Izskatīšanai nodoti grozījumi Sporta likumā: komandām aizliegs piedalīties Krievijas un Baltkrievijas sacensībās

0
1089

Šodien, 17. martā, Saeima nodeva izskatīšanai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai Konservatīvo Saeimas frakcijas deputātu iesniegtos grozījumus Sporta likumā, kas paredz aizliegumu personām, kas bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki, ieņemt Latvijas Nacionālās sporta padomes (LNSP) locekļa amatu. Tāpat grozījumi paredz arī aizliegumu Latvijas Republikā reģistrētām sporta spēļu komandām neatkarīgi no to juridiskā statusa piedalīties Krievijas vai Baltkrievijas nacionālajos čempionātos un nacionālo kausu izcīņās, kā arī sporta sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kurās vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas vai Baltkrievijas.

Likumprojekts  paredz, ka Latvijas Nacionālās sporta padomes locekļa amatu, kā arī atzītās sporta federācijas izpildinstitūcijas vadītāja amatu nedrīkstēs ieņemt personas, kuras ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, kā arī personas, kura ir bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki, izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki.

Jau iepriekš izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece uzsvērusi, ka “nav pieļaujams, ka personas, kuras darbojušās bijušajos drošības dienestos un kuru rīcība no komunistiskā režīma cietušajās valstīs joprojām tiek saistīta ar aizdomām un iespējamu neuzticību, ieņem amatu atzītās sporta federācijas, kas pilda valsts deleģētos uzdevumus un nodrošina valsts pārstāvniecību attiecīgajās starptautiskajās organizācijās, kas ir jautājums arī par valsts starptautisko tēlu. Bijušo drošības dienestu darbinieku darbība šādās institūcijās var mazināt uzticēšanos demokrātiskām institūcijām”.

“Krievijas militārā agresija un plaša mēroga iebrukums Ukrainā (kurā iesaistīta arī Baltkrievijas Republika) ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums un pieprasa steidzamus risinājumus, tostarp pārtraukt Latvijas sporta komandu dalību Krievijā un Baltkrievijā organizētās sporta sacensībās, it īpaši nacionālajos čempionātos. Viens no Krievijas ārpolitikas doktrīnas virzieniem ir tā sauktās “maigās varas” izmantošana attiecību veidošanā ar ārvalstīm, kas pamatā saistīta ar Krievijas kultūras (tās plašākā nozīmē) vērtību izplatīšanu ārvalstīs. “Maigās varas” izmantošanas viens no virzieniem ir arī sports, kurā spilgts piemērs ir KHL un citi projekti,” norāda Saeimas deputāts, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Sandis Riekstiņš.

Minētie grozījumi nepieļauj arī tādu personu nokļūšanu LNSP locekļa amatā, kuri nav lojāli Latvijas valstij, tās Satversmei, un kuri savas iegūtās pilnvaras varētu izmantot valsts drošības apdraudēšanai.

Vienlaikus noteikts arī aizliegums Latvijā organizēt Krievijas vai Baltkrievijas nacionālos čempionātus un nacionālo kausu izcīņas, sporta sacensības tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kurās vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas vai Baltkrievijas. Tāpat Sporta likumā noteikts aizliegums sportistiem un sporta darbiniekiem piedalīties sporta sacensībās, kas norisinās Krievijā vai Baltkrievijā.

Pēc likumprojekta izskatīšanas Saeimas atbildīgajā komisijā un apstiprināšanas Saeimā paredzēts, ka grozījumi stātos spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit