Bordāns aicina stiprināt latgaliešu rakstu valodu un veicināt tās lietojumu sabiedrībā

0
624
Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns Ministru kabineta izbraukuma sēdē Ludzā 2022.gada 23.augustā Foto: Valsts kanceleja

Otrdien, 23.augustā, Ministru kabineta izbraukuma sēdē Ludzā Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Konservatīvie) informēja par tieslietu nozares aktualitātēm Latgalē, īpašu uzmanību veltot latviešu valodas un latgaliešu rakstu valodas lietojuma stiprināšanai Latgalē, kur joprojām ikdienas situācijās jāsaskaras ar krievu valodas ilgtermiņa dominanci.

Tieslietu ministrs J.Bordāns uzsver, ka tieši valoda un kultūrtelpa veido iedzīvotāju nacionālo identitāti un piederības izjūtu savai valstij, kas vienlaikus ir arī nacionālās drošības jautājums. Jo īpaši svarīgi un aktuāli tas ir Latgalē, kur Krievijas pierobežā pastāv lieli riski dezinformācijas un nepatiesu ziņu izplatībai.

Ar mērķi stiprināt latgaliešu rakstu valodu, pirmo reizi Latvijas vēsturē – kopš pagājušā gada augusta – Valsts valodas centrā (turpmāk tekstā – VVC) strādā latgaliešu rakstu valodas konsultants, kas nodrošina latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un veicina latgaliešu rakstu valodas lietojumu, attīstību. Konsultants cieši sadarbojas ar VVC Latgaliešu rakstu valodas apakškomisiju, sniedz konsultācijas VVC inspektoriem Latgalē, kā arī nodrošina VVC sadarbību ar iedzīvotājiem, tādējādi stiprinot latgaliešu rakstu valodas lietojumu.

Jau septembrī ir paredzēts publiskot sniegto konsultāciju pirmo apkopojumu VVC tīmekļvietnē īpaši latgaliešu rakstu valodai veltītajā sadaļā. Latgalē šobrīd tiek vērtēta iespēja VVC izveidot koordinatora amatu, lai ciešāk sadarbotos ar sabiedriskajiem palīgiem un aktualizētu šo institūtu Latgalē.

Tāpat MK izbraukuma sēdē J.Bordāns informēja par PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšanas gaitu un turpmāko rīcību iespējamās zaudējumu kompensācijas prasības celšanai pret Krieviju kā PSRS tiesību mantinieci. Tieslietu ministrs uzsver, ka nepieciešams visu trīs Baltijas valstu starpā augstākajā politiskajā līmenī aktualizēt PSRS okupācijas nodarītos zaudējumus un to aprēķināšanu.

Komisija ir sagatavojusi starpziņojumu par komisijas 14 gadu darbības laikā veiktajiem aprēķiniem un vēl darāmajiem darbiem, kas tiks skatīts kādā no nākamajām valdības sēdēm. Šobrīd komisija apkopo materiālus no 70 pētījumiem un 64 ekspertīzēm un paredzējusi nākamā gada martā valdībā iesniegt noslēguma ziņojumu par veiktajiem PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķiniem, lai to varētu izmantot iespējamās zaudējumu atlīdzības prasības noformēšanai un iesniegšanai starptautisko tiesību institūcijās.

Sēdē, ziņojot par Valdības deklarācijas un rīcības plāna izpildi un tieslietu nozares aktualitātēm Latgales reģionā, kā Tieslietu ministrijas nozīmīgākie paveiktie pasākumu tika atzīmēti:

  • Izveidota Ekonomisko lietu tiesa, kas darbu uzsāka 2021. gada 31. martā. Tuvākajā laikā Ministru kabinetā plānots iesniegt informatīvo ziņojumu ″Par Ekonomisko lietu tiesas darbības rezultātiem un tālāko attīstību”.
  • Uzsākta Tieslietu akadēmijas izveide, lai nodrošinātu tiesas spriešanas efektivitāti un personāla augstas kvalifikācijas uzturēšanu.
  • Uzsākta piespiedu nomas reforma – ar Tieslietu ministrijas ieviesto piespiedu nomas reformu no 2022. gada 1. janvāra ir izbeigtas piespiedu nomas attiecības un dalītā īpašuma gadījumos zemes lietošanas tiesības regulē likums.
  • Dalītā īpašuma izbeigšana – Tieslietu ministrijas izstrādātais un Saeimā pieņemtais Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums paredz risinājumu dalītā īpašuma problēmai, sniedzot iespēju dzīvokļu īpašniekiem izpirkt daudzdzīvokļu mājai piesaistīto zemi par kadastrālo vērtību. Piespiedu dalītā īpašuma gadījumā zemes izpirkšanas procesu varēs uzsākt no 2023. gada.
  • Bāriņtiesu kapacitātes stiprināšana – lai stiprinātu bāriņtiesu kapacitāti pamatfunkcijas jautājumos, ir izstrādāti un iesniegti izskatīšanai valdībā tiesību aktu grozījumi, samazinot bāriņtiesu kompetenci tā saukto notariālo funkciju izpildē.
  • Visu pašvaldību saistošie noteikumi – vienuviet un bez maksas. No 2022. gada 1. janvāra oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludina visu pašvaldību saistošos noteikumus (tajā skaitā pašvaldības nolikumus, budžetu un tā grozījumus, ar teritorijas attīstības plānošanu saistītos saistošos noteikumus) pilnā apjomā, kas ir brīvi un bez maksas pieejami tīmekļa vietnē vestnesis.lv un sistematizētā veidā portālā likumi.lv, tādējādi veicinot pašvaldību atklātību un informācijas pieejamību un sekmējot tās digitalizāciju.
  • Tieslietu nozares e-pakalpojumu pieejamības paplašināšana – šobrīd visus tieslietu nozares pakalpojumus iedzīvotājiem ir iespējams saņemt elektroniskā vidē, t.sk. 2021. gada 1. decembrī darbu uzsāka e-lietas platforma un turpinās darbs pie e-lietas programmas nākamā ieviešanas posma.
  • Reformēts esošais akciju sabiedrību regulējums. Saeima 2022. gada jūlijā pieņēma grozījumus Komerclikumā un saistītajos likumos (stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā), lai nodrošinātu akciju sabiedrību caurspīdīgumu, radot piekļuvi informācijai par akciju sabiedrību īpašniekiem. Reforma akciju sabiedrību reģistrā nodrošinās piekļuvi informācijai par akciju sabiedrību īpašniekiem, radot drošu uzņēmējdarbības vidi.

Ministru kabineta 2022.gada 23.augusta izbraukuma sēdes video pieejams tiešraižu arhīvā.

Iepriekšējā Ministru kabineta izbraukuma sēde norisinājās 2019. gada 12. novembrī Alūksnē, savukārt Covid-19 pandēmijas laikā šādas sēdes netika rīkotas. Pirms tam 2017. gada 16. maijā izbraukuma sēde organizēta Daugavpilī, 2016. gada 16. novembrī – Liepājā.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit