Konservatīvie kā “šokējošu un skandalozu” novērtē Pleša lēmumu saistībā ar azartspēlēm Ķekavā un aicinās ministru skaidroties

0
1028
azarts kobra

Rīga, 22.dec., LETA. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) lēmums apturēt Ķekavas novada pašvaldības saistošos noteikumus par azartspēļu ierobežošanu ir vērtējams kā skandalozs un šokējošs, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes loceklis, Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans.

Deputāts norādīja, ka Ķekavā “absolūts iedzīvotāju vairākums” vēlējās aizliegt azartspēļu organizēšanu novadā, un dome pieņēmusi attiecīgu lēmumu. Plešam šos noteikumus apturot, “rodas bažas par šī lēmuma motivāciju” un to, vai tas nozīmē, ka pašvaldības iedzīvotājiem nav nekādu tiesību lemt par jautājumiem, kas skar azartspēļu jautājumus, izteicās Feldmans.

Feldmana vērtējumā, šis lēmums ir bīstams, jo arī Rīga nesen lēmusi līdzīgi, proti, galvaspilsētas dome izvēlējusies ierobežot spēļuzāļu darbību, atļaujot azartspēles organizēt tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Pēc viņa domām, ir pamatotas bažas, ka Rīgā nebūs nozīmes juridiskiem jautājumiem, jo tas esot “klajš azartspēļu lobija jautājums”.

“Neskatoties, ka likums atļauj šādu lēmumu pieņemt, neviena pašvaldība nevar aizliegt azartspēļu darbību,” šādu secinājumu izdarījis politiķis. Viņš teica, ka Ķekava un Rīga izvēlējušās dažādus azartspēļu ierobežošanas veidus, tomēr deputātam ir bažas, ka arī galvaspilsētas domes lēmumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) lems atcelt un atzīs kā nepamatotu.

“JKP par šo jautājumu ir gadiem cīnījušies visās Latvijas pilsētās. Esam sūtījuši vēstules pašvaldībām, kā arī mēģinājuši likumos panākt grozījumus. Ķekavas novads rīkojies pirmais, un šādu iespēju apsvērušas arī citas pašvaldības,” teica Feldmans, akcentējot, ka šis ir jautājums, kurā “cīņa nebeigsies vienā dienā”. Vienlaikus viņš atzina, ka ir ļoti liela pretestība, jo iesaistīta liela nauda.

JKP aģentūru LETA informēja, ka lūgs Plešu ierasties uz konsultāciju Saeimā, lai skaidrotu izdoto rīkojumu. JKP Saeimas frakcijas vadītājs Juris Jurašs uzsvēra, ka Pleša rīcība ir ļoti satraucoša, un JKP frakcijas deputātiem ir radušies vairāki jautājumi, tādēļ viņi aicinās ministru uz frakcijas sēdi, lai rastu uz tiem atbildes.

Viņš atgādināja, ka Saeimā aprīlī tika pieņemts likums, lai pašvaldības varētu izlēmīgāk ierobežot azartspēļu izplatību, “jo azartspēles nes postu tās iedzīvotājiem”. Latvijā no azartspēļu atkarības dažādā pakāpē cieš teju 80 000 iedzīvotāji un tos ik dienu papildina jauni atkarīgie, informēja politiķis.

“Pētījumi rāda, ka tieši jaunieši ir visvairāk pakļauti atkarības riskam. Mēs nevaram pasargāt mūsu bērnus no kļūšanas par atkarīgajiem, jo valsts ir tā, kas akceptē to, kā tas ir šobrīd. Ministra rīkojums visai sabiedrībai ir kā signāls, ka tas ir normāli, bet tas nav normāli! Vēl jo vairāk, ja pašvaldība pieņēma lēmumu, kas atbilst tās iedzīvotāju vēlmēm,” uzskata Jurašs.

JKP akcentēja, ka arī pētījumi rādot, ka absolūts Latvijas iedzīvotāju vairākums uzskata, ka azartspēļu zāles ir par daudz. Partijā uzskata, ka nodokļu ieņēmumi no azartspēlēm nekādi neatsver postu un kaitējumu, ko azartspēles nodara Latvijas iedzīvotājiem.

JKP Preses dienests solīja informēt medijus par laiku, kad notiks sēde, kā arī tajā runāto.

Kā ziņots, Plešs savā rīkojumā pauž, ka saistošajos noteikumos noteiktais vispārīgais aizliegums liecina, ka pašvaldība nav izvērtējusi pašvaldības administratīvo teritoriju kompleksi, proti, pašvaldība nav vērtējusi azartspēļu vietu ietekmi uz sabiedrību kādā no pašvaldības teritorijām, kurā darbojas azartspēļu vieta, salīdzinot ar teritorijām, kurās azartspēļu vietu nav. Neesot arī veikts izvērtējums par vietām, kurās jaunu azartspēļu vietu atvēršana ir aizliedzama, minot konkrētus datus, pētījumus vai citu apkopotu un apstiprinošu informāciju, kas iegūta izvērtējuma rezultātā par azartspēļu vietas ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā.

“Secinu, ka vispārēja aizlieguma noteikšana norāda uz pašvaldības vēlēšanos aizliegt azartspēļu organizēšanu visā pašvaldības teritorijā, neveicot nedz izpēti, nedz citu apstākļu izvērtēšanu,” norādīts rīkojumā.

Šāda pašvaldības rīcība Plešam liekot domāt, ka pašvaldībai nav pietiekamu pierādījumu, kas pamatotu azartspēļu organizēšanas aizliegumu, jo sevišķi vispārīgu, aizliedzot tās visā pašvaldības teritorijā, vai pašvaldība ir neprecīzi interpretējusi tai likumā paredzētās tiesības noteikt vietas un teritorijas, kurās azartspēles ir aizliegtas, veicot nepamatotu regulējuma paplašināšanu, kas rezultējas tostarp ar nepamatotu komersantu tiesību nodarboties ar komercdarbību ierobežošanu.

Jau ziņots, ka novembra sākumā novadā stājas spēkā saistošie noteikumi, kas paredz turpmāku azartspēļu organizēšanas aizliegumu.

Ķekavas novada pašvaldība bija pirmā Latvijas pašvaldība, kas izmanto ar šā gada 15.aprīlī pieņemtajiem grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā pašvaldībām doto pilnvarojumu izdot saistošos noteikumus, ar kuriem nosaka vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.

Ķekavas novada dome 8.septembrī nolēma turpmāk aizliegt organizēt azartspēles Ķekavas novada administratīvajā teritorijā.

Lai noskaidrotu novada iedzīvotāju viedokli, vai sabiedrība atbalsta spēļu zāles darbības turpināšanu, no 27.augusta līdz 3.septembrim notika iedzīvotāju aptauja. Kopumā tika saņemta 1361 atbilde. 88,4% aptaujas dalībnieku atbalstīja spēļu zāles slēgšanu, bet 158 jeb 11,6% norādīja, ka minētās spēļu zāles darbība ir saglabājama.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit