Solis tuvāk mācībām tikai latviešu valodā

0
921
Izglītības un zinātnes ministre, pedagoģe Anita Muižniece

Šodien, 2022. gada 8. aprīlī, sabiedriskajai apspriešanai nodoti Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Izglītības likumā, kas trīs gadu laikā – no 2023./2024. mācību gada paredz pāreju uz mācībām valsts valodā visās izglītības pakāpēs. Ikviens interesents aicināts iepazīties ar sagatavoto likumprojektu un izteikt priekšlikumus vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā.

Likumprojekta mērķis ir īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs, kā arī tajā pašā laikā nodrošināt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām.

“Ja izglītības ieguves posmā no pirmsskolas līdz vidusskolas absolvēšanai bērni un jaunieši mācās vienā valodā, tas sniedz būtisku pamatu saliedētībai, kopīgām interesēm, vienotas informatīvās telpas lietošanai u.tml. Tieši izglītība vienā valodā, nešķirojot bērnus, ir labākais instruments, kā ilgtermiņā un neatgriezeniski saliedēt Latvijas iedzīvotājus,” norāda Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Likumprojektā paredzētais regulējums nosaka, ka no 2023. gada 1. septembra izglītības process tikai valsts valodā tiek īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē. No 2024. gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāk 2., 5. un 8. klašu skolēni, bet no 2025. gada 1. septembra – pievienojas arī 3., 6. un 9.klases. Jāatgādina, ka vidusskolas posmā jaunieši jau šobrīd visus mācību priekšmetus apgūst latviešu valodā, bet 1. – 6. klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80% apmērā.

Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, bet nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot jauniešu integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu. Mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt valsts valodu, lai nodrošinātu viņiem iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu.

Pāreja uz mācībām latviešu valodā attiecināma uz 17% pedagogu pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmā un pamatizglītības programmā, kā arī 24% skolēnu, kuri apgūst mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu un mazākumtautību pamatizglītības programmu.

Likumprojekts – https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/7c57954d-ad8f-48a2-a9c8-fe9da1b089c8

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit