Anita Muižniece: Pirmais mēnesis izglītības un zinātnes ministres amatā bijis jaudīgs un darba pilns

0
1603
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece Foto: Valsts kanceleja

Šā gada 3. jūnijā Saeima izglītības un zinātnes ministres amatā apstiprināja Anitu Muižnieci, un nedēļas nogalē apritēja viens mēnesis, kopš Anita Muižniece uzņēmās šos pienākumus. Uzsākot darbu, ministre izvirzīja un pamatoja prioritātes turpmākajam Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbam.

Kā pirmo un vissvarīgāko uzdevumu ministre ir uzsvērusi klātienes mācības 1. septembrī pirmsskolās, skolās, augstākajās, kā arī profesionālajās izglītības iestādēs, jo tas ir galvenais priekšnoteikums kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanai. Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem izglītības, sporta un darba ar jaunatni procesa nodrošināšanai no 1.septembra, kas jau drīzumā tiks skatīts valdībā.  

IZM ir rosinājusi atteikties no šobrīd normatīvajos aktos nostiprinātā reģionālā principa, kas paredz izglītības procesa norises noteikumus atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attiecīgajā pašvaldībā. Ja konkrētajā izglītības iestādē situācija ir labvēlīga, klātienes mācības ir iespējams īstenot arī tad, ja reģionā ir augsts un ļoti augsts epidemioloģiskais risks.

IZM uzsver vakcinācijas efektivitātes principu – vakcinētās personas  (nodarbinātie, kuri ir ilgstošā saskarsmē ar izglītojamiem) strādā klātienē, un arī attiecīgās klases/grupas, ar kurām vakcinētie nodarbinātie ir ilgstošā saskarsmē, mācās klātienē, neatkarīgi no divu nedēļu kumulatīvā Covid-19 gadījumu rādītāja. Personas, kuras ir vakcinētas vai pārslimojušas un kuras šo faktu apliecina ar sadarbspējīgu spēkā esošu Covid-19 sertifikātu, piedalās klātienes studijās augstākās izglītības iestādēs un klātienes mācībās citās pieaugušo izglītības programmās, kā arī darbā ar jaunatni neatkarīgi no kumulatīvā rādītāja novadā. Tāpat Muižniece rosinās valdībā, ka, ja valdība izšķiras par obligāto vakcināciju pedagogiem, tiktu vērtēta iespēja strādāt gan vakcinētiem cilvēkiem, gan tiem, kuri kaut katru dienu var uzrādīt negatīvu testu.

Tāpat ir akcentēts uzsvars uz skolu dibinātāju un vadītāju tiesībām noteikt un uzņemties pilnu atbildību par drošas mācību vides nodrošināšanu – tiesības lemt par rotācijas principa piemērošanu, mācību sākuma un beigu laiku elastīgu maiņu u.c.. Lēmumi tostarp tiek pieņemti, ievērojot vakcinācijas aptveri izglītības iestādē, ar iespēju tādējādi turpināt mācības klātienē.

Pedagogu darba samaksas modelis, protams, vēl ir izstrādes stadijā, bet Ministru kabinets ir apstiprinājis Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, kur ir ietverts ikgadējs pieaugums pedagogu darba samaksai 8,4% apmērā. Vispārīgākie mērķi, ko sasniegt ar pilnveidoto modeli un jau ar nākamo mācību gadu, ir palielināt atbalstu iekļaujošai izglītībai, t.i., vairāk atbalstīt ne vien speciālo izglītības programmu īstenošanas procesu, bet arī domāt par tādiem iekļaujošas izglītības elementiem kā reemigrējušu bērnu atbalsts, mācību grūtības nonākušie bērni u.tml.

Tāpat plānots palielināt skolotāja slodzē apmaksāto darba laiku kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai, t.i., gatavošanās laiks tiek skaidrāk iezīmēts. Tas notiek kopā ar ieceri pāriet uz 40 stundu slodzi nedēļā.

Vēl viens no nozīmīgiem skolu sagatavošanas darbiem, kas tika panākts pēc ministres iniciatīvas,  ir jautājums par skolu nodrošināšanu ar gaisa kvalitātes mērierīcēm, kas noteiks ogļskābās gāzes (CO) koncentrāciju un ziņos par nepieciešamību telpu vēdināšanai. A.Muižniece: “Gaisa kvalitātes mērierīces skolās ļaus uzlabot ne tikai skolēnu un pedagogu labsajūtu, kas, neapšaubāmi, ir nozīmīgs faktors mācību procesa kvalitātei, bet arī samazinās iespējamo Covid-19 un citu vīrusa infekciju izplatīšanās riskus. To apstiprina arī Pasaules veselības organizācijas rekomendācijas par optimālajiem gaisa kvalitātes rādītājiem mācību telpās. Un arī pēc tam, kad grūtais Covid periods būs pārdzīvots, CO2 mērītāji palīdzēs nodrošināt veselībai drošāku izglītības vidi.” 

Ierīces  plānots nodrošināt katrai skolas klasei, kurā tās ir objektīvi nepieciešamas. Nākamnedēļ valdībā plānots apstiprināt gaisa kvalitātes mērierīču iegādi jau šoruden.

Aizvadītā mēneša laikā Saeimā tika apstiprināti grozījumi Augstskolu likumā, kas paredz mainīt augstskolu iekšējās pārvaldības modeli un rektoru ievēlēšanas kārtību, kā arī nosaka jaunu augstskolu tipoloģiju, nosakot konkrētus atbilstības kritērijus katram tipam. Izmaiņas Augstskolu likumā ir viens no būtiskākajiem soļiem, lai Latvijā radītu mūsdienīgu, efektīvi pārvaldītu  augstākās izglītība sistēmu, kas balstīta zinātnē un pētniecībā, orientēta uz izcilību, ir starptautiski konkurētspējīga un stimulē valsts ekonomisko attīstību.

Ministre uzskata, ka augstskolu pārvaldības sistēmas atvēršana sabiedrības un industrijas pārstāvjiem ļaus mazināt plaisu starp augstskolām, sabiedrību un  industriju; skats no malas dos citu perspektīvu skatījumam uz augstskolu attīstību un iekšējo sistēmu efektivitāti. “Likums ir pieņemts, bet pārmaiņu ieviešana tikai sākas. Tiekoties ar Rektoru padomi, esmu saņēmusi pozitīvu apstiprinājumu pārmaiņu ieviešanai, jo – visu mūsu kopīgais mērķis ir augstas kvalitātes konkurētspējīga augstākā izglītība, ” piebilst A.Muižniece.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit