Rīga, 1.marts, LETA. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija virzīs izskatīšanai Saeimā grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz papildu aizsardzības mehānismus dabasgāzes rezervju palielināšanai, otrdien nolēma komisijas deputāti.
Komisijas vadītājs Krišjānis Feldmans (Konservatīvie) aicināja Ekonomikas ministriju (EM), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) un dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru AS “Conexus Baltic Grid” vienoties par nepieciešamajiem pilnveidojumiem likumā un pieļāva iespēju, ka priekšlikumu izskatīšanas laikā likumprojekts iegūst pavisam citu veidolu.
K.Feldmans arī aicināja EM sagatavot analīzi par Lietuvas papildu investīcijām Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālī un Igaunijas plāniem būvēt sašķidrinātās gāzes termināli. Tāpat nepieciešams izvērtējums, vai dabasgāzes stratēģiskās rezerves būtu jāuzglabā tirgotājiem par saviem līdzekļiem vai arī par valsts budžeta līdzekļiem.
“Kamēr kaut kas netiek virzīts, birokrāti nedara neko, tāpēc šie grozījumi Enerģētikas likumā sāks savu virzību Saeimā kā komisijas rosināts likumprojekts. Aicinu ķerties pie darba un risināt jautājumu par stratēģisko gāzes rezervju izveidošanu nākamajai apkures sezonai,” komisijas sēdē teica Feldmans.
JKP politiķi izstrādājuši grozījumus Enerģētikas likumā, tajā piedāvājot noteikt papildu pienākumu vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram. Tam būtu jānodrošina dabasgāzes piegāžu ceļu dažādošanas infrastruktūras izveide Latvijas teritorijā un dabasgāzes krājumu pieejamība, lai ierobežotu riskus saistībā ar jaudu nepieejamību vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas savienojumos ar trešajām valstīm.
Konservatīvo deputāti uzskata, ka trešo valstu izraisītie piegāžu riski Latvijas un Eiropas Savienības enerģijas tirgu regulējumā līdz šim ir aprobežojušies ar tehnisku pārtraukumu riskiem, kā arī nav tikusi izbūvēta pietiekami diversificēta piegāžu infrastruktūra. Tā rezultātā pēc ilgstošiem piegāžu ierobežojumiem strauji ir pieaugušas resursu cenas, apdraudot ekonomikas konkurētspēju, akcentēja partijā.
Likumprojektā ir iekļauts jauns pienākums dabasgāzes vienotajam pārvades un uzglabāšanas operatoram izveidot infrastruktūra, kas būtu nodrošināta pret šādiem piegāžu riskiem nākotnē.
EM Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktora vietniece Līga Rozentāle komisijas sēdē gan norādīja, ka deputātu bažas ir saprotamas, taču EM ieskatā atsevišķi likuma grozījumi nav nepieciešami, jo jau esošais Enerģētikas likuma ietvars nosaka sistēmas operatora atbildību gan par gāzes uzglabāšanu nepieciešamajā apjomā, gan sistēmas darbības nodrošināšanu.
Rozentāle uzsvēra, ka starpsavienojumi ar Poliju un Somiju jau ir izveidoti, tiek veikta Inčukalna pazemes gāzes krātuves uzlabošana, kas nodrošinās lielāka gāzes apjoma izsūknēšanu ziemā. EM ieskatā deputātu iesniegtie grozījumi dublē jau esošo regulējumu.
