Saeimas komisijas vadītājs Znotiņš: Pēc iespējas ātrāk jāvēršas tiesā, lai no negodīgajiem būvniekiem piedzītu pārmaksāto naudu

0
1070
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs, deputāts Reinis Znotiņš Foto Saeima

Šodien, 18. augustā, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Reinis Znotiņš rīkoja komisijas sēdi, lai rastu atbildes uz jautājumiem saistībā ar neseno Konkurences padomes lēmumu tā sauktajā būvnieku karteļa lietā. Uz sēdi tika aicināti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Konkurences padomes, Valsts kontroles un Finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvji.

Reinis Znotiņš: “Valsts institūcijām un pašvaldībām, kurās realizēti kartelī iesaistītie projekti, jāvērtē un, ja iespējams, pēc iespējas ātrāk jāvēršas tiesā, lai no negodīgajiem būvniekiem piedzītu pārmaksāto naudu. Deputātiem kopīgi ar atbildīgajām iestādēm ir jāizstrādā ceļa karte par veicamajiem soļiem karteļu izskaušanai, un šodien sākām šajā virzienā strādāt. Šis ir ārkārtīgi nozīmīgs jautājums. Galu galā Konkurences padome ir konstatējusi, ka pārmaksāti ir vairāki miljoni eiro, kas manā un manu kolēģu ieskatā ir tikuši izkrāpti.”

“Komisijas vārdā rakstīšu vēstuli Konkurences padomei par iespēju deputātiem iepazīties ar padomes rīcībā esošo ierobežotās pieejamības informāciju, jo deputāti vēlas uzzināt, kuras tieši personas organizējušas karteli. Pašlaik mums zināmi ir tikai uzņēmumu nosaukumi, kas nedod iespējams novērtēt, kas ir tā tiešie organizētāji. Nav izslēgts, ka personām, kas organizējušas karteli, vēl joprojām ir politiskā ietekme. Tas varētu kavēt mūsu tālākās darbības karteļu izskaušanā. Turklāt vismaz manā ieskatā, sabiedrībai ir tiesības zināt, kas ir atbildīgi nodokļu maksātāju naudas izkrāpšanā,” atzīmē R.Znotiņš

Reinis Znotiņš arī norādīja, ka laikā, kad viņš vēl strādāja Izglītības un zinātnes ministrijā, tad izdevās uzbūvēt hokeja halli bez karteļa klātbūtnes: “Toreiz rūpīgi sekojām līdzi, lai iepirkums notiktu godīgas konkurences apstākļos un nebūtu nepamatotu ierobežojumu pieteikties pretendentiem, tostarp ārvalstu uzņēmumiem. Rezultātā halle tika uzbūvēta par desmit miljoniem eiro, nevis 19 miljoniem. 19 miljoni bija cena, kuru bija noteicis uzņēmums, kas tagad atrodams Konkurences padomes identificētajā karteļa dalībnieku sarakstā.”

Jau vēstīts, ka Saeimas Jauno konservatīvo frakcijas priekšsēdētājs ir vērsies Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu, lai tiktu veikta pārbaude būvnieku karteļu lietā, vērtējot to pēc Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā “Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa” un 211. pantā “Negodīga konkurence, maldinoša reklāma un negodīga komercprakse” paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm.

Jaunie konservatīvie uzskata, ka nav pieļaujama nodokļu maksātāju naudas izkrāpšana un stingri iestājas par godīgu konkurenci valsts par būvniecības projektu iepirkumos, jo tā var ietaupīt pat miljoniem un desmitiem miljonus eiro gadā, ko izmantot citām valsts vai pašvaldību vajadzībām.

 

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit