Par to, kā latviski jālieto eiro valūtas nosaukums, šķēpi ir lauzti daudz. Latvija pamatīgi cīnījās, lai ikdienā būtu pieļaujams lietot nosaukumu eira, un tad eiro, nevis euro. ES nepiekāpās, un tagad “euro” jālieto valsts tiesību aktos utt., pie tam slīprakstā, bet eiro ir oficiāli ieteiktais nosaukums ikdienas lietošanā, kaut gan, tepat Lietuvā eiro tieks saukts par “euras”. Tā nu JKP vienkārši nepieturas pie oficiāli ieteiktā un tās biedri mēdz lietot arī “eiras”. Cerams, izglītojām!
Der ieskatīties:
LZA TERMINOLOĢIJAS KOMISIJAS LĒMUMS: http://www.vvk.lv/index.php?sadala=237&id=804
Lokāmo formu par ieteicamāku liek atzīt arī terminoloģiskie kritēriji, eiras gadījumā — jo īpaši tas, ka latviešu valodā gandrīz visu ārzemju valūtu nosaukumi (piem., vācu feniņš, krievu kapeika, austriešu šiliņš) ir piemērojušies latviešu valodas gramatikas un fonētikas īpatnībām, kā arī tas, ka, jo biežāk un plašāk tautā kāds termins lietojams, jo vairāk jārēķinās ar to, ka tautas mutē daudzi nelokāmie vārdi ar laiku kļūst par lokāmiem (piem., peso, kruzeiro reti jālieto, tie saglabā nelokāmo formu, turpretī eiras latviešu valodā būs jālieto ikdienā). http://www.delfi.lv/news/comment/comment/juris-borzovs-teiksim-drosi-un-parliecinati-eira.d?id=44274321
Patlaban radusies problēma radīta 2003.gada vidū, kad valdības sēdē Ministru prezidents Einars Repše apsprieda termina “eira” nevēlamību un “eiro” lietošanu tā vietā. Lai gan ministrijas jau bija gatavas uzsākt “eiras” ieviešanu. “Jo plašāk sabiedrībā kāds termins tiek lietots, jo tuvāku tautai terminu izvēlas TK. Līdz lēmuma pieņemšanai ir ilgs un grūts darbs,” TK darba procesu raksturojot, stāsta V.Skujiņa. Ar to jāsaprot, ka tautai tuvāka ir arī latviešu valodai raksturīgās vārda lokāmās galotnes formas izvēle.”
Juri, seit nav vieta tädäm replikäm. Lüdzu izmanto zinu portälus naida/nosodijuma/negäciju/pamäciibu un savtiigu repliku publicesanai!
Ar cienju, partijas JKP simpatizants Märtins.
Ka tad ir ar tām biedru naudām ? Eiro vai eiru ? Vai arī izglītības trūkums? (24. nodaļa)
Par to, kā latviski jālieto eiro valūtas nosaukums, šķēpi ir lauzti daudz. Latvija pamatīgi cīnījās, lai ikdienā būtu pieļaujams lietot nosaukumu eira, un tad eiro, nevis euro. ES nepiekāpās, un tagad “euro” jālieto valsts tiesību aktos utt., pie tam slīprakstā, bet eiro ir oficiāli ieteiktais nosaukums ikdienas lietošanā, kaut gan, tepat Lietuvā eiro tieks saukts par “euras”. Tā nu JKP vienkārši nepieturas pie oficiāli ieteiktā un tās biedri mēdz lietot arī “eiras”. Cerams, izglītojām!
Der ieskatīties:
LZA TERMINOLOĢIJAS KOMISIJAS LĒMUMS:
http://www.vvk.lv/index.php?sadala=237&id=804
Lokāmo formu par ieteicamāku liek atzīt arī terminoloģiskie kritēriji, eiras gadījumā — jo īpaši tas, ka latviešu valodā gandrīz visu ārzemju valūtu nosaukumi (piem., vācu feniņš, krievu kapeika, austriešu šiliņš) ir piemērojušies latviešu valodas gramatikas un fonētikas īpatnībām, kā arī tas, ka, jo biežāk un plašāk tautā kāds termins lietojams, jo vairāk jārēķinās ar to, ka tautas mutē daudzi nelokāmie vārdi ar laiku kļūst par lokāmiem (piem., peso, kruzeiro reti jālieto, tie saglabā nelokāmo formu, turpretī eiras latviešu valodā būs jālieto ikdienā).
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/juris-borzovs-teiksim-drosi-un-parliecinati-eira.d?id=44274321
Patlaban radusies problēma radīta 2003.gada vidū, kad valdības sēdē Ministru prezidents Einars Repše apsprieda termina “eira” nevēlamību un “eiro” lietošanu tā vietā. Lai gan ministrijas jau bija gatavas uzsākt “eiras” ieviešanu. “Jo plašāk sabiedrībā kāds termins tiek lietots, jo tuvāku tautai terminu izvēlas TK. Līdz lēmuma pieņemšanai ir ilgs un grūts darbs,” TK darba procesu raksturojot, stāsta V.Skujiņa. Ar to jāsaprot, ka tautai tuvāka ir arī latviešu valodai raksturīgās vārda lokāmās galotnes formas izvēle.”
Juris Vilkaste!
Juri, seit nav vieta tädäm replikäm. Lüdzu izmanto zinu portälus naida/nosodijuma/negäciju/pamäciibu un savtiigu repliku publicesanai!
Ar cienju, partijas JKP simpatizants Märtins.