Rīga, 20.jūl., LETA. Saeimai būtu jāpieņem tāds vēja un citas atjaunojamās elektroenerģijas atbalsta likums, kurā tiktu novērstas bažas par jebkādu “shēmošanas” iespēju, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans (Konservatīvie).
Tautsaimniecības komisija skata uzņēmēju, tajā skaitā, Latvijas Vēja enerģijas asociācijas kritizēto likumprojektu “Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai” par izmaiņām vēja elektrostaciju būvniecības regulējumā.
Feldmans uzskata, ka likumprojekts ir jāpieņem 13.Saeimas pilnvaru laikā un ka par tā gala variantu deputātiem būs jāizšķiras Saeimas sēdē. Pašlaik vēl pie tā notiek darbs Tautsaimniecības komisijā.
Likumprojektam uz otro, galīgo lasījumu ir iesniegti ļoti daudz priekšlikumu, saņemtas arī dažādas vēstules un atbildīgā darba grupa, kurā strādā arī ministriju pārstāvji, turpina gatavot priekšlikumus atbilstoši Tautsaimniecības komisijā izdiskutētajam.
Vaicāts par uzņēmēju iebildumiem, politiķis norāda, ka deputātus mulsina tas, ka nozare ir skeptiska pret piedāvāto sākotnējo variantu un komisija vēlas, lai tās gaidāmo darba rezultātu akceptētu gan nevalstiskās organizācijas, gan izpildvara. Parlamentārieši arī gribētu saskaņotu izpildvaras redzējumu, tomēr priekšlikumos parādās, ka atsevišķos jautājumos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Ekonomikas ministrijai ir atšķirīgs redzējums.
Politiķis norādīja, ka tiek arī spriests, ka likumprojektu varētu attiecināt uz plašāku atjaunojamo resursu loku – ne tikai vēja, bet arī saules elektrostacijām, kā arī citiem atjaunojamajiem resursiem, ar ko tiek aizstāta dabasgāzes izmantošana.
Kā ziņots, Latvijas Vēja enerģijas asociācija norādījusi, ka likumprojekta sākotnējā versijā nav ņemti vērā nozares iepriekš izteiktie brīdinājumi un ierosinājumi, tādējādi likumprojekts ne vien nepalīdzēs sasniegt izvirzītos enerģētiskās drošības mērķus, bet arī apdraudēs nozares reputāciju un darbību ilgtermiņā.
Kā skaidroja Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs, ja likums tiks pieņemts pašreizējā versijā, pretēji uzstādījumam “veicināt enerģētisko drošību un neatkarību jau pārskatāmā nākotnē”, tas patiesībā radīs pretēju efektu – attālinās Latviju no enerģētiskās neatkarības, jo radīs virkni problēmu, kavējot nozares attīstību un paildzinot laiku, kādā projekti būs spējīgi sākt elektroenerģijas ražošanu.
Tāpat asociācija saistībā ar topošo likumu saskata būtiskus korupcijas riskus, norādot, ka likumprojekts ir sasteigts, nekvalitatīvs un tajā nav ņemts vērā nozares viedoklis, tādēļ asociācija kategoriski iestājas pret šādas sistēmas virzīšanu tālāk, aicinādama tajā veikt būtiskas izmaiņas.
Kā ziņots, komisija iepriekš vienojās, ka likumprojekta nosaukums tiks mainīts, paplašinot tā tvērumu un nosakot atvieglotu kārtību arī citām enerģijas ražošanas būvēm.
Saeima konceptuāli atbalstīja valdības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzīto vēja elektrostaciju būvniecības likumprojektu. Kā pauž tā autori, likumprojekts nosaka atvieglotu kārtību šo elektrostaciju, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavati, un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai, līdz brīdim, kad atbilstoši likuma nosacījumiem sasniegta kopējā jauda 1000 megavati.
