlēšanās Rīgas apgabalā vienā konservatīvo Rīgas pilsoņu sarakstā ar nosaukumu Bezpartejisko pilsoņu grupa. Konservatīvie pilsoņi Satversmes sapulces vēlēšanās Rīgas apgabalā saņēma 23867 balsis un ieguva 6 mandātus. Tā kā populārie LZS līderi Satversmes sapulcē iekļuva no citiem apgabaliem, tad par Satversmes sapulces deputātiem Rīgas apgabalā no Bezpartejisko pilsoņu grupas kļuva: Arveds Bergs – Iekšlietu ministrs, Kārlis Kasparsons – Izglītības ministrs, Juris Ķēmanis – Iekšlietu ministra biedrs, Zelma Cēsniece – Freidenfelde – populāra ārste Rīgā, Pauls Ašmanis – Ārlietu ministrijas Informācijas centra vadītājs, un Jānis Taube – ietekmīgs uzņēmējs. Mazliet vēlāk Bezpartejisko pilsoņu grupas frakcijai pievienosies inženieris Artūrs Ozols, kurš pirms tam pārstāvēja Darba partiju. Šie 7 Satversmes sapulces deputāti un nelielās Republikāņu partijas līderi Aurēlijs Zēbergs, Eduards Strautnieks un Gustavs Ķempelis tad arī uzskatāmi par BNC – LNA dibināšanas iniciatoriem 1921.25.05.

Pirmā BNC Padome sastāvēja no 25 cilvēkiem: 1. Arveds Bergs, 2. Kārlis Kasparsons, 3. Juris Ķēmanis, 4. Pauls Ašmanis, 5. Zelma Cēsniece – Freidenfelde, 6. Jānis Taube, 7. Ludvigs Neiburgs, 8. Hermanis Asars, 9. Dr. Jēkabs Alksnis, 10. Eduards Kuraus, 11. Jānis Rapa, 12. Pauls Bērziņš, 13. Dāvis Blūmentāls, 14. Jānis Bērziņš, 15. Krišjānis Bigge, 16. Jūlijs Krūmiņš, 17. Jānis Ozoliņš, 18. Kārlis Rezevskis, 19. Aurēlijs Zēbergs, 20. Artūrs Lūke, 21. Jānis Luters, 22. Teodors Zeiferts, 23. Jānis Līgotnis – Roze, 24. Jānis Akmens, 25. Kārlis Bērziņš.

Padomes kandidātos ievēlēja Pēteri Dannebergu, Rihardu Zariņu, Longinu Ausēju, Andreju Ķēzi, Leopoldu Beršteinu, Alisi Sūnu, Paulu Titmani, Gustavu Lindi, Pēteri Rumpi, Kārli Deideri. Revīzijas komisijā ievēlēja Frīdu Olavu, Jēkabu Stumbergu un Mārtiņu Miljonu.

Revīzijas komisijas kandidātos ievēlēja Eduardu Zariņu un Mārtiņu Prīmani.

BNC Valdes sastāvā ievēlēja:

  • Kārli Kasparsonu – Valdes priekšsēdētājs,
  • Arvedu Bergu – Valdes priekšsēdētāja biedrs,
  • Ludvigu Neiburgu,
  • Aurēliju Zēbergu,
  • Žani Pērkonu,
  • Hermani Asari,
  • Pauli Bērziņu,
  • Jāni Luteru.

LNA sekmes Saeimas vēlēšanās bija sekojošas:

  1. Saeimas vēlēšanās – 29457 balsis un 4 vietas (Arveds Bergs, Kārlis Kasparsons, Ringolds Kalnings, Ernests Birkhāns);
  2. Saeimas vēlēšanās – 27553 balsis un 3 vietas (Arveds Bergs, Ringolds Kalnings un Krišs Ķūķis. Viņš vēlāk noliek mandātu un viņa vietā nāk Longins Ausējs);
  3. Saeimas vēlēšanās – 20978 balsis un 2 vietas (Arveds Bergs un Longins Ausējs);
  4. Saeimas vēlēšanās 11100 balsis un 0 vietas.

 

LNA mugurkauls

  1. Arveds Bergs (1875.13.09.-1941.19.12.) – neapšaubāms visa latviešu konservatīvā spārna ideologs un līderis. Bijis LBACK un LPNP Ārlietu nodaļas priekšsēdētāja biedrs, Rīgas Apgabaltiesas( 1918.) un Tiesu palātas(1919.) priekšsēdētājs. Tāpat bijis arī Latvijas delegācijas Parīzē Informācijas biroja direktors(1919.) un Latvijas valdības delegācijas pamiera noslēgšanai ar Krieviju priekšsēdētājs(1919.). Latvijas Pagaidu valdības Iekšlietu ministrs(1919.–1921.) un Ministru Prezidenta vietas izpildītājs(1920.). Satversmes sapulces un 1.- 3. Saeimas deputāts no BNC – LNA. Komandītsabiedrības „Latvis” dalībnieks un sabiedrības „Latvis” Arveds Bergs un biedri” dibinātājs. BNC – LNA Padomes (1921.–1934.) un Valdes dalībnieks. BNC – LNA Valdes priekšsēdētājs( 1925.–1934.). Nošauts Astrahaņas cietumā;
  2. Kārlis Kasparsons (1865.14.10.-1962.23.01.) – viņš līdzās A.Bergam veidoja partijas ideoloģisko pamatdomu. Dr. med. LU profesors, Izglītības ministrs (1918.–1920.). Latvijas Sarkanā Krusta dibinātājs un Valdes dalībnieks. Kasparsons pārnāca uz BNC no Radikāldemokrātu partijas un BNC sākumposmā bija pirmais Valdes pr-js (1921.-1924.), ilggadējs partijas Padomes dalībnieks (līdz 1929.) un laikraksta „Latvis” līdzstrādnieks. Satversmes sapulces un 1. Saeimas deputāts no BNC – LNA. Komandītsabiedrības „Latvis” dalībnieks un sabiedrības „Latvis” Arveds Bergs un biedri” dibinātājs. Miris trimdā Dānijā;
  3. Ludvigs Neiburgs (1871.20.02.-1948.21.03.) – viens no BNC dibinātājiem un neoficiāliem līderiem. Valdes (1921.-1931.) un Padomes dalībnieks (1921.-1933.). Viņa saimnieciskais vēriens un autoritāte Latvijas tautsaimnieku vidū nevarēja neatstāt ietekmi arī paša partijā. L. Neiburgs bija lielākais Latvijas brīvvalsts būvuzņēmējs. Viņa firma ir uzbūvējusi Latvijas 3 cukurfabrikas, Finanšu ministrijas ēku, Gaujas tiltu Siguldā un daudzus namus Rīgā. L. Neiburgs bija daudzu saimniecisku struktūru Valdes dalībnieks. Bijis Hipotēku bankas padomes priekšsēdētājs un Sporta biedrības Padomes dalībnieks. Miris Latvijā;
  4. Juris Ķēmanis (1883.14.03-1937.07.08.) – viens no A.Berga tuvākajiem domubiedriem, sākot jau no bēgļu jumta organizācijas – LBACK laikiem. Ķēmanis bija LBACK darbvedis un vicepriekšsēdētājs (1917.). Aktīvi darbojies LPNP Ārlietu nodaļā. No 1918. gada decembra līdz 1919.gada septembrim Tiesu palātas loceklis. Pēc tam Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības Londona padomnieks. BNC – LNA dibinātājs, Padomes dalībnieks (1921.-1934.),Valdes dalībnieks no 1928.gada.Uzticams partija mugurkaula dalībnieks. Pārstāvējis BNC Satversmes sapulcē, bijis Iekšlietu ministra biedrs (1920.-1922.). Vēlāk darbojies Latvijas zvērinātu advokātu padomē (1925.–1937).
  5. Pēteris Dannebergs (1877.27.10.-1925.19.07.) – godavīrs tirdzniecībā un sabiedriskajā dzīvē. Bijis FM Jūrniecības departamenta direktors (1919.–1921.), Latvijas tirdzniecības flotes līdzdibinātājs. Vēlāk nodibinājis savu rēdereju. A/S „Latvijas Lloids” un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības bankas dibinātājs un direktors. Latvijas Jahtkluba dibinātājs un Valdes dalībnieks, bijis arī Sporta biedrības Padomes dalībnieks. BNC dibinātājs un aktīvs Padomes dalībnieks. Komandītsabiedrības „Latvis” dalībnieks un sabiedrības „Latvis” Arveds Bergs un biedri” dibinātājs. Milzīgā sabiedriskā un profesionālā slodze aizsauc godavīru P. Dannebergu pāragri mūžībā. Viņa darbu turpināja dēls Pauls un brālis Artūrs (ģenerālis);
  6. Pauls Ašmanis (1881.05.05.-1952.13.10.) – viens no A.Berga tuvākajiem domubiedriem, BNC – LNA dibinātājs, ilggadīgais Padomes dalībnieks(1921.-1934.), arī Valdes dalībnieks. Līdzīgi kā J.Ķēmanis – uzticamākais partijas mugurkaula dalībnieks. P.Ašmanis bijis Ārlietu ministrijas Informācijas biroja vadītājs (1919.–1920.), vēlāk komersants, darbojies daudzu uzņēmumu pārvaldēs kā atbildīgais darbinieks. Komandītsabiedrības „Latvis” dalībnieks un sabiedrības „Latvis” Arveds Bergs un biedri” dibinātājs. Viņš bija arī viens no retajiem vēl dzīvajiem LNA Valdes dalībniekiem, kurš trimdā mēģināja atjaunot LNA darbību (pēkšņā nāve 1952.gadā pārvilka svītru viņa nodomiem.);
  7. Eduards Kuraus (1882.11.09.-1930.30.03.) – BNC dibinātājs un Padomes dalībnieks līdz pat savai pāragrai nāvei 1930.gadā. Līdzīgi kā L. Neiburgs – viens no neoficiālajiem līderiem. Ļoti ietekmīgs saimniecisko organizāciju vadītājs – bijis Latvijas Rūpniecības un amatniecības savienības priekšsēdētājs, Rīgas Biržas komitejas loceklis un Biržas bankas direktors. Kandidējis no Bezpartejisko pilsoņu grupas Satversmes sapulces vēlēšanās. Ievēlēts par Rīgas Domes deputātu no BNC – LNA saraksta. Komandītsabiedrības „Latvis” dalībnieks. Bijis īpašnieks lielākajam akmeņkaļu uzņēmumam Latvijas brīvvalstī (E. Kuraus bija akmeņkaļu amata meistars). Savas dzīves pēdējā gadā atbalstīja arī Sabiedrisko darbinieku apvienību (SDA), ko izveidoja bijušie BNC dalībnieki taktisku apsvērumu dēļ;
  8. Ernests Birkhāns (1872.31.03.-1941.09.04.) – Dr. oec., LU profesors un saimniecisko organizāciju ietekmīgs darbinieks, kurš NC Padomē darbību uzsāk 1926.gadā un turpina to līdz 1933. gadam. Pārstāv BNC – LNA Saeimā. Viens no četriem partijas mugurkaula cilvēkiem, kurš kandidējis visās Saeimas vēlēšanās. LNA posmā bijis arī Valdes dalībnieks. Komandītsabiedrības „Latvis” dalībnieks. Bijis Rīgas Biržas komitejas un Biržas Valdes priekšsēdētājs (1929.–1939.). Miris izsūtījumā Sibīrijā;
  9. Ansis Petrevics (1882.06.03.-1941.27.11.) – šo gudro liepājnieku A.Bergs pamanīja, izcēla no Liepājas un iesaistīja lielajā politikā. Petrevics nāk no Radikāldemokrātu partijas rindām. Strādājis par Liepājas apgabaltiesas miertiesnesi, bijis arī Lejaskurzemes apgabala pārvaldes juriskonsults (1918.-1919.). Bijis TP locekļa aizvietotājs (substistūts). No 1919.–25. gadam un no 1929.-31. gadam bijis Liepājas Domes deputāts un BNC – LNA Liepājas nodaļas vadītājs. Pateicoties A.Berga asredzīgumam, A. Petrevics kļuva par Latvijas Tieslietu ministru(1925.-1926.), bet vēlāk arī par Finanšu ministru(1928.-1931.) un Iekšlietu ministru(1931.). NC un LNA Padomē no 1925.gada līdz pat 1933.gadam. Bijis arī BNC – LNA Valdes dalībnieks. Darbojies Latvijas Akciju bankas Valdē un strādājis par Slokas celulozes fabrikas Valdes priekšsēdētāju.
  10. Frīda Olava (1878.13.04.-1971.245.05.) – kandidējusi no Bezpartejisko pilsoņu grupas Satversmes sapulces vēlēšanās. Viļa Olava atraitnes dalība BNC – LNA dibināšanā un ilggadējās Revīzijas komisijas dalībnieces(1921.-1934.)statuss liecina, ka V.Olava ideju klātbūtne partijā ir vērā ņemama. BNC atbalstīja arī V.Olava brālis Kārlis Olavs (1875.–1922.);
  11. Longins Ausējs (1885.30.10.-1942.09.06.) – ietekmīgs partijas mugurkaula dalībnieks. L.Ausējs strādājis par Millera privātskolas direktoru Cēsīs (1911.-1919.). Vēlāk bijis Cēsu pilsētas galva un Izglītības ministrijas Skolu departamenta direktors (līdz 1924.). No 1921. gada arī LU docents Finanšu matemātikā, lektors Tautas augstskolā un Rīgas skolotāju institūtā. Arī L.Ausējs nāk no Radikāldemokrātu partijas cilvēkiem, kuri iekļāvās BNC. Bijis BNC Padomes dalībnieka substitūts (1921.-1922.), vēlāk Padomes (1923.-1934.) un Valdes (1928.-1933.) dalībnieks. Ievēlēts Rīgas Domē no NC saraksta (1925.-1931.) No 1928.-1931. gadam pārstāvējis NC Saeimā, kur vadījis Izglītības komisiju. Viens no nacionālo skolotāju savienības līderiem, LU mācībspēks un iecienīts daudzu mācību grāmatu autors. Bijis arī a/s „Valters un Rapa” padomes priekšsēdētājs. Izsūtīts uz Sibīriju, nošauts;
  12. Hermanis Asars (1882.07.03.-1942.?) – A.Berga domubiedrs jau no 1905.gada laikiem .BNC dibinātājs, Padomes un Valdes dalībnieks līdz pat 1930.gadam. Bijis Rīgas Domes deputāts un Revīzijas komisijas priekšsēdētājs. Pēc tam no aktīvās politikas attālinājies. Laikraksta ”Latvis” redaktors un A.Berga labā roka. Vadījis vairākas BNC – NC Saeimas vēlēšanu kampaņas;
  13. Žanis Pērkons (1888. -1973.?) – BNC iekļāvās no Latvijas Lauksaimnieku Centrālbiedrības, kur ieņēma Tehniskās nodaļas priekšsēdētāja amatu. Pēc izglītības inženieris. BNC Padomē no 1922.gada līdz pat partijas likvidācijai 1934.gadā. Valdes dalībnieks sākot jau no 1921. gada (ar izņēmumiem). Rīgas Domes deputāts(1928.-1931.) Ļoti aktīvs gan Rīgas Domē, gan BNC-NC-LNA, gan RLB. Kandidējis visās Saeimas vēlēšanās no BNC – LNA. Ļoti stabils partijas mugurkaula dalībnieks;
  14. Kārlis Bērziņš (1865.30.10.-1934.19.04.) – BNC dibinātājs un Padomes (1921.–1925.) dalībnieks, vēlāk darbojies Revīzijas komisijā. Kandidējis no Bezpartejisko pilsoņu grupas Satversmes sapulces vēlēšanās un Rīgas Domes vēlēšanās no BNC – LNA saraksta. Ietekmīgs grāmatrūpnieks un saimniecisku organizāciju dalībnieks-Latvijas Tirgotāju Savienības (LTS) Valdes dalībnieks un LTS Savstarpējās Kredītbiedrības direktors;
  15. Mārtiņš Miljons (1872.30.05.-1952.26.03.) – šis ietekmīgais finansists iekļaujas BNC kā dibinātājs un Revīzijas komisijas dalībnieks (1921.), no 1926.gada – Padomes dalībnieks. Ir ļoti aktīvs partijas mugurkaula dalībnieks. Atbildīgs par partijas finansēm. Bijis arī LNA Valdes dalībnieks. Organizējis Latviešu Tirgotāju savienību, a/s „Latvijas Lloids”, Latvijas Akciju banku, Rīgas Biržas banku, kur ieņem ietekmīgo Valdes dalībnieka amatus. Komandītsabiedrības „Latvis” dalībnieks un sabiedrības „Latvis” Arveds Bergs un biedri” dibinātājs. Miris trimdā;
  16. Kārlis Rezevskis (1871.13.08.-1939.04.03.) – BNC dibinātājs un Padomes dalībnieks (1921. –1929.). LU Mehānikas fakultātes dekāns, profesors. Ietekmīgs Rīgas Domes deputāts, ieņēmis atbildīgus amatus pašvaldībā – bijis Rīgas Uzņēmumu pārvaldes priekšnieks. Bijis arī Rūpniecības departamenta direktors, Iekšlietu ministrijas padomes dalībnieks. A/S „Siemens” Valdes priekšsēdētājs un Liepājas bankas padomes priekšsēdētājs.
  17. Zelma Cēsniece-Freidenfelde (1892.17.02.-1929.22.12.) – viena no visaktīvākajām latviešu sieviešu sabiedriskās dzīves līderēm. Satversmes Sapulces deputāte. BNC dibinātāja un Padomes dalībniece( 1921.-1926.). Mātes un bērna veselības institūcijas veidotāja Latvijā. Pirmā Latvijas Nacionālās sieviešu līgas prezidente. Iekļauta grāmatā „400 pasaules izcilākās sievietes” (izdota Čikāgā 1933.gadā);
  18. Jānis Taube (1879.01.08.-1928.03.12.) – vēl viens no latviešu finanšu un saimnieciskās dzīves līderiem. Satversmes Sapulces deputāts un BNC dibinātājs un Padomes dalībnieks līdz 1926.gadam, kad nodod stafeti E.Birkhānam. Komandītsabiedrības „Latvis” dalībnieks un sabiedrības „Latvis” Arveds Bergs un biedri” dibinātājs. Diemžēl smaga slimība viņu pāragri aizsauc aizsaulē;
  19. Artūrs Ozols (1890.25.08.-1969.24.12.) – šis inženieris pievienojās BNC Satversmes Sapulcē, pametot Radikāldemokrātu (Darba) partiju. Pamazām vien kļuvis par BNC – LNA vienu no mugurkaula vīriem. Padomē ievēlēts 1922.gadā un darbojies tajā gandrīz nemainīgi līdz 1934.gadam. No 1926.–1938. Jūrniecības departamenta direktors. Vēlāk a/s „Latvijas Bērzs” direktors (1938.-1940.) un sērkociņu fabrikas „Vulkāns” direktors (1941.–1944.). Miris trimdā;
  20. Oskars Vīksniņš (1887.31.05.-1957.06.10.) – vienīgais no partijas mugurkaula, kurš tajā pabijis visīsāko laika sprīdi. Viņš līderos izvirzījās tikai LNA laikā (1931.-1934). Pirms tam viņš bijis Nītaures „Sarkanā Krusta” nodaļas vadītājs, pirmais Siguldas pilsētas galva. Dr. med. Jankovska asistents, Pilsētu S-bas Padomes dalībnieks, Latvijas Ārstu S-bas Valdes dalībnieks. LNA Padomes un Valdes dalībnieks. Miris trimdā;
  21. Andrejs Vičs (1879.22.03.–1943.16.06.) – līdzīgi kā O.Vīksniņš, arī A.Vičs partijas mugurkaulam pievienojās LNA laikā. Vēl viens no Nacionālās skolotāju savienības līderiem, pazīstams pedagogs, skolu vēstures pētnieks. ”Latviešu skolu vēstures” (5 sēj., 1924.–1940.) autors. Rīgas Domes Izglītības Valdes jeb pārvaldes priekšnieks (1931.–1936.), žurnāla „Audzinātājs” redaktors (1925.–1939.). LNA Padomes un Valdes dalībnieks, miris izsūtījumā;
  22. Aurēlijs Zēbergs (1879.20.02.–1940.30.10.) – ļoti ietekmīgs Latvijas saimnieciskās dzīves darbinieks, bijis Tautas Padomes loceklis no Republikāņu partijas, Latvijas un Krievijas Miera sarunu delegācijas priekšsēdētājs, Ārlietu ministra biedrs, Rīgas Domes priekšsēdētāja biedrs (1922.-1925.). Kandidējis no Bezpartejisko pilsoņu grupas Satversmes sapulces vēlēšanās. Bijis Zvērinātu advokātu Padomes priekšsēdētājs, Doma baznīcas pārvaldes priekšsēdētājs, RLB runasvīrs. A/S „Latvijas Lloids” Valdes priekšsēdētājs. Bijis BNC – LNA dibinātājs un Padomes dalībnieks, LNA saimniecisko jautājumu risinātājs (kopā ar L. Neiburgu, M.Miljonu, E.Birkhānu un J. Mīlmani). Komandītsabiedrības „Latvis” dalībnieks. Bijis Ungārijas ģenerālkonsuls, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vicepriekšsēdētājs;
  23. Pauls Radziņš(1891.09.02.-1970.?) – šis tautsaimnieks BNC pievienojas, pārejot no Darba partijas. Viņš bija DP CK dalībnieks(1920.), Iekšlietu ministrijas pašvaldību departamenta vicedirektors(1920.-1927.).Vēlāk Rīgas Tautas universitātes un Komercinstitūta docents, V.Olava Komercskolas direktors un „Latvijas Koks” Valdes dalībnieks. BNC – LNA Padomes dalībnieks(1926.–1928. un 1931.-1932.), Revīzijas komisijas pr-js (1933.-1934.), miris trimdā;
  24. Juris Plāķis (1869.22.06.–1942.01.08.) – šis valodnieks un LU profesors (no 1920.) un Latvijas Izglītības ministrs (1920.-1921.), LU prorektors (1922.-1927.) un Filozofijas un filoloģijas fakultātes dekāns BNC – LNA Padomes sastāvā parādās 1926.gadā un darbojas tajā līdz 1932.gadam. Plāķis ir Rīgas Domes deputāts no LNA (no 1928.gada.). Miris izsūtījumā Sibīrijā;
  25. Fēlikss Krusa (1897.12.09.–1967.18.05.) – jaunās paaudzes politiķis, aktīvi darbojies laikrakstā „Latvis”, sākumā kā žurnālists, pēc tam kā redakcijas sekretārs un redaktors (1924.–1934.). Viens no jaunās paaudzes politiķiem, kurš strauji izvirzījās partijas spicē. Jau 1929.gadā kļuva par NC Padomes dalībnieku un saglabāja šo uzticību līdz partijas likvidācijai 1934.gadā.LNA laikā bija tās ģenerālsekretārs (1932.-1934.) un vēlēšanu kampaņu organizētājs. Vēlāk strādājis par Rīgas Domes Izglītības Valdes Kultūras daļas vadītāju (1934.–1938.) un Rātsnama bibliotēkas vicedirektoru (1939.–1940.). Dzīvojis trimdā, tur rakstījis atmiņas un ļoti vērtīgo darbu par „Latvijas namdari” Vili Olavu. Miris trimdā.

Partijas mugurkaula tuvākie palīgi

  1. Jānis Akmens (1887.05.09.-1958.25.11.) – BNC-NC-LNA dibinātājs un Padomes dalībnieks gandrīz visu partijas pastāvēšanas laiku no 1921.-1934.gadam. No 1922. gada Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs un V.Olava fonda valdes dalībnieks, Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības un Latvju – lietuvju vienības Revīzijas komisijas dalībnieks;
  2. Jānis Ozoliņš (1882.06.07.-19?) – BNC –NC-LNA dibinātājs un Padomes dalībnieks no 1921.-1933. gadam. Inženieris un pedagogs .A/S „Daugava” Valdes pr-js, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības bankas Padomes dalībnieks un Latvijas bankas diskonta komisijas dalībnieks;
  3. Jūlijs Krūmiņš (1872.17.09.-1942.26.11.) – šis pašvaldību darbinieks pēc A. Berga uzaicinājuma kļuva par Iekšlietu ministrijas Kancelejas vadītāju (1919.-1932.).Bijis arī Valsts ierēdņu kooperatīva Valdes dalībnieks, Baznīcas Virsvaldes dalībnieks, Miera draudzes dibinātājs. BNC-NC dibinātājs un Padomes darbinieks (no 1921.-1930.). No 1931.gadā darbojies Kristīgās apvienības pagaidu vadītāju starpposmā starp G.Reinhardu un V. Sanderu kā partijas līderiem;
  4. Dāvis Blūmentāls (1871.25.01.-1937.22.08.) – BNC-NC dibinātājs nu Padomes dalībnieks (1921.-1928.). Ļoti aktīvs sabiedriskais darbinieks-Latvijas Sarkanā Krusta direktors-rīkotājs, LU Ķīmijas fakultātes lektors ,Farmaceitu savienības pr-js, kara farmācijas inspektors-pulkvedis. Farmaceitu žurnāla dibinātājs un redaktors;
  5. Leopolds Bernšteins (1889.04.02.–19?) – šis skolotājs, grāmatvedis un uzņēmējs ir BNC – LNA dibinātājs un Padomes dalībnieka kandidāts (1921.–1924.), vēlāk arī Padomes dalībnieks (1925.–1927.). Kandidējis uz Rīgas Domi no LNA saraksta (1928.). Bijis FM Aizņēmumu nodaļas priekšnieks (1919.–1920.), Latvijas Tirgotāju savienības darbvedis un Tirdzniecības kursu vadītājs. A/S „Cisla” Valdes dalībnieks (1923.) , a/s „Būve” Padomes dalībnieks (1924.). Bijis a/s „Lato” dibinātājs un direktors – rīkotājs (1923.). Izstrādājis statūtus Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības bankai. Komandītsabiedrības „Latvis” dalībnieks un sabiedrības „Latvis” Arveds Bergs un biedri” dibinātājs. Izturējis Sibīrijas izsūtījumu, atgriezies Latvijā;
  6. Eduards Zariņš (1876.19.11.-1947.23.07.) – Dr.pharm.h.c. BNC-NC-LNA dibinātājs un Revīzijas komisijas substitūts (1921.) Oficiālus partijas amatus vēlāk nav ieņēmis, izņemot LNA Padomes dalībnieka amata substitūts (1931.). Kandidējis uz Rīgas Domi no BNC-NC-LNA sarakstiem. Latvijas Sarkanā Krusta Galvenās Valdes dalībnieks, LU profesors no 1919.gada un Ķīmijas fakultātes dekāns (1929.).
  7. Mārtiņš Prīmanis (1878.24.01.-1950.11.12.) – šis LU profesors un LU saimniecības padomes priekšsēdētājs, Ķīmijas fakultātes sekretārs un dekāns un vēlākais LU rektors bija BNC dibinātājs un Revīzijas komisijas subsistūts (1921.) un komisijas dalībnieks (1922.-1923.). Rīgas Domes saimniecisko struktūru darbinieks un vairāku ķīmisko fabriku Valdes dalībnieks;
  8. Jēkabs Stumbergs (1866.14.11.-1935.17.02) – BNC dibinātājs un pirmās Revīzijas komisijas dalībnieks .Uzticīgs A.Berga domubiedrs no 1902.gada līdz pat partijas likvidācijai 1934.gadā. Kandidējis no Bezpartejisko pilsoņu grupas Satversmes sapulces vēlēšanās. Bijis vairāku ietekmīgu laikrakstu redakciju darbinieks un redaktors (1907.–1920.), Rīgas Apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs (1925.–1934.) un goda tiesnesis (1934.-1935.);
  9. Arvīds Rozentāls (1893.29.10-1970.27.03.) – no 1918.gada augusta viņš ir J.Kukura spiestuves vadītājs Pēterburgas apkaimes Pavlovskā. No 1919.gada oktobra, atgriežoties Latvijā, ir a/s ”J. Kukurs ”galvenais grāmatvedis un Valdes dalībnieks. Bijis arī a/s ”Izdevējs” skolu lietu piederumu un grāmatu spiestuves vadītājs. No 1920 .gada izdevuma ”Rīgas Preču Paraugu Tirgus Laikraksts” redaktors un „Latvijas Tirgotājs” sekretārs (1920.-1921.). 1921.-1922. –laikraksta „Latvis” redakcijas dalībnieks un Tautsaimniecības nodaļas vadītājs. No 1927.gada ir grāmatvedis un direktora-rīkotāja vietnieks a/s ”Izdevējs” (izdeva arī „Latvi”).1931. gadā kandidējis uz Rīgas Domi no LNA;

10.Emma Albertiņa(1897.11.10.-19?) – šī pazīstamā notāre un profesora Fr. Baloža sieva aktīvi piedalās NC Padomes darbā no 1926.gada līdz pat NC pārveidošanai par LNA. Viņa ir LNA dibinātāja. Strādājusi par Finanšu ministrijas notāri jau no 1922.gada. No 1923.-1932.gada viņa ir Sieviešu palīdzības korpusa pr-ce. No 1934.-1939.gadam Latvijas Gaidu Centrālās organizācijas pr-ja;

  1. Jānis Bērziņš(1886.?–1927.?) – BNC dibinātājs un Padomes dalībnieks līdz pat 1926.gadam. Viens no Latvijas Tirgotāju savienības līderiem (priekšsēdētāja biedrs);
  2. Pēteris Rumpe (1874.31.12.-1937.01.05.) – viens no Latvijas Tirgotāju Savienības līderiem-Valdes sekretārs. Firmas „Pīčs Rumpe” dibinātājs un vadītājs. Dibinājis arī 2.Rīgas tirgotāju b-bu, bijis tur Valdes dalībnieks.1921.gadā dibinājis BNC, bijis Padomes substitūts (1921.-1923.). Sabiedrības „ Latvis” Arveds Bergs un biedri” dibinātājs;
  3. Gustavs Linde (1873.02.03.–1934.16.04.) – šis inženieris ir viens no BNC dibinātājiem un Padomes dalībnieka substitūts. No 1922.gada Padomes dalībnieks. Vēl 1931.gadā kandidējis uz Rīgas Domi no LNA. Bijis Latvijas Sarkanā Krusta Revīzijas komisijas dalībnieks, Akadēmiskās draudzes padomes pr-ja biedrs un Latvijas savstarpējās Kredītbiedrības dalībnieks;
  4. Juris Bebrs (1859.06.04. 1951.02.02.) – šis izcilais pedagogs ir aktīvs sabiedriskais darbinieks. Sākumā darbojies Radikāldemokrātu un Darba partijas Padomē, vēlāk pievienojies NC-LNA. Bijis LNA skolotāju sekcijas vadītājs. Strādājis par tautskolu inspektoru Liepājā un Rīgā, bijis Izglītības ministrijas Latviešu valodas un dziedāšanas mācību grāmatu vērtēšanas komisijas pr-js, Liepājas Latviešu b-bas pr-ks;
  5. Jānis Mīlmanis (1870.19.11.-19?) – ļoti ietekmīgs tā laika kokrūpnieks un Jaunciema papīrfabrikas īpašnieks. Piedalījies LNA saimniecisko jautājumu kārtošanā, LNA deputāta kandidāts Rīgas Domes vēlēšanās. Miris trimdā;

Katrā LNA starpposmā enerģiski darbojās virkne sabiedrībā pazīstamu cilvēku, piemēram, BNC laikā (1921.-1925.) aktīvi partijā darbojās:

  1. Jānis Rapa (1885.17.04.-1941.30.05.) – ievērojamais grāmatizdevējs bija ne tikai politiķis, bet arī Finanšu ministrijas Kredītu departamenta direktors(1919.-1920.).V.Olava fonda Valdes dalībnieks un Latviešu rakstu izdevumu un tirdzniecības b-bas priekšnieks. Komandītsabiedrības „Latvis” dalībnieks un sabiedrības „Latvis” Arveds Bergs un biedri” dibinātājs, BNC dibinātājs un Padomes dalībnieks(1921.-1923.);
  2. Teodors Zeiferts (1865.03.04.-1929.09.12.) – neticami, bet šis klusais bet ievērojamais literatūrzinātnieks ir bijis arī aktīvs BNC dalībnieks-partijas dibinātājs, Padomes dalībnieks (1921.-1925.) un Rīgas Domes deputāts no BNC;
  3. Jēkabs Alksnis (1870.22.08.-1957.07.03.) – šis ievērojamais ķirurgs un Dr. med. ir BNC dibinātājs un Padomes dalībnieks(1921.-1925.). Bijis Rīgas Domes deputāts no BNC un Rīgas pilsētas Valdes dalībnieks-Veselības nodaļas vadītājs. Bijis arī Apsardzības ministrijas Sanitārās daļas pr-ks, Kurzemes kara apgabala galvenais ārsts, LU Organizācijas komitejas un Padomes dalībnieks .No 1920.gada-LU docents, klīnikas vadītājs (no 1924.gada) un Medicīnas fakultātes sekretārs, vēlāk arī dekāns .Latvijas Ārstu savienības priekšnieks (1926.-1930.).Vēlāk politikā pieslējās ietekmīgākai partijai – LZS, galvenokārt dēļ draudzības ar K.Ulmani.
  4. Konstantīns Pēkšēns (1859.24.02.-1928.23.06.) – šis ievērojamais arhitekts un būvuzņēmējs ir aktīvs sabiedriskais darbinieks Rīgā jau no Krievijas impērijas laika. Bijis Rīgas Domes deputāts, sākot jau no 1909.gada. 1922.gadā ievēlēts par BNC Padomes dalībnieku;
  5. Pauls Bērziņš (1881.29.05.–19?) – šis inženieris – tehnologs bija BNC dibinātājs, Padomes un Valdes dalībnieks. Rīgas pilsētas Valdes dalībnieks (1920.–1922.) un arodskolas direktors (1924.–1930.). Vēlāk līdzīgi kā J.Alksnis pieslējās LZS un ieņēma valsts cukura monopola pārvaldes sevišķu uzdevumu inženiera amatu.

NC laikā (1925.–1931.) ar lielu enerģiju kopā ar partijas mugurkaulu darbojās:

  1. Dāvids Mušķe (1888.16.10.-1941.03.08.) – ietekmīgs rūpnieks un tirgotājs Rīgā, metāla rūpnīcas īpašnieks, Latvijas Tirgotāju savienības (LTS) Valdes dalībnieks un Latviešu vecāku biedrības priekšnieks, BNC – NC Padomes un Valdes dalībnieks (1924.-1930.). Partijas Akadēmiskās sekcijas priekšsēdētāja biedrs. 1917.gadā bija viens no Latviešu Nacionāldemokrātu partijas (LNDP) līderiem. Vēlāk taktisku iemeslu dēļ pieslējies SDA, kura iekļāvās MKRA. Bijis Kolumbijas vicekonsuls. Miris izsūtījumā Sibīrijā;
  2. Aleksandrs Dauge (1868.10.08.-1937.11.03.) – šis, toreizējās Latvijas studentu iecienītais un populārais LU profesors līdz 1927. gadam darbojās Demokrātu savienībā (vēlēšanās startēja kopā ar BNC – LNA). Pēc tam aktīvi darbojās arī BNC – NC rindās. Bijis partijas Padomes dalībnieks un laikraksta „Latvis” redakcijas dalībnieks un galvenais redaktors. Bijis Latvijas Izglītības ministrs (1921.–1922.) un žurnāla „Latvijas Jaunatne” redaktors (1927.–1937.);
  3. Viktors Leonards Lazdiņš (1881.14.07.-1941.02.12.) – šis zvērinātais advokāts ir bijis Tautas Padomes (TP) loceklis no Republikāņu partijas, ilgus gadus pildījis Jūrmalas Domes un Jūrmalas bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākumus. Bijis RLB runasvīrs un BNC – NC Padomes dalībnieks (1925.-1930.). Vēlāk pievienojies MKRA. Miris izsūtījumā Sibīrijā;
  4. Bruno Pavasars (1896.01.08. 1978.10.08.) – šis ietekmīgais valsts pārvaldes darbinieks ir bijis FM Muitas departamenta vicedirektors, valūtas komisijas priekšsēdētājs un tirdzniecības un rūpniecības departamenta direktors. Ieņēmis arī Latvijas ģenerālkonsula amatu Pēterburgā un Roterdamā. Bijis BNC – NC Padomes dalībnieks (1930.-1931.). 1934. gadā pieslējies LZS un kā Aizsargu štāba informācijas daļas priekšnieka palīgs piedalījies K.Ulmaņa apvērsuma tehniskajā plānošanā. Miris trimdā;
  5. Eduards Mednis (1863.03.02.-1946.?) – šis ievērojamais pedagogs arī nāk no Demokrātu savienības rindām. Bijis NC Padomes dalībnieks (1927.–1930.). un LNA dibinātājs un Padomes dalībnieka kandidāts (1931.).

 

Savukārt, LNA (1931.–1934.) laikā izceļami šādi ievērojami sabiedriskie darbinieki:

  1. Ādolfs Vickopfs (1878.09.05.-1967.19.12.) – šis izcilais pedagogs un inženieris – tehnologs ir bijis Latvijas tehnisko skolu skolotāju biedrības priekšnieks un Rīgas valsts tehnikuma direktors. Aktīvs NC – LNA Padomes dalībnieks (1929.-1932.), miris trimdā;
  2. Persivals Miezis (1890.31.06.-1940.18.07.) – šis ievērojamais būvinženieris ir piedalījies daudzos būvniecības procesos (Rīgas pils pārbūve, Ķemeru viesnīcas būve, Siguldas dzelzceļa stacijas būve) un ieņēmis virkni svarīgus posteņus. P.Miezis ilgus gadus pildījis Iekšlietu ministrijas Būvniecības departamenta direktora amata pienākumus un bijis ugunsdzēsēju padomes priekšsēdētājs. Tāpat P.Miezis ir bijis Latvijas inženieru biedrības priekšnieks un RLB runasvīrs. Aktīvs NC – LNA dalībnieks, pildījis Revīzijas komisijas dalībnieka pienākumus (1925.–1932.). P.Mieža tēvs Mārtiņš bija viens no Rīgas namsaimnieku biedrības līderiem un aktīvs MKRA dalībnieks. P.Miezis pēc krievu okupācijas izdarīja pašnāvību;
  3. Pēteris Ozolnieks (1874.17.09.–1942.06.05.) – šis pazīstamais rūpnieks – velosipēdu ražotājs bija arī LNA dibinātājs un Padomes dalībnieka kandidāts (1931.), vēlāk arī dalībnieks. Miris izsūtījumā Sibīrijā;
  4. Jānis Zalcmanis (1887. 18.11.-1971.01.08.) – šis ietekmīgais saimnieciskais darbinieks ir bijis Rīgas biržas Valdes dalībnieks un Latvijas kuģniecības savienības direktors. Pildījis arī Venecuēlas konsula pienākumus. Aktīvs LNA Padomes dalībnieks (1931.-1933.). Miris trimdā;
  5. Jānis Endzelīns (1873.22.03.-1961.01.07.) – šis mūsu ievērojamais valodnieks un LU profesors bija arī aktīvs LNA Padomes dalībnieks (1933.-1934.);
  6. Indriķis Cīrulis (1860.28.10.-1945.) – šis ievērojams pedagogs bija aktīvs Latviešu nacionālās skolotāju savienības un RLB dalībnieks. LNA Rīgas Domes deputāta kandidāts, bijis arī LNA Padomes dalībnieks (1934.);
  7. Jānis Raiska (1904.19.08.–1942.17.06.) – šis ietekmīgais inženieris – tehnologs bija k/s „P.Raiska mantinieki” tekstilrūpnīcas īpašnieks Mazsalacā. Bijis LU studentu padomes priekšsēdētājs un LNA Padomes dalībnieks. Miris izsūtījumā Sibīrijā;
  8. Voldemārs Cerbulis ( 1892.01.01.-1986.31.05.) – šis ievērojamais farmaceits un aptiekas īpašnieks Rīgā bija arī aktīvs NC – LNA Padomes dalībnieks (1930.–1931. un 1934.).Miris trimdā;
  9. Ādolfs Šilde (1907.21.05.–1990.07.05.) – šis aktīvais LU studentu pašpārvaldes darbinieks un vēlāk trimdā pazīstamais vēsturnieks īsu brīdi aktīvi darbojās arī LNA Valdē. Miris trimdā;
  10. Gustavs Celmiņš (1899.01.04.-1968.10.04.) – šis censonis, kurš savu atpazīstamību ieguvis kā vēlākais „Pērkonkrusta” vadītājs, pirms tam aktīvi darbojās arī LNA. Bija tās dibinātājs un Padomes dalībnieks (1931.-1933.). Organizējis LNA 4. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu. Miris trimdā.

„Neredzamie” BNC-NC-LNA dalībnieki

 

  1. Ringolds Kalnings (1873.24.10.-1940.24.08.) – šo ievērojamo tirgotāju un finansistu uzskata par Latvijas finanšu sistēmas stabilizētāju un „lata tēvu”. Kad 1921. gadā viņš kļuva par Finanšu ministru, Latvijas finanšu sistēma atradās bezdibeņa malā. R.Kalnings nāca ar stingru taupības politiku un modernu konservatīvu pieeju Latvijas finanšu sistēmas sakārtošanā. Viņa dzelzs dūrei bija panākumi, Latvijas finanšu sistēma stabilizējās, un Latvijas ekonomika izrādīja atkopšanās pazīmes. R.Kalnings tautā iemantoja cieņu un milzīgu popularitāti un kļuva par BNC – LNA deputātu 1.un 2. Saeimā. 1932.gadā R. Kalnings kļūst par LNA dalībnieku;
  2. Jānis Rīteris (1867.21.04.-1945.24.04.) – šis būvinženieris bija LU organizācijas Padomes dalībnieks un Latvju – Lietuvju tautu tuvināšanas biedrības dibinātājs un vadītājs (1921.–1940.). Bijis arī Rīgas būvinspektors un Latvijas Hipotēku bankas padomes priekšsēdētājs (1928.–1937.). Kandidējis no Bezpartejisko pilsoņu grupas Satversmes sapulces vēlēšanās un Rīgas Domes vēlēšanās no BNC – LNA saraksta;
  3. Kārlis Barons (1865.12.10.-1944.20.10.) – Dr. med. h..c. Latvijas zobārstniecības „tēvs” un Krišjāņa Barona dēls bija arī aktīvs sabiedriskais darbinieks – Rīgas Domes deputāts no LNA un Veselības departamenta direktors. Latvijas Dzelzceļa galvenais ārsts, Latvijas Sarkanā Krusta priekšnieks, LU profesors un Zobārstniecības institūta direktors. Gājis bojā, pildot savus ārsta pienākumus – devies ar velosipēdu pie pacienta, kad viņu sabraucis Krievijas okupācijas armijas tanks;
  4. Rihards Zariņš (1869.29.06.-1939.21.04.) – šis ievērojamais grafiķis un LMA profesors ir bijis ne tikai Latvijas valsts papīru spiestuves izveidotājs un pārvaldnieks, bet arī BNC dibinātājs un Padomes dalībnieka substitūts 1921.gadā. Viņš kandidē uz Rīgas Domi no BNC – LNA sarakstiem.
  5. Eduards Krišjansons (1886.23.07.-1953.15.10.) – šis ievērojamais būvuzņēmējs un k/s „L.Neiburgs un Co” atbildīgais direktors un vadītājs ir bijis arī LNA dalībnieks. Miris izsūtījumā Sibīrijā;
  6. Aleksandrs Kacens (1885.05.10.-1949.20.05.) – šis ietekmīgais valsts pārvaldes darbinieks ir ieņēmis FM Saimnieciskā departamenta vicedirektora un Tirdzniecības un rūpniecības departamenta direktora amatus. Vēlāk kļuvis par Rīgas galvas biedru un Rīgas Finanšu pārvaldes priekšnieku. Miris trimdā;
  7. Pēteris Balodis (1873.23.11.-1950.29.06.) – šis ievērojamais dārzkopis ir piedalījies arī sabiedriski – politiskajos procesos. Bijis Rīgas dārzkopju biedrības priekšsēdētāja biedrs un daudzu citu sabiedrisku organizāciju Padomes vai Valdes dalībnieks. Bijis arī NC – LNA Padomes dalībnieks. Miris Latvijā;
  8. Ludvigs Adamovičs (1884.23.09.–1943.19.08.) – Dr. theol., LU profesors un LU prorektors. BNC – LNA darbā lielāko ieguldījumu deva Akadēmiskās sekcijas vadīšanā un jauniešu izglītošanā. Bijis Izglītības ministrs pēc K.Ulmaņa apvērsuma. Miris izsūtījumā Sibīrijā;
  9. Eduards Rozīte (1876.28.06.-1942.19.02.) – rūpnieks un tirgotājs, a/s „Ed.Rozīte” valdes priekšsēdētājs. Latvijas Bankas padomes un Rīgas biržas Valdes dalībnieks. Vēlāk bijis arī Latvijas amatniecības kameras priekšsēdētājs un Rīgas namsaimnieku biedrības priekšnieks. BNC – LNA Padomes dalībnieks. Miris izsūtījumā Sibīrijā;
  10. Augusts Dargevics (1896.24.05.-1988.16.01.) – šis populārais Jelgavas ārsts un sabiedriskais darbinieks ir bijis Jelgavas 1.slimnīcas direktors, Jelgavas teātra direktors un Jelgavas Domes priekšsēdētājs, kandidējis no LNA uz Saeimu. Zemgales vēlēšanu apgabala koordinators;
  11. Krišjānis Katlaps (1892.01.10.-1964.21.02.) – arī šis populārais ārsts un LSK Irlavas slimnīcas direktors un Irlavas kultūras biedrības priekšnieks aktīvi darbojās LNA, kandidējis no LNA uz Saeimu. 1948. gadā arestēts un izsūtīts uz Sibīriju. 1956.gadā atgriezies Latvijā un strādājis par ārstu Slokas slimnīcā un Ķemeru sanatorijā;
  12. Pēteris Skulte (1875.14.10.-1967.?.07.) – šis būvuzņēmējs ir pazīstamo komponistu un diriģentu Ādolfa un Bruno Skultes tēvs un kinooperatora Gvido Skultes vecaistēvs;
  13. Pēteris Apkalns (1882.10.10.-1942.04.02.) – šis populārais Latvijas armijas mācītājs arī ir bija LNA dalībnieks un kandidējis uz Rīgas Domi no LNA saraksta. Miris trimdā;
  14. Pēteris Aivars (1880.02.03.-1970.02.12.) – šis ievērojamais pedagogs ir bijis V.Olava komercskolas un Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas direktors. Pildījis Latviešu nacionālās skolotāju savienības priekšnieka un vidusskolu skolotāju biedrības priekšnieka biedra pienākumus. Bijis arī LNA dalībnieks un kandidējis uz Rīgas Domi no LNA saraksta. Miris trimdā;
  15. Kārlis Alberts Drukerts (1875.01.11.-1940.?) –bijis TP substitūts no LZS un ZM vecākais sevišķu uzdevumu ierēdnis. Aktīvi darbojies Jēkabpils sabiedriskajā dzīvē. Bijis laikraksta „Jēkabpils Vēstnesis” atbildīgais redaktors (1923.–1939.) un laikraksta „Līdums” līdzizdevējs (1925.–1928.). Pildījis Latvijas Tautas bankas Valdes dalībnieka pienākumus. Kandidējis no BNC – LNA uz 2. un 3. Saeimu, bijis LNA koordinators Jēkabpils apriņķī.

BNC-NC-LNA daži atbalstītāji

Uzņēmēji

 

  1. Oto Kaugerts (1877.11.05.-1933.07.04.) – ievērojams kokrūpnieks, Latvijas būvju biedrības padomes un valdes dalībnieks. A/S „Pirmā privātā lombarda” padomes priekšsēdētājs un a/s „Izdevējs”, p/s „Latvis” valdes dalībnieks. Bijis aktīvs LDP dalībnieks;
  2. Jānis Alfrēds Kukurs (1879. 18.01.-1942.11.04.) – ievērojams grāmatrūpnieks un tirgotājs. A/S „J.A.Kukurs” valdes priekšsēdētājs un direktors rīkotājs. Latvijas Tirgotāju savienības dibinātājs un žurnāla „Latvijas Tirgotājs” galvenais redaktors. Komandītsabiedrības „Latvis” un biedri” dibinātājs un dalībnieks. Bijis viens no Latviešu Demokrātu partijas dibinātājiem un līderiem(1917.). Miris izsūtījumā Sibīrijā;
  3. Kristians Jirgensons (1862.16.09.–1928.02.04.) – leģendārās „Otto Švarca” impērijas īpašnieks un a/s „Izdevējs”, p/s „Latvis” valdes dalībnieks.
  4. Dora Jirgensone (1866.01.01. 1940.?.02.) – leģendārās „Otto Švarca” impērijas īpašniece;
  5. Krišjānis Ķērgalvis (1856.25.10.-1936.29.03.) – pazīstamas Rīgas latviešu patricietis un ietekmīgs būvuzņēmējs, rūpnieks;
  6. Pēteris Bauers (1860.14.03.–1931.07.09.) – ievērojams tālbraucēju kapteinis, kuģu sabiedrību „Gaida” un „Kaija” līdzīpašnieks, kā arī „Austra” valdes dalībnieks. Komandītsabiedrības „Latvis” un biedri” dibinātājs un dalībnieks;
  7. Kārlis Spāde (1880.10.01.–1953.?) – pazīstams kuģu kapteinis un tirgotājs. Latvijas zēģelētāju savienības priekšnieks un Latvijas jahtkluba vicekomodors;
  8. Jānis Brigaders (1856.12.09.–1936.27.02.) – pazīstams teātra darbinieks un baņķieris. Bijis Rīgas domes deputāts no LNA saraksta un Nacionālā teātra direktors;
  9. Teodors Antoniškis (1879.?–19?) – pazīstams velorūpnieks Liepājā, bijis Liepājas fabrikantu biedrības Valdes dalībnieks un LNA Kurzemes saraksta parakstītājs;
  10. Jānis Ķērpe (1877.20.04.–1942.14.05.) – Dr.mg.h.c., ievērojams rūpnieks, a/s „Vairogs” Valdes priekšsēdētājs un direktors – rīkotājs. Liepājas tirgotāju un rūpnieku biedrības priekšnieks.

 

Rakstnieki

  1. Antonija Lūkina (1876.13.10-1942.02.01.) – pazīstama kā Īvande Kaija – patriotiskā rakstniece un publiciste. Bijusi ĀM informācijas nodaļas vadītāja, „Latvijas Sargs” redakcijas dalībniece un Zelta Fonda vadītāja. Kandidējusi no Bezpartejisko pilsoņu grupas Satversmes sapulces vēlēšanās;
  2. Anna Brigadere (1861.01.10.-1933.25.03.) – ievērojamā latviešu dramaturģe un dzejniece. Aktīva LNA atbalstītāja, kandidējusi no Bezpartejisko pilsoņu grupas Satversmes sapulces vēlēšanās;
  3. Voldemārs Zālītis (1865.28.09 -1934.10.10.) – „Staburaga bērni” autors un iecienīts pedagogs. Kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no LNA saraksta;
  4. Matīss Arons (1858.12.03.-1939.25.04.) – pazīstams rakstnieks, publicists un žurnālists. Daudzu laikrakstu redaktors, piemēram, ”Valdības Vēstneša” atbildīgais redaktors (no 1920-1937.)) Kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no LNA saraksta;
  5. Augusts Saulietis (1869.22.12.-1933.27.01.) – pazīstams rakstnieks un grāmatu apgāda „Zalktis” līdzdibinātājs. Aktīvi publicējies laikrakstā „Latvis”;
  6. Jānis Grīns (1890.23.03.–1966.26.02.) – pazīstams rakstnieks un sabiedriskais darbinieks. Bijis laikrakstu „Latvis” un „Latvijas Kareivis” redakcijas dalībnieks, kā arī a/s „Valters un Rapa” izdevniecības direktors;
  7. Jānis Peņģerots – Svešais (1863.13.7. – 1932.25.11.) – ZM ministrijas Lauksamniecības departamenta darbinieks, Latvijas Dārzkopības biedrības priekšnieks. Rakstnieks, publicists un dārzkopis. Laikraksta „Latvis” līdzstrādnieks;
  8. Augusts Melnalksnis (1876.01.05.-1944.?) – rakstnieks un sabiedriskais darbinieks. Bijis Valmieras apriņķa valdes priekšsēdētājs, kandidējis no BNC-LNA Saeimas vēlēšanās;
  9. Aleksandrs Grīns (1895.15.08.–1941.25.12.) – pazīstams rakstnieks, „Dvēseļu putenis” autors un kara cenzūras Rīgas nodaļas vadītājs;
  10. Leonīds Breikšs (1908.08.04.–1942.?.07.) – patriotisks dzejnieks. Aktīvi darbojās LNA akadēmiskajā sekcijā.

 

Komponisti un dziedoņi:

 

  1. Jāzeps Vītols (1863.27.07.-1948.24.04.) – ievērojams latviešu komponists. Latvijas Konservatorijas profesors un rektors. Kandidējis no LNA saraksta Rīgas Domes vēlēšanās;
  2. Alfrēds Kalniņš (1879.23.08.–1951.23.12.) – ievērojams latviešu komponists, Izglītības ministrijas mūzikas nodaļas vadītājs (1919.) un Nacionālās operas direktors (1923.-1926.). Kandidējis no Bezpartejisko pilsoņu grupas Satversmes sapulces vēlēšanās;
  3. Jēkabs Graudiņš (1886.16.04.–1961.03.12.) – ievērojams komponists un mūzikas kritiķis, LK latviešu tautas mūzikas kursa vadītājs. Kandidējis no LNA saraksta Rīgas Domes vēlēšanās;
  4. Jānis Cīrulis (1897.31.12.–1962.13.02.) – pazīstams komponists, laikraksta ”Latvis” redakcijas darbinieks. Kandidējis no LNA saraksta Rīgas Domes vēlēšanās;
  5. Ādolfs Kaktiņš (1885.26.07.–1965.25.07.) – ievērojams Nacionālās operas solists ar plašu baritona repertuāru. Kandidējis no Bezpartejisko pilsoņu grupas Satversmes sapulces vēlēšanās.

Profesori

 

  1. Eižens Laube (1880.25.05.-1967.21.07.) – Dr.arh.h.c., LU profesors un arhitektūras fakultātes dekāns. Daudzu slavenu būvju autors;
  2. Jānis Jankovskis (1876.07.02.-1925.06.12.) – Dr.med., LU profesors un Rīgas 1.slimnīcas direktors. Latvijas Sarkanā Krusta priekšnieks. Kandidējis no Bezpartejisko pilsoņu grupas Satversmes sapulces vēlēšanās un no BNC saraksta uz Rīgas Domi;
  3. Roberts Krimbergs (1874.25.01.-1941.29.04.) – Dr.med., LU profesors un medicīnas fakultātes dekāns. Kandidējis no BNC – LNA saraksta uz Rīgas Domi;
  4. Jānis Kauliņš (1863.26.11.-1940.27.10.) – Dr.phil.h.c, LU profesors. Kandidējis no BNC – LNA saraksta uz Rīgas Domi;
  5. Ernests Jansons (1880.04.12.-1945.02.10.) – Dr.med., LU profesors. Bijis Rīgas pilsētas veselības pārvaldes priekšnieks, Latvijas Sarkanā Krusta galvenās valdes dalībnieks un Latvijas oftalmologu biedrības priekšnieks. Kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no LNA saraksta;
  6. Kārlis Puriņš (1883.05.10.-1947.25.06.) – Dr. oec., LU profesors un LS senators administratīvajā departamentā. Bijis Latvijas Finanšu ministrs un TP, SS deputāts no Demokrātu Savienības;
  7. Artūra Krūmiņš (1879.11.07.–1969.04.03.) – LU vecākais docents, arhitekts. Kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no LNA saraksta;
  8. Gustavs Šķilters (1874.16.11.-1954.24.09.) – LMA docents un LU lektors. Pirmais latviešu 20.gs., impresionisma aizsāccējs Latvijā. Kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no LNA saraksta;
  9. Jūlijs Auškāps (1884.02.06.–1942.03.08.) – Dr. tehnol. Hem, LU profesors, Ķīmijas fakultātes dekāns un LU rektors. Kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no LNA saraksta. Vēlāk pildījis arī Izglītības ministra pienākumus. Nošauts izsūtījumā Sibīrijā;
  10. Fricis Adamovičs (1863.18.01.-1933.19.02.) – LU rektors un rakstnieks. Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības bankas padomes un a/s „Valters un Rapa” padomes dalībnieks. Kandidējis no Bezpartejisko pilsoņu grupas Satversmes sapulces vēlēšanās, bijis Rīgas Domes deputāts no BNC – LNA saraksta .

Armijas cilvēki

  1. Mārtiņš Vācietis (1873.02.01.–1945.19.03.) – ģenerālis, Latvijas armijas artilērijas rezerves priekšnieks; Latvijas Kara ministrs (1929.-1931.) kā Nacionālā bloka pārstāvis;
  2. Jānis Ezeriņš (1894.05.11.-1946.16.09.) – ģenerālis, Bauskas kājnieku pulka komandieris;
  3. Artūrs Dannebergs (1891.17.02.–1941.16.10.) – ģenerālis, Vidzemes artilērijas pulka komandieris;
  4. Alberts Brambats (1881.15.05.–1943.?) – ģenerālis, Latvijas armijas Kara sanitārās pārvaldes priekšnieks un Latvijas Sarkanā Krusta priekšsēdētāja biedrs;
  5. Aleksandrs Plensners (1892.25.04.-1984.03.04.) – pulkvedis, Latviešu nacionālās karavīru biedrības dibinātājs un Latvijas armijas ģenerālštāba priekšnieka vietas izpildītājs un apmācības nodaļas priekšnieks. Laikraksta „Latvijas Kareivis” galvenais redaktors, kandidējis no LNA uz Saeimu. Vēlākais Latvijas militārais atašejs Vācijā;
  6. Krišs Ķūķis (1874.28.06.–1945.18.02.) – pulkvedis, Kurzemes divīzijas komandieris. Saeimas deputāts no LNA saraksta;

 

Sabiedriskie darbinieki:

 

  1. Arnolds Frīdbergs (1885.25.09.-19?) – Vestienas pagasta priekšzīmīgs lauksaimnieks, bijis Vestienas pagasta padomes priekšsēdētājs un krājaizdevu sabiedrības priekšnieks, LPCS Revīzijas komisijas priekšsēdētājs, kandidējis no BNC – LNA saraksta Saeimas vēlēšanās;
  2. Jānis Kreicbergs (1864. 24.07.-1948.13.04.) – bijušais Krievijas 1. Domes deputāts, LPNP dalībnieks un Rīgas Domes deputāts no LNA. Žurnāla „Jūrnieks” redaktors. Ietekmīgs notārs;
  3. Eduards Strautnieks (1886.17.05.-1946.23.03.) – Tautas Padomes loceklis un Satversmes sapulces deputāts no Republikāņu partijas. Tieslietu ministra biedrs (1918.–1919.) un Tieslietu ministrs. Laikraksta „Latvijas Sargs” līdzizdevējs;
  4. Gustavs Ķempelis (1874.07.05.–1940.24.05.) – Latviešu strēlnieku bataljonu organizēšanas komitejas vicepriekšsēdētājs, bijis arī „Jaunās Balss” redaktors, bankas direktors un Latvijas Atturības biedrības priekšsēdētājs. A/S „Izdevējs” Valdes un p/s „Latvis” Padomes dalībnieks;
  5. Mārtiņš Buclers (1866.12.12.-1944.14.04.) – pazīstams fotogrāfu skolotājs un publicists, nodibinājis pirmo latviešu fotoveikalu Rīgā (1902.), fotorūpnīcu (1903.) un pirmo latviešu fotogrāfu biedrību. Grāmatu – „Fotogrāfija” un „ Fotoābece” autors;
  6. Kārlis Ducmanis (1881.1011.-1943.20.08.) – ievērojams diplomāts un Latvijas Senāta spriedumu biroja vadītājs;
  7. Augusts Julla (1872.27.12.-1958.27.05.) – pazīstams keramiķis, tēlnieks un gleznotājs. Cēsu amatniecības skolas dibinātājs un Cēsu pilsētas domes deputāts no BNC-LNA saraksta;
  8. Vilis Vītols (1879.28.09.-1973.21.12.) –LU bankas politikas un tirdzniecības norēķinu lektors (1920.), bijis arī TP dalībnieks no LZS, FM kredīta departamenta direktors un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības bankas direktors. Bijis „Ekonomist” pirmais atbildīgais redaktors, Kr. Morberga fonda komisijas priekšnieks un LU darbinieku krājaizdevu sabiedrības padomes priekšsēdētājs. Komandītsabiedrības „Latvis” un biedri” dibinātājs un dalībnieks. Bijis deputāta kandidāts no BNC – LNA gan Saeimas gan Rīgas Domes vēlēšanās. Dzīvojis trimdā Venecuēla. Viņa mazdēls Vilis Vītols ir pazīstams mecenāts un saimnieciskais darbinieks mūsdienu Latvijā.

Ieskats LNA programmas sadaļās

LNA programmā bija ierakstīts, ka „LNA ir politiskās cīņas organizācija, kuras mērķis ir latvju tautas kulturālā un saimnieciskā labklājība savā patstāvīgā valstī. Latvju tautas labums ir LNA vadošais princips. Personīgais labums un intereses ir jāpakārto tautas un valsts vajadzībām.” Lai LNA mērķus sasniegtu, bija jārada lietderīga un darba spējīga valsts pārvalde un likumdošanas iestāde. LNA toreiz iestājās par tautas vēlētu Valsts prezidentu (VP) uz pieciem gadiem. LNA programma paredzēja, ka VP ir tiesības atlaist Saeimu un neapstiprināt tās pieņemtos likumus un budžetu. VP varētu izvirzīt Ministru prezidenta (MP) kandidatūru. MP kopā ar visu kabinetu vai atsevišķiem ministriem būtu jāatkāpjas no amatiem, ja Saeima ar 2/3 balsu tiem izteiktu neuzticību. Saeima sastāvētu no 50 deputātiem, kurus ievēlētu uz 4 gadiem (toreiz prakse bija uz 3 gadiem – E.G.). Vēlēšanu tiesības bauda visi pilntiesīgie Latvijas pilsoņi. Izglītotība, līdzdalība neatkarības cīņās un izcili nopelni valsts un tautas labā dotu tiesības uz papildus balsi. Augstākos ierēdņus amatos apstiprinātu VP, un tie būtu atlaižami ar viņa piekrišanu. Apriņķu priekšgalā būtu nostādama atbildīga amatpersona, kas savās rokās apvienotu visu apriņķa pārvaldi. Pie apriņķa priekšnieka pastāvētu padomdevēju iestāde no apriņķa augstākiem ierēdņiem un pašvaldību vēlētiem pārstāvjiem. Plašās pilsētu Domes un pagastu padomes būtu atmetamas un paplašināmas pilsētu un pagastu valžu varas robežas. Tās pašvaldību pārvaldes, kas izrādās par darba nespējīgām vai strādā pret valsts interesēm, Iekšlietu ministrs varētu atcelt, ieceļot vietā personas, kas šīs pašvaldības vada līdz nākošajām vēlēšanām. Ārpolitikā LNA iestājas par ciešāku Baltijas valstu (arī Polija un Somija) sadarbību militārā un ekonomiskā jomā. LNA programma paredzēja stiprināt saites ar tām toreizējām lielvarām (Lielbritānija, Francija, ASV), kurām bija dabīgas interešu pretestības ar toreizējiem varbūtējiem Latvijas ārējiem pretiniekiem (Krievija, Vācija). LNA saimnieciskajā politikā iestājās par privāto īpašumu un uzņēmību. LNA programma paredzēja, ka ierobežojumi pieļaujami vienīgi paša ražošanas procesa interesēs. Darbs, kapitāls un uzņēmība ir ražošanas līdzvērtīgas sastāvdaļas. Viņu attiecību uzraudzība un regulēšana piederētu valstij, ciktāl to prasa ražošanas nokārtošana. Valsts saimnieciskai politikai it sevišķi būtu jāveicina latviešu uzņēmumi. Īpaša vērība būtu jāvelta lauksaimniecības attīstībai, kā toreizējai nacionālās saimniecības plašākai nozarei. Lauksaimniecība būtu nostādāma uz racionāliem pamatiem, sekmējama kooperācija un eksporta tirgus paplašināšana. Būtu jāsekmē šoseju un ceļu izbūve. LNA paredzēja, ka rūpniecībai, amatniecībai un tirdzniecībai jāturas pie šādiem principiem:

  • valstij būtu jāuzņemas tikai valsts saimniecībai nepieciešamie pasākumi, kas privātiem uzņēmējiem nav pa spēkam, pie kam tie autonomizējami;
  • neveselīgas konkurences novēršanai un ieguldīto kapitālu sargāšanai attiecīgajās rūpniecības nozarēs būtu ievedama koncesiju sistēma;
  • iekšzemes ražojumu aizsardzības nolūkos valdībai būtu piešķiramas tiesības grozīt muitu likmes;
  • būtu noslēdzama muitas ūniju ar Lietuvu un Igauniju.

Valsts finanses būtu jānokārto uz šādiem pamatiem:

  • nodokļu sistēmai jābūt tādai, kas veicina kapitāla uzkrāšanos un taupību. Šādā nolūkā no ienākuma nodokļa būtu atsvabināmi sīko krājēju kapitāli un veicināma krājkasu attīstība;
  • izdodot likumus, kas saistīti ar jauniem valsts izdevumiem, ik reizes būtu jāredz arī ienākuma avoti, no kuriem rast līdzekļus izdevumu segšanai;
  • valsts centrālo naudas iestāžu: Latvijas bankas, Valsts Hipotēku bankas un Valsts Zemes bankas vadība būtu jāatsvabina no politikas iespaidiem (toreiz tā bija ierasta prakse – E.G.)

LNA programma paredzēja, ka valsts sociālai politikai jāiziet no atziņas, ka cilvēku fiziskais spēks ir dārga manta valsts saimniecībai, kas sargājama un izkopjama. Valstij būtu jārūpējas par strādnieku veselību, labklājību un izglītību. LNA iestājas par taisnīgu algu politiku strādniekiem, par valsts apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem un slimībām. LNA atbalstītu nacionālās strādnieku arodbiedrības. Īpaša sadaļa LNA programmā ir veltīta sievietēm, lai nodrošinātu viņām vienlīdzīgu stāvokli sabiedrībā ar vīriešiem. LNA izglītības un kultūras jomā vēlējās veicināt nacionālās pašapziņas izkopšanu un kultūras izpratnes padziļināšanu. LNA iestājās par ģimeni kā kultūras un tikumības stiprāko pamatu. Skolotājiem būtu jābūt ne tikai skolotājiem, bet arī audzinātājiem latvju tautas garā. Skolotāji būtu jānostāda cienīgā stāvoklī, pienācīgi jāatalgo un jānostiprina viņu tiesības. Augstākām mācību iestādēm (LU, LMA un Konservatorija) jābūt autonomām. Iespēja tās apmeklēt būtu jādod visiem īsti spējīgiem jauniešiem. Augstskolu studentiem būtu jāiedveš apziņa, ka viņi ir nākamie valsts un tautas atbildīgie darbinieki. Būtu jādibina mūža stipendija izciliem un nopelniem bagātiem kultūras darbiniekiem. Latgale kultūras ziņā būtu jāsaista ar pārējo Latviju.

SAISTĪTIE RAKSTIVAIRĀK NO AUTORA

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit