Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 139.punktu, daru zināmu savu atsevišķo viedokli par Ministru kabineta 2021.gada 20.oktobra sēdes darba kārtības 1.2. punktu (Rīkojuma projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””):
“2021. gada 18.oktobra Krīzes vadības padomes sēdē tās locekļi un ministri vienojās noteikt:
- stingrākus ierobežojumus (atvērti tikai pirmās nepieciešamības veikali/pakalpojumi, ierobežota iedzīvotāju kontaktēšanās), tostarp mājsēdi, noteikt līdz š.g. 15. novembrim;
- aizliegt privātus un publiskus pasākumus, izņemot bēres līdz 10 cilvēkiem;
- pagarināt brīvlaiku skolās (no 1. līdz 12. klasei) līdz 2021. gada 29. oktobrim. No 2021. gada 1. novembra 1. – 3. klases turpina izglītības procesu klātienē. Līdz 2021. gada 15. novembrim 4. – 12. klases, profesionālās izglītības iestādes, augstākās izglītības iestādes izglītības procesu veic attālināti, interešu izglītības process klātienē nenotiek, pirmskolas izglītības iestādes strādā tā saucamajā dežūrgrupas režīmā, nodrošinot vietu bērniem, kuru vecākiem nav iespējas strādāt attālināti. Izņēmums ir speciālās izglītības iestādes;
- mājsēde ilgst no plkst. 20.00 līdz plkst. 5.00, pārvietošanās atļauta uz/no darba vietu, saņemot ārstniecības pakalpojumus, tai skaitā vakcināciju
Atbildīgajām ministrijām tika uzdots sagatavot piedāvājumus atbalsta pasākumiem, un Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupai sadarbībā ar ministrijām sagatavot tiesību akta projektu izskatīšanai 2021. gada 20. oktobra Ministru kabineta ārkārtas sēdē.
Uzskatu, ka uz 2021. gada 20. oktobra Ministru kabineta sēdi virzītais rīkojuma grozījumu projekts sagatavots, neievērojot principus, par kuriem ministri bija iepriekš vienojušies.
Proti, izprotot nepieciešamību risināt veselības aprūpes sistēmas pārslodzi, piekrītu, ka stingri ierobežojumi, kas pieļauj vienīgi pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu pieejamību, ir nepieciešami, tomēr manā ieskatā par pirmās nepieciešamības tirdzniecības pakalpojumiem nav uzskatāmi šādi pakalpojumu sniedzēji:
- grāmatnīcas;
- telekomunikāciju preču un pakalpojumu vietas;
- ziedu tirdzniecības vietas;
- preses tirdzniecības vietas.
Manā ieskatā pakalpojumus iepriekšminētajās tirdzniecības vietās, līdzīgi kā citās, ārkārtējās situācijas laikā pie plašu ierobežojumu ieviešanas iespējams sniegt izmantojot distances saziņas līdzekļus, kā arī veicot preču izsniegšanu ārpus tirdzniecības vietas telpām, ja tās iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus. Šāda nekonsekvence manā ieskatā nav samērojama ar valstij kritiski svarīga pakalpojuma – izglītības nodrošināšanas – ierobežošanu, kas iepriekšējās ārkārtējās situācijas laikā jau tikusi būtiski apgrūtināta, jo īpaši salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm
Attiecīgi uzskatu, ka pie šādas iepriekš pieņemto lēmumu nekonsekvences, rīkojuma projektā būtu bijis jānosaka, ka mācības vispārējās izglītības posmā nodrošināmas klātienē. To mutvārdos pamatoju Ministru kabineta sēdē, minot gan situāciju Eiropā, tostarp Baltijas valstīs, kur pie līdzīgiem saslimstības rādītājiem izglītības iestādes joprojām turpina darbu klātienē, gan plašo izglītības iestādēs strādājošo vakcinācijas aptveri (87% vispārējās izglītības iestādēs strādājošo uz 2021. gada 17. oktobri izsniegts sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts), gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veiktās aplēses par to, kā attālinātās mācības ilgtermiņā ietekmē valstu produktivitāti, ienākumus un budžetus, un kas skaidri norāda, ka, zaudējot 1/3 mācību gada, ir radīta ilgtermiņa ietekme šajā gadsimtā 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta, gan arī pusaudžu mentālās veselības pasliktināšanos un valdības apņemšanos visas vasaras garumā skolas slēgt tikai pēc visu citu pakalpojumu un iestāžu darbības apturēšanas. “
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece
