Bordāns pozitīvi vērtē ģenerālprokurora īstenotās reformas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā

0
1035
Ģenerālprokurors Juris Stukāns un tieslietu ministrs Jānis Bordāns 2020.gada 27.augustā Foto: LETA, Zane Bitere

Rīga, 14.jūl., LETA. Pirmajā ģenerālprokurora pilnvaru gadā Juris Stukāns ir efektivizējis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma (NILL) lietu pirmstiesas izmeklēšanu, kā rezultātā jūtami pieaug Ekonomisko lietu tiesai (ELT) nodoto NILL lietu skaits, uzskata tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Politiķa preses sekretārs Andris Vitenburgs aģentūrai LETA pavēstīja, ka pēc Bordāna domām tas ir saistāms ar ģenerālprokurora īstenotajām strukturālajām reformām un NILL apkarošanas koordinācijas nodaļas izveidi, kuru vada virsprokurors Juris Juriss.

“Vēl jo vairāk – prokuratūra ELT ir nodevusi lietu, kurā par krāpšanu lielā apmērā tiek apsūdzēti Ainārs Šlesers un Andris Šķēle, kā arī prokuratūra sekmīgi ir pabeigusi apsūdzības uzturēšanu bijušā Ventspils pilsētas priekšsēdētāja Aivara Lemberga krimināllietā,” uzsvēra Bordāns, papildinot, ka izmaiņām ģenerālprokurora atlases kārtībā bija liela nozīme piemērotākā kandidāta izraudzīšanās procesā un to arī apliecina pirmā gada rezultāti.

Tāpat Bordāns uzsver arī Stukāna atvērtību un ieinteresētība sadarbībā ar Valsts kontroli (VK), lai noskaidrotu ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu un iztiesāšanu kavējošos faktorus. Ministrs uzskata, ka Stukāns ir nospraudis pareizu mērķi, proti – nodrošināt prokuroru kvalifikācijas celšanu.

Vienlaikus tieslietu ministrs ar gandarījumu atzīst, ka Stukāns personīgi pats turpina piedalīties Tieslietu ministrijas vadītajās Kriminālprocesa likuma un KPL un Krimināllikuma pastāvīgajās darba grupās, kā arī Saeimas komisiju sēdēs, tādējādi sekmējot nepieciešamo likumu grozījumu pieņemšanu parlamentā.

Bordāns uzsvēra, ka turpmākie Stukāna izaicinājumi būs saistīti ar prokuratūras darba digitalizāciju, prokuratūras darba organizāciju, VK un ELT un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ekspertu rekomendāciju ieviešanā.

Jau vēstīts, ka pērnā gada jūnija vidū Saeima ģenerālprokurora amatā apstiprināja toreizējo tiesnesi, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu. Ģenerālprokurora iecelšana notika pēc jaunajiem noteikumiem – ģenerālprokuroru iecēla nevis pēc AT priekšsēdētāja, bet Tieslietu padomes priekšlikuma. Tieslietu padomes sastāvā ir 15 cilvēki. Stukānu izvēlējās no astoņiem pretendentiem.

Stukāns ģenerālprokurora amatā nomainīja Ēriku Kalnmeieru, kura pilnvaru termiņš beidzās 2020.gada 11.jūlijā.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit