Jaunie konservatīvie lūdz Ģenerālprokuratūru veikt pārbaudi būvnieku karteļa lietas dalībnieku darbībā

1
1739
Saeimas Jauno konservatīvo frakcijas priekšsēdētājs, 13. Saeimas deputāts Juris Jurašs Foto: LETA

Saeimas Jauno konservatīvo frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs ir nosūtījis iesniegumu ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, lūdzot veikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai skaļās būvnieku karteļa lietas dalībnieku rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

“Izmeklēšanas uzdevumu noskaidrot precīzus nodarītā kaitējuma apmērus atvieglo fakts, ka milzu darbu šai ziņā ir paveikusi Konkurences padome,” iesniegumā uzsver Juris Jurašs. “Mums ir jāsaprot, cik lieli ir bijuši valstij radītie zaudējumi un jāmeklē veidi šos zaudējumus kompensēt! Nav pieļaujams, ka izpaliek lietas dalībnieku rīcības un atbildības krimināltiesisks novērtējums pēc Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā “Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa” un 211. pantāNegodīga konkurence, maldinoša reklāma un negodīga komercprakse” paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm, un izmeklēšana aprobežojas ar centieniem pierādīt korupcijas faktu.”

Saskaņā ar Konkurences padomes 2021. gada 30. jūlija lēmumu Nr.22 “Par pārkāpuma konstatēšanu un soda uzlikšanu” būvnieku lietā, konstatēts, ka lietas dalībnieki vairākkārt ilgstošā laika periodā apsprieduši un saskaņojuši savu savstarpējo rīcību par dalību publiskos un privātos būvniecības iepirkumos, kā arī par iepirkumu sadali un, ka nav ievērots Līgumā par Eiropas Savienības darbību 101.panta un Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktais vienošanās aizliegums no dalībnieku puses.

Vienlaikus konstatēts, ka būvnieki vairākkārtēji dažādiem pasūtītājiem iesniedza konkurenci deformējošus un savstarpēju konkurenci izslēdzošus piedāvājumus, atbilstoši Lietas dalībnieku interesēm, tajā skaitā Lietas dalībnieku ieskatā adekvātus, bet paaugstinātus cenu piedāvājumus, tāpat kā savstarpēji konkurenci izslēdzošus piedāvājumus. Konkurences padome konstatējusi, ka būvnieki īstenoja vienošanos arī attiecībā uz vēl neizsludinātiem un nepublicētiem iepirkumiem, savstarpējo sarunu un tikšanos laikā nosakot potenciālo uzvarētāju iepirkumā. Pēc tam būvnieki veica nepieciešamās darbības, īstenojot panākto vienošanos – sagatavoja/nesagatavoja atbilstošus pretendentu piedāvājumus, tostarp aizsega piedāvājumus.

Konkurences padome ir konstatējusi, ka, izvērtējot Lietas dalībnieku savstarpējās komunikācijas saturu, kā arī citus esošus pierādījumus, tostarp no Lietas dalībniekiem izņemtās piezīmes, secināms, ka Lietas dalībnieki ir apzinājušies to sarunās pieminēto un piezīmēs iekļauto iepirkumu konkurenci imitējošo raksturu, un tie praktiski ieviesuši pasākumus, kas vērsti uz iepirkumu sadali un rīkojušies atbilstoši tai.

Konkurences padome norāda uz atsevišķu pasūtītāju un citu personu iesaisti, kā arī to, ka atsevišķos gadījumos redzams, ka pasūtītājs ir zinājis par lietā vērtēto dalībnieku vienošanos, vienlaikus šo faktu izmantojot savā labā, kas attiecīgi palīdzēja vienošanās īstenošanā un atsevišķos gadījumos varēja veicināt vienošanās īstenošanu.

1 komentārs

  1. Labdien!
    Uz šo būvniecības karteļa lietu vajadzētu paskatīties arī no otras puses – kādēļ tas izveidojās, un kāda ir patiesā karteļa radīto zaudējumu un ieguvumu bilance. Galvenais karteļa izveidošanās veicinātājs ir nesakārtotā, nekompetentā Latvijas būvniecības vide ar nepilnīgiem, miglainiem būvnormatīviem no vienas puses, un ar zemāko cenu kā noteicošo kritēriju būvnieka izvēlē no otras puses. Rezultāts ir tāds, ka atklātas cīņas gadījumā objektu var vinnēt tikai tad, ja ēku būvē no vislētākajiem, sliktākajiem materiāliem, izmantojot vislētāko, nekvalificēto darbaspēku, turklāt jācenšas nošmaukt visas iespējamās izmaksas, ieskaitot nodokļu nemaksāšanu, piegādātāju “izčakarēšanu” utt. Par kaut kādu peļņu un ieguldījumiem uzņēmuma attīstībā vispār nav runas.
    Izskatās, ka vismaz pagaidām Latvijā kartelis ir vienīgais veids, kā pacelt projekta izmaksas vismaz līdz tādam līmenim, lai ēka tiktu uzcelta kvalitatīvi, lai strādnieki saņemtu pienācīgu algu, ar visiem nomaksātiem nodokļiem, un vēl atliktu kaut kas ieguldījumiem uzņēmuma attīstībā. Karteļa dalībnieku it kā “izkrāptā” nauda jau nav nekur zudusi – tā ir palikusi tepat Latvijā, ļaujot neskaitāmiem strādniekiem apgādāt savas ģimenes, nomaksāt rēķinus, apmeklēt ārstus, iegādāties nepieciešamās pārtikas u.c. preces, un tā šī nauda turpina savu apriti Latvijas ekonomikā, veicinot tās attīstību.
    Ar cieņu,
    Rolands Mors

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit