Muižniece piedāvā pedagoga zemāko mēneša darba algas likmi katru gadu paaugstināt par 8,4%

0
1091
Izglītības un zinātnes ministre, pedagoģe Anita Muižniece

“Mēs vēlamies pāriet no plānu veidošanas uz lēmumu pieņemšanu: Izglītības un zinātnes ministrija nodod skolu dibinātāju – pašvaldību – rokās privilēģiju un pienākumu izlemt savas teritorijas, savu attīstības stratēģiju un līdzekļu ietvaros kādas, cik lielas un cik noslogotas skolas sava novada bērniem spējam attīstīt un kā veidot optimālu, cilvēka cienīgu skolotāja atalgojumu,” tā šodien Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēdē norādīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Viņa arī norādīja, ka jaunajai pieejai jau ir pirmie rezultāti: Alūksne, Preiļi un Liepāja, katrs savā, atšķirīgā veidā ir pieņēmuši lēmumus par skolu tīkla sakārtošanu. 

Runājot par pedagogu un akadēmiskā personāla atalgojumu, tika uzsvērts, ka diskusijās par šo jautājumu ilgstoši ir iztrūkusi konkrētība un atklātība. Skolotāju algu gadījumā sociālie partneri kā mērvienību izmanto likmi, taču tā ir tikai darba samaksas aprēķināšanas vienība. Vienam skolotājam slodze ir tik liela, cik stundas viņam ir tarificētas. Tas saistīts ar mācību plānu, proti, noteikta mācību priekšmeta stundu skaitu un skolotāja kvalifikāciju. Viens no skolotāju slodzes līdzsvarošanas un solidaritātes mehānismiem ir arī skolas vasaras brīvlaika saīsināšana. Jāatgādina, ka Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, vasaras brīvlaiks ir viens no garākajiem.

Jāpiezīmē, ka no šā gada 1.septembra vispārējās, profesionālās, profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagoga zemākā mēneša darba algas likme būtu 900 eiro, 2023.gada 1.septembrī – 976 eiro, 2024.gada 1.septembrī – 1058 eiro, 2025.gada 1.septembrī – 1147 eiro, 2026.gada 1.septembrī – 1243 eiro, 2027.gada 1.septembrī – 1347 eiro par 30 stundu darbu.

Runājot par augstskolu personāla atlīdzības jautājumu, ministre uzsvēra, ka augstskolu autonomija ir arguments, kas ļauj katrai iestādei atsevišķi noteikt likmes, kredītpunktu, kontaktstundu apjomu pēc saviem ieskatiem, iekšējās hierarhijas, akadēmiskā reitinga, kvalifikācijas, dažādiem argumentiem. Tāpēc veidojas situācijas, kad viens un tas pats lektors, docējot vienu un to pašu kursu trīs dažādās valsts dibinātās augstskolās vienādā apjomā, var saņemt trīs būtiski atšķirīgas atlīdzības. Augstskolu autonomija ļauj arī īstenot dažādus citus finansēšanas mehānismus: iesaisti projektos, lektoru pakalpojumu izvēli iepirkuma kārtībā, kas lektoriem var radīt neskaidrības par darba vai atlīdzības apjomu.

Lai risinātu šo problēmu, ministrijas izveidotā darba grupa ar plašu nozares pārstāvju iesaisti un Pasaules bankas speciālistiem izstrādā jaunu akadēmiskās karjeras modeli, kas paredz vairākas izmaiņas, piemēram, atteikšanos no sadrumstalotām slodzēm, paredzot, ka ievēlēšana ir vienā amatā, taču visi amati ietvers gan pasniegšanas, gan pētniecības pienākumus. Jaunas modelis nozīmēs arī atteikšanos no ievēlēšanas akadēmiskā personāla amatā, kas ir novecojusi prakse un veido slēgtu akadēmisko vidi, tā vietā īstenojot pāreju uz akadēmiskā personāla atlasi konkursa kārtībā. Tāpat paredzēta pāreja uz 40 h darba slodzi nedēļā, šajā slodzē ietverot visus pienākumus, ko veic akadēmiskais personāls; jaunus akadēmiskā personāla atlases, nodarbinātības un amatā paaugstināšanas nosacījumus; pamata prasības akadēmiskā personāla kvalifikācijai katrā akadēmiskās karjeras posmā, kā arī pamata prasības par akadēmiskā personāla kompetenci, lai iekļautos katrā no akadēmiskās karjeras posmiem, tostarp prasības akadēmiskā personāla internacionalizācijai, kā arī iekšējai un ārējai mobilitātei pētniecībā vai docētājs.

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēde notika 16. jūnijā un tās darba kārtībā bija ne tikai jautājums par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku turpmākajam periodam, bet arī par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu 2023. gadā.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit