Rīga, 4.febr., LETA. Jaunā zinātnes bāzes finansējuma formula nodrošinās labāku valsts zinātniskās institūcijas darbības atbilstību starptautisko ekspertu vērtējuma rezultātiem, kā arī objektīvāku tās analīzi, aģentūrai LETA pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš.
Viņaprāt, jaunā formula palīdzēs vairot izaugsmi un stabilitāti zinātnisko institūciju darbībā, savukārt fakts, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 2021.gadā ierosinājusi zinātnes finansējuma izmaiņas, ir atbalstāma zinātnes politikas izmaiņa.
Pašlaik spēkā esošajā formulā, pēc kuras aprēķina kādai konkrētai institūcijai piekrītošo bāzes finansējuma apjomu, institūcijas sasniegtie rezultāti tiek reizināti, nevis dalīti ar institūcijas zinātnisko darbinieku skaitu. Tātad, jo vairāk zinātnisko darbinieku piedalās rezultāta sasniegšanā, jo lielāku finansējumu attiecīgā zinātniskā institūcija saņem, kaut arī padarītā darba apjoms uz katru nodarbināto tajā ir mazāks nekā tajās institūcijās, kurās līdzīgs rezultāts tiek sasniegts ar mazāku darbinieku skaitu, norādīja Kalviņs.
Viņš skaidroja, ka IZM piedāvātajā jaunajā bāzes finansējuma modelī katrai konkrētai zinātniskajai institūcijai piekrītošās summas aprēķinā tiek ietverti rādītāji, kas raksturo institūcijas darbību trīs iepriekšējo gadu periodā. Tas nozīmē, ka aprēķinā tiek ietverts institūcijas darbības nodrošināšanā izmaksātais atalgojums 40% apmērā, pētniecības un attīstības projektu konkursos piesaistītais finansējuma apjoms un zinātniskās darbības rezultāti – zinātniskās publikācijas un patenti – katrs 15% apmērā, līgumpētījumos nopelnītais 10% apmērā, kā arī sagatavoto doktoru un maģistrantu skaits 5% apmērā un starptautiskā izvērtējuma rezultāti – 10%.
Kā skaidroja Kalviņš, IZM pieļauj, ka vēlāk šī formula varētu tikt modificēta, ietverot tajā rādītāju, kas raksturo zinātniskās institūcijas ieguldījumu apjomu savā infrastruktūrā.
Tāpat LZA prezidents norādīja, ka, pēc IZM datiem, par 2019.gadu līdz šim līdzekļi no valsts budžeta apropriācijas bāzes finansējumam Latvijas zinātnisko institūciju kopējos ieņēmumos vidēji bija 16%, savukārt pārējais finansējums tika iegūts, piedaloties projektu konkursos nacionālajā vai starptautiskajā līmenī, kā arī veicot kontraktpētniecības pasūtījumu izpildi. Tas nozīmē, ka, būtiski nemainot bāzes finansējuma kopējo apjomu, tā ietekme uz katras konkrētās institūcijas darba efektivitāti un ilgtspēju būs neliela, skaidroja Kalviņš.
Viņš norādīja, ka ministrija ir aprēķinājusi, ka bāzes finansējuma būtu jānovirza apmēram 83,2 miljoni eiro gadā, lai nodrošinātu Latvijas zinātnisko institūciju stabilitāti un ilgtspēju. Taču, neraugoties uz to, ka zinātnes bāzes finansējums stagnēja no 2016. līdz 2021.gadam ieskaitot, paliekot robežās no 27,1-28,1 miljoniem, valsts lēmējinstitūcijas bāzes finansējuma palielināšanai 2022.gada budžetā ieplānojušas tikai 7,6 miljonus eiro.
“Tas, protams, ir solis pareizā virzienā. Diemžēl vienlaicīgi IZM budžetā zinātniskās darbības nodrošināšanai salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir paredzēts samazinājums par 4,5 miljoniem jeb no 26,355 miljoniem uz 21,850 miljoniem,” sacīja Kalviņš, atsaucoties uz valsts budžeta likumu.
Viņš uzskata, ka faktiskais IZM piešķirtais valsts budžeta finansējuma zinātnei pieaugums ir tikai 3,55 miljoni eiro, un tas nekādi neatbilst “Nacionālās attīstības plāna 2027” uzstādījumiem.
“Ja vidēji 84% no zinātniskās institūcijas ienākumiem ir tās budžeta mainīgā daļa, tas institūcijai un tās darbiniekiem nozīmē pastāvīgu nestabilitāti un nedrošību par nākotni. Zinātniskais darbinieks atalgojumu vairumā gadījumu var saņemt tikai tik ilgi, kamēr ir pieejams finansējums no konkursa kārtībā iegūta finansējuma konkrētam projektam, kurā zinātnieks ir nodarbināts,” atzīmēja Kalviņš.
Kalviņš pauda, ka pašlaik valsts budžeta finansētajos Fundamentālo un lietišķo projektu konkursos, kā arī ES projektu konkursos tiek finansēta vien neliela daļa no pieteiktajiem projektiem, un tas nozīmē, ka valsts zinātniskajās institūcijās zinātniekiem netiek nodrošināta pastāvīga apmaksāta darba vieta pat tad, ja viņš ir ievēlēts zinātniskajā amatā.
“Ja nav paveicies iegūt finansējumu kādā no nākamajiem projektu konkursiem, tad, beidzoties kārtējam projektam, tajā nodarbinātajiem pētniekiem ir jārēķinās ar atlaišanu no darba. Šāda situācija veicina zinātnieku aizplūšanu no Latvijas vai piespiež tos pārtraukt nodarboties ar zinātni un pētniecību,” atklāja Kalviņš.
Viņš norādīja, ka šādas situācijas notiek apstākļos, kad saskaņā ar OECD 2017.gada datiem doktora grādu ieguvušo īpatsvars Latvijā ir tikai 0,3% no visiem valsts iedzīvotājiem, kamēr citās OECD valstīs tas ir vidēji 1,1%. Tas nozīmē, ka maksimāli būtu jāveicina ne tikai doktoru sagatavošana, bet ir jānodrošina Latvijas zinātniekiem stabila darba vide ar prognozējamu karjeras izaugsmi turpmākajos gados.
Kalviņš uzsvēra, ka to var panākt, ja līdz vismaz 50% tiek palielināts valsts budžeta nodrošināts bāzes finansējuma īpatsvars valsts zinātnisko institūciju budžetos. Tādā gadījumā publiskā sektora zinātnieki būs pieejami arī Latvijas industrijas pasūtījumu izpildei, jo vismaz daļa zinātnisko darbinieku nebūs pastāvīgi nodarbināti zinātniskajos projektos vai cīņā par uzvaru projektu konkursos, bet veiks zinātniskās institūcijai darbības jomai atbilstošus pētījumus un inovācijas, tostarp komercsektoram.
Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Zinātnes un augstākās izglītības finansējuma sasaiste ar zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma rezultātiem”, kas paredz, ka modelis aprēķinos balstīsies uz zinātnisko institūciju zinātniskajiem darbiniekiem izmaksāto atalgojumu, īstenotajiem pētniecības līgumpētījumiem un zinātniskās darbības rezultātiem, tajā skaitā izcila līmeņa zinātniskajām publikācijām.
Tāpat modelis balstīsies uz jauno zinātnieku ataudzes nodrošināšanu, papildu finansējumu par augstiem starptautiskā novērtējuma rezultātiem un atbalstu nacionālas nozīme zinātniskajai infrastruktūrai no 2024.gada.
