Veidos izglītības iestādes vadītāju profesionālās darbības attīstības un novērtēšanas sistēmu

0
373
Izglītības un zinātnes ministre, pedagoģe Anita Muižniece

Lai pilnveidotu izglītības iestāžu pārvaldības kvalitāti un veidotu atbalsta sistēmu izglītības iestāžu vadītājiem, šodien Ministru kabinets pieņēmis grozījumus noteikumos par izglītības iestāžu akreditāciju un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanu, paredzot īstenot pārmaiņas izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības vērtēšanā. Grozījumi paredz no 2023. gada 1. janvāra veidot izglītības iestādes vadītāju profesionālās darbības attīstības un novērtēšanas sistēmu, iekļaujot tajā gan profesionālās kompetences kursus un pieredzes apmaiņu, gan novērtēšanas procesu.

Izglītības iestāžu vadītāju profesionālās kompetences novērtējumam tāpat kā līdz šim būs divi veidi – sākotnējais (divu gadu laikā pēc iestādes vadītāja stāšanās amatā) un kārtējais – reizi sešos gados. To nodrošinās Izglītības kvalitātes valsts dienesta izveidota akreditācijas ekspertu komisija.

“Izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības attīstības un novērtēšanas sistēma bija viena no prioritātēm, ko definējām 2022. gada sākumā, tāpēc esmu gandarīta, ka valdībā ir pieņemts lēmums par tās izveidi. Es no tiesas uzskatu, ka tieši skolu direktori ir atslēgas figūras, jo arī pārdomāta valsts līmeņa politika izglītībā vien diemžēl nesniegs vēlamo rezultātu, ja tā netiks atbilstoši īstenota. Izglītības kvalitāti būtiski ietekmē arī iestādes direktora redzējums par pašvērtēšanas mērķiem, izglītības iestādes stratēģiskās attīstības un ikgadējās darbības plānošanu un īstenošanu, kā arī direktora sadarbības kvalitāte ar iestādes dibinātāju,” norāda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Sākotnējā profesionālās kompetences attīstīšana un novērtēšana ietvers valsts[1] nodrošinātas profesionālās kompetences pilnveides programmas apguvi 60 stundu apjomā (apgūstamās tēmas – izglītības iestādes darbības tiesiskie pamati, līderība, finanšu un resursu pārvaldība, komunikācija, izglītības kvalitāte), stažēšanos / mentoringu pieredzējuša izglītības iestādes vadītāja vadībā vismaz 40 stundu apjomā, pārrunas par profesionālo darbību pirmo divu gadu laikā kopš stāšanās amatā un noslēgumā – kvalitātes novērtēšanu ar akreditācijas ekspertu komisijas ieteikumiem turpmākai attīstībai.

Kārtējā izglītības iestādes vadītāja kompetences attīstīšana un novērtēšana ietvers obligātu profesionālās kompetences pilnveidi 36 stundu apjomā (apgūstamās tēmas – profesionāla pārvaldība un mācīšanās organizācijā principu ieviešana, iekļaujoša izglītība, izglītības kvalitātes un tiesiskuma jautājumi) un profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanu, kuras laikā akreditācijas eksperti vērtēs līdzšinējo izglītības iestādes vadītāja profesionālo darbību, kā arī pārrunās vadītāja esošo un turpmāko profesionālās kompetences pilnveidi un attīstību.

Pārmaiņu ieviešanas galvenais mērķis ir veicināt Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam definēto mērķu efektīvu ieviešanu, izglītības iestāžu pāreju uz “mācīšanās organizācijā” pamatprincipiem, paplašinot vadītāja profesionālās zināšanas un prasmes pārmaiņu vadībā, izglītības kvalitātē un citos aktuālos jautājumos.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumos Nr. 618 “Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība”


[1] Finansējums tiks piešķirts no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas “Pedagogu profesionālās kompetences pilnveidošana” līdzekļiem.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit