Feldmans: Pašvaldībām un mājsaimniecībām jādomā par vietējo atjaunojamo dabas resursu izmantošanu

0
780
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs, deputāts Krišjānis Feldmans

Rīga, 19.dec., LETA. Pašvaldībām un mājsaimniecībām būtu jādomā par vietējo atjaunojamo dabas resursu izmantošanu, kas, salīdzinot ar dabasgāzi, ir daudz lētāki un vieglāk iegūstami, aģentūrai LETA pauda Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis, Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc nav izstrādāti priekšlikumi, kas paredzētu samazināt izmaksas mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto gāzi, parlamentārietis skaidroja, ka tam nav bijis koalīcijas atbalsts.

Feldmans norādīja, ka Latvijā ir daudz mājsaimniecību, arī tā saucamajā “vidusslāni”, kuras izmanto šo relatīvi ērtāko apkures veidu, kurinot ar gāzi. Viņš atgādināja, ka pirmdien koalīcijas partneri sadarbības sanāksmē apsprieda Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu, kas paredzēja samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) arī gāzei, kā arī Latvijas izcelsmes kurināmajiem – granulām, šķeldai un malkai, taču tam nebija citu partiju atbalsts.

“Mazinot PVN Krievijas gāzei, nodoklis būtu jāmazina ar Latvijas kurināmajiem. Tāds piedāvājums bija, bet ņemot vērā, ka primārais jautājums bija par elektrības cenām – tam nebija citu partiju atbalsta,” stāstīja Feldmans.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka gāzes cena ir absolūti nekontrolējams lielums pats par sevi.

“Mēs gāzi neražojam. Tas ir tīrs imports, pie tam no mums nedraudzīgas valsts, kur cenu svārstīvas var būt arī ģeopolitisku iemeslu dēļ,” skaidroja parlamentārietis, uzsverot, ka līdz ar to pašvaldībām un mājsaimniecībām būtu jādomā, kā izmantot vietējos resursus, kas ir daudz lētāki un vieglāk iegūstami.

Viņaprāt, EM monitorē situāciju, tomēr svarīgs ir arī jautājums par to, kā veidojas politiskais atbalsts. Pats Feldmans labprāt atbalstītu tieši Latvijas izcelsmes kurināmos, tostarp atjaunojamo kurināmo industriju.

Jau vēstīts, ka koalīcijā panākta vienošanās samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu par 50%. Tāpat panākta vienošanās piemērot mājokļa valsts pabalstu lielākam saņēmēju lokam, paplašinot šī atbalsta saņēmēju noteikumus un apjomus.

Savukārt par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu uz laiku gan elektrībai, gan gāzei koalīcija nav vienojusies. Par nodokļa likmes samazināšanu iestājās Nacionālo apvienību pārstāvošais ekonomikas ministrs, bet pret to ir iebildusi “Jaunā vienotība”.

LETA jau ziņoja, ka novembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniegusi jaunu vēsturisko maksimumu – 125,39 eiro par megavatstundu, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Savukārt AS “Latvijas gāze” ir paziņojusi, ka dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022.gada 1.janvāra atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 54,2% līdz 93%.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit