Grozījumu mērķis ir veicināt vienlīdzīgu konkurenci nekustamā īpašuma investīciju tirgū Baltijas valstīs un novērst nesamērīgu valsts nodevas slogu uz nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem.
2018.gada 1. maijā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”, ar kuriem atcēla zemesgrāmatu valsts nodevas maksimālās summas aprobežojumu 42 686,15 EUR apmērā par nekustamā īpašumu atsavināšanu, ja tie sastāv no zemes un nedzīvojamām ēkām. Grozījumu rezultātā komercīpašumu (biroju ēkas, loģistikas centri, tirdzniecības centri, viesnīcas, īres nami u.tml.) atsavināšanas darījumu administratīvie izdevumi kļuvuši nesamērīgi dārgi.
13.Saeimas deputāts Uldis Budriķis norāda: “Līdzīgu izdevumu summa Igaunijā aprobežojās ar 15 000 EUR, bet Lietuvā ar 7 000 EUR, lielāko daļu no šiem izdevumiem veido notāra atlīdzības, bet valsts nodeva ir salīdzinoši maza. Šāda situācija Latviju nostāda būtiski sliktā pozīcijā, nekā Lietuvu un Igauniju, Latvijas konkurentu cīņā par investīcijām nekustamo īpašumu tirgū.”
Nekustamā īpašuma iegādes vērtībā tiek ieskaitītas visas iegādes izmaksas, tajā skaitā piemērojamās valsts nodevas, jo augstāka ir valsts nodeva, jo mazāku cenu saņem pārdevējs. Tas nozīmē, ka pie līdzīgām nekustamā īpašuma attīstīšanas izmaksām, attīstītājs Latvijā saņem mazākus ienākumus, nekā attīstītājs Lietuvā vai Igaunijā.
“Tik lielas valsts nodevas pastāvēšana veicina liela apmēra nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu veikšanu akciju vai kapitāla daļu atsavināšanas formā, tajā skaitā atsavinot akcijas vai kapitāla daļas holdinga struktūrās ārpus Latvijas jurisdikcijas. Tā rezultātā valsts budžets var nesaņemt ne tikai valsts nodevas, bet arī ienākuma nodokļa maksājumus, kā arī tiek veicināts darījumu necaurspīdīgums tirgū, jo akciju un kapitāla daļu atsavināšanas cena nav publiski zināma,” skaidro U.Budriķis.
