1. jūnijā atzīmē starptautisko bērnu tiesību aizsardzības dienu

0
605
Foto: www.pexels.com

Trešdien, 1. jūnijā, atzīmējam Starptautisko bērnu aizsardzības dienu. Šajā gadā tā sakrīt ar vēl vienu nozīmīgu notikumu – trīsdesmito gadskārtu, kopš Latvijā spēkā ir Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Bērnu tiesību konvencija. Tās mērķis ir nodrošināt bērnu tiesību īstenošanu visā pasaulē.

Tādējādi ES un tās dalībvalstis uzlabojušas normatīvo regulējumu, politikas virzienus un darbības, lai aizsargātu un veicinātu bērnu tiesības neatkarīgi no viņu valstspiederības vai uzturēšanās statusa. Konvencija pasludināja vadošo bērnu tiesību aizsardzības principu – bērnu interešu prioritātes principu, kurš jāievēro, izskatot jebkuru ar bērnu saistīto jautājumu. Ar Bērnu tiesību konvencijas pieņemšanu bērnu tiesības pirmo reizi ieguva arī starptautisko tiesību spēku, atzīstot, ka bērni ir cilvēki un indivīdi ar savām tiesībām. Konvencija saka, ka bērnība ir nošķirta no pieaugušā vecuma un ilgst līdz 18 gadiem; tas ir īpašs, aizsargāts laiks, kurā bērniem jāļauj augt, mācīties, spēlēties, attīstīties un cienīgi dzīvot. Konvencija ir kļuvusi par visplašāk ratificēto cilvēktiesību līgumu vēsturē un ir palīdzējusi pārveidot bērnu dzīves visā pasaulē (tai pievienojušās 196 valstis).

Jau vairāku gadu garumā viens no Labklājības ministrijas mērķiem bērnu un ģimenes politikas jomā ir pilnveidot ilgtermiņa sadarbību starp nozarēm un uzlabot iedzīvotājiem sniegtā atbalsta un pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus palielinot speciālistu zināšanas, pieredzi, resursus un ieguldījumu bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanā. Bērnu tiesību aizsardzības sistēma Latvijā atrodas nepārtrauktā pilnveides procesā.

“Starptautiskajā bērnu tiesību aizsardzības dienā katrs varam jo īpaši aizdomāties pār bērniem – sabiedrības īpaši lolojamo un sargājamo daļu. Mums visiem jārūpējas gan par saviem, gan jebkuriem citiem bērniem, paturot prātā uzstādījumu, ka “svešu bērnu nav”. Izsaku pateicību ģimenēm par viņu darbu bērnu audzināšanā un drošas vides uzturēšanā, sociālajiem darbiniekiem no bērnu aprūpes iestādēm, ģimeņu atbalsta centriem, nevalstiskajām organizācijām un visiem, kuri rūpējas, lai Latvija būtu bērniem draudzīga un droša valsts!” sagaidot Starptautisko bērnu aizsardzības dienu uzsver labklājības ministrs Gatis Eglītis.

Ar šo gadu ir būtiski palielināts ģimenes valsts pabalsta apmērs, tādējādi palielinot ģimeņu finansiālo stabilitāti un labklājību. Pagājušajā gadā Labklājības ministrijā tika uzsākts sen gaidīts projekts “Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā”, kas tiek veidots kā vienas pieturas aģentūra, kur, izmantojot pierādījumos balstītu metodoloģiju, saudzējošā veidā noskaidros informāciju no vardarbībā cietušā bērna, koordinēs un sniegs atbalstu un palīdzību vardarbībā cietušajam bērnam un viņa ģimenei. Ar šo projektu tiks uzlabota no vardarbības cietušo bērnu interešu aizstāvības un atlabšanas nodrošināšanas kvalitāte. Sagaidāms, ka Bērna māja savu darbu uzsāks jau 2023.gadā.

Regulāri tiek pilnveidota ārpusģimenes aprūpes sistēma, ik gadu pārskatot un palielinot atbalstu ģimenēm, kuras savā aprūpē uzņem bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus, lai veicinātu šo bērnu uzaugšanu ģimeniskā vidē – aizbildņu ģimenēs, audžuģimenēs vai, ja tas ir iespējams, bērni tiktu adoptēti, tādējādi mazinot  bērnu nonākšanu bērnu aprūpes iestādēs. Tāpat tiek pilnveidota atbalsta sistēma bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas.

Lai veicinātu bērnu tiesību un interešu aizsardzības kvalitatīvu nodrošināšanu, Labklājības ministrija Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros strādā ievieš pasākumus speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kompetences pilnveidei un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšanai bērnu tiesību aizsardzības jautājumos.  Tiek strādāts pie inovatīviem pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem, kā arī jauniešiem ar uzvedības traucējumiem un atkarības problēmām, un pie ģimenes funkcionalitātes stiprināšanas atbalsta vardarbības gadījumos.

Viens no Bērnu tiesību aizsardzības likuma stūrakmeņiem ir katra iedzīvotāja pienākums sargāt ne vien savu, bet arī citu bērnu drošību. Pandēmijas laiks ierobežoja iespējas gan komunikācijai, gan dažādu prasmju apguvei,  tamdēļ, iestājoties vasarai, pastiprināta uzmanība pievēršama drošībai vietās, kur pulcējas bērni, jo īpaši ūdenstpilpņu tuvumā. Esam klātesoši saviem bērniem, nenovēršam uzmanību, un atceramies, ka bērnu līdz septiņu gadu vecumam nedrīkst atstāt nepieskatītu. Tāpat atceramies, ka īpaši drošības ziņā – ‘svešu bērnu nav’. Pamanīšana, pavērošana un jautājums ‘vai viss ir labi’, ‘kur ir pieaugušais, ar kuru esi kopā’ īpaši neapgrūtina, bet atsevišķos gadījumos var būt izšķiroša lielas nelaimes novēršanā.

Situācijās, kad konstatēti bērnu tiesību pārkāpumi, katra iedzīvotāja pienākums ir ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai. Bērniem, savukārt ir iespēja bez maksas sazināties ar Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 psihologiem un saņemt konsultāciju par bērnus interesējošajiem jautājumiem.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit