Rīgas dome trešdien, 15. decembrī, apstiprināja vienu no nozīmīgākajiem galvaspilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem – Rīgas teritorijas plānojumu līdz 2030. gadam, kā arī Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošos noteikumus.
Kā norādīts daudzos pētījumos par azartspēļu spēlēšanas, datorspēļu un pārmērīgas interneta lietošanas paradumiem Latvijā, vairākums aptaujāto atbalsta azartspēļu organizēšanas aizliegumu pamatojoties uz to, ka azartspēļu vietu pārlieku brīva pieejamība veicina atkarības rašanos nereti ar postošām sociālajām sekām. Jāņem vērā, ka atbalsta sniegšana azartspēļu atkarīgajiem un viņu ģimenēm ir slogs tieši uz pašvaldību pleciem un maciņiem, kas apliecina nepieciešamību ieviest stingrākas prasības spēļu zālēm un kazino. Izvērtējot šos situāciju un orientējot azartspēles kā eksporta pakalpojumu, jaunais pilsētas teritorijas plānojums atļauj organizēt azartspēles tikai četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Tādējādi pašvaldība nodrošina un ievēro samērīgumu, saskaņotību un sistemātiskumu, samazinot azartspēļu vietu pieejamību, tomēr pilnībā neaizliedzot šāda veida komercdarbības īstenošanu, kas nodrošina, ka komersanta pamattiesības netiek absolūti ierobežotas.
Pamatojoties uz Satversmes tiesas 2019. gada spriedumu, kurā nolemts, ka azartspēļu organizēšanas aizliegums ir samērīgs Satversmes 105. panta pamattiesību ierobežojums, lai sasniegtu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzību, nepieciešams saskaņoti un sistemātiski samazināt azartspēļu pieejamību. Nav objektīva pamata tam, ka iedzīvotāji, kuri ikdienā uzturas pilsētas vēsturiskajā centrā, no azartspēļu atkarības būtu jāpasargā vairāk nekā iedzīvotāji jebkurā citā Rīgas pilsētas daļā. Tādējādi ar aizliegumu organizēt azartspēles visā Rīgas pilsētas teritorijā, izņemot četru vai piecu zvaigžņu viesnīcas, pašvaldība nodrošina saviem iedzīvotājiem iespēju dzīvot labvēlīgā vidē, proti, tiek aizsargāta sabiedrības labklājība (veselība, finansiālā labklājība) un tiesības uz labvēlīgu kultūrvidi. Tāpat ir jāizceļ kultūras mantojuma aizsardzība, jo Rīgas teritorijā ir nacionāla un vietēja līmeņa kultūrvēsturiskā mantojuma elementi, ko nepieciešams saglabāt, aizsargāt un kvalitatīvi attīstīt, lai šīs teritorijas kultūrvide (jeb kultūrvēsturiskā pilsētvide) būtu labvēlīga, pievilcīga un ar savu kvalitāti saistoša ne tikai vietējiem iedzīvotajiem un pilsētas viesiem, bet arī ārvalstu tūristiem, tādējādi veidojot pozitīvu Latvijas galvaspilsētas tēlu.
“Pateicoties Jaunās konservatīvas partijas aktivitātēm ir strauji samazinājušies azartspēļu biznesa ienākumi. Bet paralēli mums priekšā ir jauna cīņa – online vide. Kopš pandēmijas sākuma tendences nav iepriecinošas – cilvēki, kuri izvēlas izklaidēties šajā dārgajā, bet nereti destruktīvajā un neveselīgajā veidā, ir raduši iespējas piedalīties virtuālās un bieži vien nelegālās azartspēlēs. Noteikti turpināsim iesākto darbu līdz pēdējās zāles durvis būs slēgtas ne tikai pilsētā, bet arī virtuālajā pasaulē,” uzsver Rīgas domes vicemēre Linda Ozola.
Rīgas teritorijas plānojums un Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi.
