Deputāts Rancāns: Robežas ar Baltkrieviju apsardzībai daudz vairāk jāiesaista armija

0
1636
Foto: flickr.com/latvijas_armija/

Rīga, 10.aug., LETA. Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijas-Baltkrievijas pierobežā valdība varēja lemt agrāk, bet tad tam būtu grūtāk atrast pamatojumu, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP).

Viņš uzsvēra, ka arī tagad šī lēmuma pieņemšanai nav par vēlu. Politiķis atgādināja, ka Latvijas Valsts robežsardze strādāja pastiprinātā režīmā ar palielinātiem resursiem jau vairākas nedēļas, taču tieši pēdējās dienās situācija saasinājās.

Kā skaidroja Rancāns, sākotnēji imigrantu plūsma veda pa tuvāko ceļu – no Minskas Lietuvas virzienā, taču, kopš lietuvieši sāka ļoti stingri sargāt savu robežu, imigrantiem neatliek nekas cits kā meklēt vieglākus ceļus iekļūšanai Eiropas Savienībā (ES), proti, šķērsot Baltkrievijas robežu ar Latviju.

Deputāts sacīja, ka turpmāk Latvijai robežas ar Baltkrieviju sargāšanā ir nepieciešama daudz lielāka armijas un zemessardzes iesaiste. Viņaprāt, nav jākoncentrējas uz imigrantu izmitināšanas vietu celtniecību vai paplašināšanu, bet šo cilvēku neielaišanu valstī, kas visefektīvāk būtu panākama, triecientempā uzbūvējot žogu uz robežas ar Baltkrieviju.

Vaicāts, vai potenciālie imigranti no Baltkrievijas nevar aizceļot uz Krieviju un tad ES ienākt pa Krievijas-Latvijas robežu, Rancāns atbildēja, ka par to nav tik lielu bažu, jo uz Latvijas-Krievijas robežas jau ir uzbūvēts žogs gandrīz visā garumā.

Kā ziņots, ņemot vērā nelikumīgo robežšķērsotāju skaita straujo palielināšanos, valdība šodien lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijas-Baltkrievijas pierobežā.

Gadījumā, ja Ministru kabinets izsludinās ārkārtējo situāciju, tā tiks noteikta daļā Augšdaugavas un Krāslavas novadu teritorijas un paplašinās Valsts robežsardzes pilnvaras atturēt nelegālo migrāciju un nosūtīt atpakaļ robežšķērsotājus, kas nelikumīgi pārkāpuši valsts robežu.

Iekšlietu ministrija norādījusi, ka Lietuvas valdība ir noteikusi īpašu robežu apsardzības režīmu, kā rezultātā nelegālie migranti no Baltkrievijas teritorijas pēdējo dienu laikā arvien biežāk mēģina šķērsot Latvijas un Polijas robežas.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) pauda atbalstu iekšlietu ministres Marijas Golubevas (JV) ierosinājumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu Latvijas – Baltkrievijas pierobežā.

Premjers atzīmēja, ka valdībā gaidāmais lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paplašinās robežsargu tiesības no Baltkrievijas ienākušo imigrantu novirzīšanai atpakaļ uz kaimiņvalsti.

Tāpat nolemts paātrināt Austrumu robežas infrastruktūras izbūvi uz Krievijas un Baltkrievijas robežas, norādīja Kariņš.

Latvijas valdībā pārstāvētās partijas strauji augošajā robežpārkāpēju plūsmā no Baltkrievijas uz Latviju saskata hibrīdkara pazīmes no kaimiņvalsts režīma puses.

“Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce norādīja, ka cilvēki, kuri no Baltkrievijas cenšas iekļūt Latvijā, nedara to pēc savas pašiniciatīvas, bet šajā situācijā ir redzamas hidrīdkara pazīmes. Politiķis uzskata, ka konkrētā valsts tādējādi cenšas ietekmēt pret sevi vērsto ES un Latvijas politiku.

Šāda situācija nav pieļaujama, un Latvija sevi aizsargās, uzsvēra Pūce, atzīmējot, ka šajos apstākļos trīs novados pie Baltkrievijas robežas paredzēts izsludināt ārkārtējo situāciju.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) akcentēja, ka “viena vai divas mūsu kaimiņvalstis faktiski ir izvērsušas hibrīdkaru”. Viņš pauda, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP) atbalstīs robežas apsardzības nodrošināšanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Bordāns uzsvēra pierobežas novadu nozīmību, norādot uz nepieciešamību domāt par iedzīvotāju skaita palielināšanu tajos, gan arī par šo pilsoņu lojalitātes un pārticības veicināšanu.

Arī Ministru prezidents Kariņš uzsvēra, ka šis ir no Baltkrievijas valdības puses radīts hibrīdapdraudējums. Tas sākotnēji galvenokārt bija vērsts pret Lietuvu, bet tagad to sāk just arī Latvija, atzīmēja valdības vadītājs. Kariņš pauda, ka ar šādu spiedienu tiek mēģināts mainīt attieksmi pret Baltkrievijas režīmu, taču šāda pieeja šim režīmam neizdošoties.

Likumā teikts, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Par ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no 10 līdz 2000 eiro, bet juridiskajai personai – no 140 līdz 5000 eiro.

Ārkārtējā situācija stāsies spēkā uzreiz atbilstoši valdības lemtajam. Savukārt Saeima atbilstoši likumam var lemt par šī valdības lēmuma pārapstiprināšanu vai noraidīšanu. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) sagaida, ka parlaments šonedēļ pārapstiprinās Ministru kabineta lemto.

Saeimas sēdi varēs sasaukt pēc tam, kad valdības lemto būs izskatījusi parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Jau ziņots, ka par Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgu šķērsošanu laikā no pagājušās piektdienas līdz pirmdienas pēcpusdienai bija aizturētas 218 personas.

Vērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas, jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras “Frontex” eksperti.

Pagājušajā trešdienā premjers Krišjānis Kariņš (JV) un iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) paziņoja, ka Latvija plāno pasteidzināt Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi un piesaistīt papildu armijas spēkus tās drošībai.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks pagājušajā nedēļā uzdevis Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem paplašināt kopš 12.jūlija sniegto atbalstu robežsardzei. Armijai uzdots nodrošināt valsts austrumu robežas aizsardzību, izvēršot papildus novērošanas sistēmas, nodrošinot bezpilota lidaparātus, norīkojot papildus personālu, kā arī rīkojot regulāras militārās mācības.

Tāpat ziņots, ka Golubevas rīcības plānā Latvijas valsts robežas drošības stiprināšanai iekļauti desmit punkti, no kuriem viens paredz nodrošināties iespējamas krīzes gadījumam ar ātri izvietojamiem pagaidu risinājumiem, proti, paaugstinātas drošības dzeloņstieplēm.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit