Ministrs Eglītis budžeta sarunās prasīs papildus finansējumu, lai palielinātu SAC darbinieku algas, minimālo algu un celtu sociālo pakalpojumu kvalitāti

0
244
Labklājības ministrs Gatis Eglītis Foto: LETA

Labklājības nozares prioritārajiem pasākumiem 2022. gadā papildus nepieciešami vairāk nekā 76,5 miljoni eiro, taču tā kā atsevišķi pasākumi paredz arī ieņēmumu samazinājumu, kopējā pasākumu ietekme tiek lēsta aptuveni 105,5 miljonu eiro apmērā. Ir paredzēta gan jaunu iniciatīvu uzsākšana no nākamā gada, gan jau esošo sociālo pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un valsts materiālā atbalsta palielināšana dažādām iedzīvotāju grupām, tostarp pensionāriem.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis: “Mana kā ministra prioritāte ir palielināt nepiedodami zemās algas nozarē strādājošiem, jo īpaši sociālās aprūpes centru darbiniekiem. Tāpat, inflācijai uzņemot apgriezienus, rūpēšos, lai nosargātu pensionāru pirktspēju. Dialogā ar sociālajiem partneriem tiks vērtēta iespēja turpināt palielināt minimālo algu un raudzīsim palielināt valsts apmaksāto darbnespējas dienu skaitu. Kā ministram man ir īpašs prieks par ģimenes valsts pabalsta apmēra straujo pieaugumu no 1. janvāra.“

Prioritāro pasākumu sarakstā kā pirmā minēta atalgojuma paaugstināšana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (9,8 miljoni eiro), mērķdotācijas sociālo darbinieku atlīdzības palielināšanai (2,5 miljoni eiro) un pensiju neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 6000 eiro gadā jeb 500 eiro mēnesī (330 eiro vietā).

Aptuveni 10,3 miljoni eiro plānoti ienākumu palielināšanai pensionāriem 2022. gadā. Lai sekmētu nabadzības riska mazināšanos pensiju saņēmējiem, Labklājības ministrija piedāvā pakāpenisku piemaksu atjaunošanu laikā no 2022. līdz 2040. gadam pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2039. gadam.

Tāpat plānots no 2022. gada vecuma pensijai vai tās daļai, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, indeksācijā piemērot 100% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem pensijām, kas aprēķinātas par apdrošināšanas stāžu 35 gadi un vairāk, kā arī pensijām, kas piešķirtas par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos (līdzšinējo 60% vietā).

Ministrija arī piedāvā, ka turpmāk pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu nesamazinātu par ģimenes valsts pabalsta apmēru, apgādnieka zaudējuma pensiju un citiem ienākumiem. Pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu, turpmāk samazinātu tikai par uzturlīdzekļu apmēru, kas tiek izmaksāts no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.

Vairāku prioritāro pasākumu ieviešanu nosaka Saeimā un valdībā jau apstiprināts normatīvais regulējums un plānošanas dokumenti, piemēram, Bāriņtiesu likumā Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai paredzētā jaunā funkcija – bāriņtiesu funkcionālā padotība, Civilprocesa likumā paredzētās tiesības tiesai vai tiesnesim pieņemt lēmumu par pienākumu vardarbības veicējam apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai u.c. iniciatīvas.

Virkne prioritāro pasākumu paredz sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabošanu (46 miljoni eiro), t.sk. plašāku tehnisko palīglīdzekļu pieejamību, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar dzirdes traucējumiem un personām ar redzes traucējumiem, kā arī personām, kas cietušas no vardarbības.

Gandrīz 14 miljoni eiro plānoti valsts apmaksāto darbnespējas dienu skaita palielināšanai, nosakot, ka, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, darba devējs apmaksā no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazā kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par 2. un 3. pārejošu darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā par laiku – no 4. darba nespējas dienas līdz 8. darba nespējas dienai. Savukārt, sākot no 2023. gada 1. janvāra, darba devēja apmaksas periods samazinās vēl par 2 dienām, un turpmāk darba devējs slimības naudu maksātu par periodu no 2. dienas līdz darba nespējas 6. dienai.

Šā gada maijā ir pieņemti un izsludināti grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, ar kuriem mainīts ģimenes valsts pabalsta apmērs un tā piešķiršanas nosacījumi. Ar grozījumiem noteikts, ka no 2022. gada 1. janvāra ģimenes par vienu bērnu līdz 20 gadu vecumam saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam – 100 eiro (50 eiro mēnesī par katru bērnu), bet par trīs bērniem līdz 20 gadu vecumam – 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem ģimenes saņems 100 eiro par katru bērnu.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit