Rīga, 12.sept., LETA. Valdības koalīcija pedagogiem piedāvās no 2023.gada 1.janvāra par 40 stundu slodzi, kurā ietverts arī ārpusstundu darbs, zemākās likmes atalgojumu palielināt no 900 līdz 1200 eiro, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Konservatīvie).
Kā skaidroja Muižniece, lai gan pašlaik ir noteikta 30 stundu slodze, tomēr kopā ar darbu ārpus stundām tā praktiski ir 40 stundu slodze. Tāpēc pedagogiem tiks piedāvāts pāriet uz 40 stundu slodzi – no tām 24 stundas būtu darbs mācību stundās, un vēl 16 stundas veidotu darbs ārpus stundām, piemēram, mājasdarbu labošana, gatavošanās mācību stundām.
Tāpat tiks piešķirti 3,7 miljoni eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai risinātu mācību vielas materiālu trūkumu. Šī nauda būs paredzēta digitālo platformu abonēšanai no 2022./2023.mācību gadam.
Šādu piedāvājumu Muižniece plāno piedāvāt sarunā ar pedagogiem otrdien, 13.septembrī.
Kā ziņots, vēl pirms šī koalīcijas paziņojuma Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA pastāstīja, ka pēc nedēļas beztermiņa streiku sāks 23 601 izglītības darbinieks no kopumā 815 izglītības iestādēm, sākot ar pirmsskolas izglītības iestādēm un beidzot ar augstskolām.
Streika izlīgšanas komisijai neizdevās atrast kompromisu jautājumā par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, līdz ar to LIZDA no 19.septembra rīkos pedagogu streiku.
Lai novērstu pedagogu streika uzsākšanu, LIZDA prasa, lai šīs nedēļas laikā valdība pieņem “konkrētus lēmumus” attiecībā uz abām galvenajām LIZDA prasībām – par darba algas paaugstināšanu un pedagogu “darba slodzes sabalansēšanu”.
Viena no arodbiedrības prasībām ir “sabalansēta darba slodze”, proti, lai mazāka daļa no slodzes tiktu paredzēta kontaktstundām.
Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. IZM piedāvājumā process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.
Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.
