Rīgas domes Jauno konservatīvo viedoklis par tiesību normu grozījumiem Publisko iepirkumu likumā

0
727
www.riga.lv

Joprojām aktuāla tēma ir būvnieku karteļa lieta, kas var kļūt par kārtējo stāstu, kurā uzsāktā cīņa beidzas ar sasietām rokām.

Konkurences padome 2021. gada 30. jūlijā pieņēma lēmumu Nr. 22 par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu iesaistītajām pusēm. Taču tas nav stājies spēkā, jo procesa dalībnieki to ir pārsūdzējuši.

Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmums Nr.22 “Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu

Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu šī panta pirmajā daļā minētos Konkurences padomes lēmumus, izņemot lēmumus par lietas ierosināšanu un lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu, procesa dalībnieks var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no šo lēmumu spēkā stāšanās dienas. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kamēr nestāsies spēkā Konkurences padomes lēmums, būvnieki, kuri piedalījušies aizliegtajā vienošanās, var turpināt darbību un piedalīties publiskajos iepirkumos. Nevienam nav noslēpums, ka Latvijā tiesvedība vienmēr ir ilgstošs process, kas var ilgt vairākus gadus. Līdz ar to piemērotais sods nesasniedz mērķi un neaudzina pārkāpējus likuma cienīšanas garā.

Lai piemērotais sods sasniegtu leģitīmu mērķi, soda izpildei jābūt ātrai un nepārprotamai. Pretējā gadījumā šobrīd, kad soda izpilde iestājas tikai pēc vairākiem gadiem, soda izpilde var nebūt iespējama, jo ierasta prakse ir tiesvedības laikā uzņēmumu likvidēt, dibināt jaunu SIA, ar kuru turpināt faktisko darbību šajā jomā.

Tātad ir nepieciešami grozījumi Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrajā daļā, kas nosaka kritērijus, pie kādiem apstākļiem pasūtītājam ir tiesības izslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā.

Lai Saeimā tiktu pieņemti tiesību normu grozījumi, kas tūlītēji liegtu kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem dalību publiskajos iepirkumos, Finanšu ministrija iesniedza Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā  likumprojektu, kas paredzēja, ka pasūtītājam ir tiesības izslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūras, ja pasūtītāja rīcībā ir informācija, ar kuru ir pierādāms, ka kandidāts vai pretendents:

a) ir vienojies ar citiem piegādātājiem un šāda vienošanās ir vērsta uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkuma procedūrā;

b) ir pārkāpis Latvijas vai Eiropas Savienības normatīvos aktus vides, sociālo vai darba tiesību jomā, darba koplīgumu, ģenerālvienošanos vai prasības, kas noteiktas šā likuma 3. pielikumā minētajās starptautiskajās konvencijās;

c) profesionālajā darbībā ir pieļāvis tādus būtiskus pārkāpumus, kuru dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos.

Līdzīga prakse ir arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, kur pretendents var tikt izslēgts pēc konsultācijām ar Lietuvas Republikas Konkurences padomi, kas demonstrē Konkurences padomes autoritāti un nozīmīgumu tirgus sakārtošanā, kā arī veselīgas konkurences stimulēšanā.

Tomēr Saeimas deputātu vidū ir tādi, kuriem savdabīgas motivācijas dēļ ir pieņemami, ka kartelī iesaistītie uzņēmumi turpina savu biznesu, panākot to, ka no publiskā iepirkuma var izslēgt pretendentu tikai pēc tam, kad lēmums kļuvis galīgs un neapstrīdams.

Un te balsojuma rezultāts par Ralfa Nemiro priekšlikumu, kas atbalstīja būvnieku karteļa dalībnieku intereses:

Ralfs Nemiro “Par cilvēcīgu Latviju”,

Viesturs Liepkalns “Attīstībai/Par!”,

Ivars Zariņš “Saskaņa”,

Romāns Naudiņš “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”,

Артур Рубикс “Saskaņa”,

Didzis Šmits “Par cilvēcīgu Latviju”,

Jānis Urbanovičs “Saskaņa”,

Gatis Zamurs “Attīstībai/Par!”.

Attiecīgi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja Publiskā iepirkuma likuma 42. panta otrās daļas 7. punkta izteikšanu šādā redakcijā:

”Kandidāts vai pretendents ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu profesionālās darbības pārkāpšanā. Ministru kabinets nosaka to profesionālās darbības pārkāpumu sarakstu, par kuriem paredzēta izslēgšana no iepirkuma procedūras.”

Rīgas vicemēre Linda Ozola: “Līdz ar šo pieņemto normu Latvija turpina būt “mazvalsts, kurā roka roku mazgā”. Un kur “šofera dēliem” pienākas amati. Kurā līdz šim tiesvedības ilga gadu desmitus, līdz neviens vairs neatcerējās tās būtību. Un likumdevēja līmenī nebija vēlmes un izpratnes sakārtot regulējumu tā, lai veicinātu atklātību un caurspīdīgumu iepirkumu procesos. Es turpinu cerēt, ka pagātnes formas lietojums manis teiktajā nebūs vilšanās.”

No tā izriet tikai divi secinājumi – vai minētie deputāti neizprot šīs normas nepieciešamību vai arī apzināti nevēlas to ieviest. Kas, protams, viens otru neizslēdz.

Jaunās konservatīvās partijas Rīgas domes frakcijas deputāti aicina kolēģus Saeimā vērtēt lietas kritiski un pēc būtības, jo plaukstoša Latvijas ekonomika ir mūsu visu mērķis.

Tāpat vēlamies atgādināt, ka vēl aizvien notiek tiesvedība par izdevumu tāmju atklāšanu vienā no būvnieku karteļa stāsta epizodēm, kas saistīta ar mūsu nācijai svarīgu simbolu – Mežaparka estrādi, šīs lietas iniciators ir Jaunās konservatīvās partijas Rīgas domes deputāts Valters Bergs. Taisnīgi noteikumi un caurskatāmība sabiedrības interesēs mums visiem kopā vēl ir jāizcīna!

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit