Rīga, 30.marts, LETA. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija šodien atbalstīja divu jaunu amata vietu izveidi Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP), samazinot amata vietu skaitu Valsts kancelejā.
Šāds lēmums tika pamatots ar to, ka komisija regulāri aicinājusi Valsts kancelejai iesniegt plānu par darbavietu skaita samazināšanu valsts pārvaldē, bet tas nav izdarīts.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Reinis Znotiņš: “Redzam, ka Valsts pārvaldes reforma, ko veica Valsts kanceleja pēc būtības nav izdevusies. Kopējais ieredniecības skaits nav samazināts. Rezultātā esmu piedāvājis Publisko izdevumu un revīzijas komisijai ieveist jaunu principu – turpmāk radot jaunas amata vietas valsts pārvaldē resoram, Valsts kancelejas uzraudzībā ir jāatrod vietas, kur nodarbināto skaitu samazināt. Šobrīd esam prasījuši Valsts kancelejai rādīt piemēru un atteikties no trīs savām amata vietām, lai dotu iespēju izveidot divas jaunas vietas NEPLP, lai cīnītos ar dezinformāciju.”
Līdz ar to komisija rosina turpmāk par katras jaunas darbavietas izveidi valsts sektorā Valsts kancelejai ziņot, kurā resorā darbavietu skaits tiks samazināts.
Pret šādu risinājumu iebilda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, norādot, ka Valsts kanceleja viņa vadībā ir par 10% samazinājusi darbinieku skaitu.
Taču deputātu vairākums atbalstīja šādu risinājumu, paužot atbalstu NEPLP, lai tā spētu pastiprināt cīņu informatīvajā telpā.
LETA jau ziņoja, ka valdība otrdien atlika jautājuma izskatīšanu par finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai nodrošinātu NEPLP divu jauna amata vietu izveidošanu un iegādātos informācijas rīku ar mērķi celt masu mediju monitoringa kapacitāti un tādā veidā stiprināt informatīvās telpas drošību.
Citskovskis norādīja, ka Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija iepriekš apstiprinājusi plānu valstij virzīties uz publiskā sektora darbinieku samazināšanu līdz Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācijas (OECD) valstu vidējam līmenim, kas paredz publiskā sektora darbinieku skaitu samazināt par 15 000 jeb nepilniem 9%.
NEPLP ir nepieciešams veidot divas jaunas amata vietas – vadošais eksperts un jurists – 2022.gadā. Vadošais eksperts pildīs monitoringa funkcijas, bet vēl viens jurists ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka monitoringa rezultātā pieņemtie NEPLP lēmumi ir tiesiski pamatoti un noturīgi pret mēģinājumiem tos apstrīdēt tiesā.
Kultūras ministrija (KM) arīdzan norādīja, ka šādi tiesiski pamatoti lēmumi ne tikai nodrošina Latvijas informatīvās telpas aizsardzību, bet var kalpot kā paraugs citu Eiropas Savienības valstu regulatoru lēmumiem. Pēc KM paustā, ir nepieciešams minētās divas amata vietas saglabāt arī turpmākos gadus.
Savukārt informācijas sistēmas rīka iegāde nepieciešama, lai iegūtu datus par to, cik daudz lietotāju satura iegūšanai mēģina izmantot tīmekļa vietnes, kurām tikusi liegta piekļuve, kā arī lai iegūtu informāciju par populārākajām tīmekļa vietnēm, kurās prettiesiski tiek izplatīts audiovizuāls saturs. Tāpat, lai analizētu lietotāju migrāciju starp ierobežotajiem resursiem, nepieciešama informācijas sistēma, kura apkopo datus par minētajiem procesiem, kā arī nodrošina iespēju pārliecināties par NEPLP lēmumu izpildi. Savukārt patlaban NEPLP rīcībā esošās informācijas sistēmas šādas funkcijas nenodrošina.
2022.gadā nepieciešamais finansējums no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” veido 51 336 eiro, bet 2023.gadā un turpmākajos gados – 51 263 eiro.
