Eksperti nesniedz pamatojumu āra nodarbību bīstamībai

0
110
www.pexels.com

Analizējot Latvijas situāciju Covid-19, nākas atzīt, ka tiek ignorēts Pasaules veselības organizācijas (PVO) vadlīnijas[1], kas atkārtoti ir publicētas, vērtējot pandēmijas skarto izglītības jomu. Tajā secināts, ka jaunākiem bērniem ir mazāks infekcijas risks un līdz šim nav pierādījumu, ka infekcijas transmisijai skolā būtu nozīmīga ietekme uz saslimstības līmeni kopumā.

PVO, UNESCO un UNICEF ir uzsvērušas, ka bērnu vispārējās labklājības, veselības un drošības līmeņa saglabāšanai, kā arī izglītības nepārtrauktības nodrošināšana jāizvirza par prioritāti un tai jābūt visu attiecīgo ierobežojošo lēmumi priekšplānā.

Ziņojums cita starpā rekomendē to, ka:

  • skolām jābūt starp pēdējām slēgtajām vietām, jo ir pierādīts, ka skolu slēgšana kaitē bērnu veselībai un labklājībai, kā arī izglītības rezultātiem;
  • ja sabiedrībā novērojami lieli uzliesmojumi vai slimības transmisiju nevar kontrolēt ar citiem līdzekļiem, skolas slēgšana ir jāapsver kā pēdējais līdzeklis;
  • pasākumiem, lai kontrolētu Covid-19 transmisiju skolās, jābūt atbilstoši pielāgotiem dažādu vecuma grupu vajadzībām;
  • ilgstoša skolas slēgšana var palielināt nevienlīdzību attiecībā uz izglītības rezultātiem.

Ir skaidrs, ka noteiktā laika periodā (janvāris – marts) šis līdzeklis bija attaisnojams, jo saslimstība Latvijā bija augsta. Pakāpeniski ir izdevies panākt vismaz drošo reģionu atgriešanos skolās. Tai pašā laikā Eiropas, arī Igaunijas prakse liecina, ka pēc slimības uzliesmojumiem pirmo, kam atjauno darbība, ir sākumskola, jo lielākajā daļā valstu pirmsskola, speciālā izglītība, kā arī individuālās konsultācijas netiek pārtrauktas.

Šobrīd var novērot, ka pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas jaunieši un bērni pulcējas laukumos, parkos, neievērojot nevienu no noteiktajiem drošības pasākumiem, bet āra nodarbības kontrolēti, skolotāja, trenera vadībā var notikt tikai 10 cilvēku grupā, lai arī 75% Latvijas klases lielums ir 15–23 skolēni. Vēršot uzmanību uz šiem faktiem, Operatīvajai vadības grupai (OVG) tika piedāvāti argumenti, kāpēc ir maināms cilvēku skaits grupā āra nodarbībās. Tai pašā laikā, nesniedzot argumentāciju, ka āra nodarbības palielina risku saslimt, OVG šo priekšlikumu pat nevirzīja uz MK sēdi. MK sēdē netika sniegts pamatojums, kuros sektoros ir vērojams slimības pieaugums, kādi drošības pasākumi ir veicami, lai novērstu slimības pieaugumu, bet, nosaucot skaitļus, kas apliecina slimības kāpumu, piedāvāts lēmums nepārskatīt nevienu no piedāvājumiem arī ārtelpās.

Tai pašā laikā, analizējot izglītības datus, jāatzīst, ka: 1) izglītības sistēmā notiek iknedēļas skrīnings (tiem, kas atgriežas skolā – pedagogiem un 12.klases skolēniem), kas uzrāda ļoti zemu saslimstību pedagogu un skolēnu vidū (12.-18.04.2021 testētas 27 045 personas, no kurām 82 (0,3% saslimušo no kopskaita, Veselības inspekcijas dati par skrīningu skolās, atrodami vietnē https://www.vi.gov.lv/lv/izglitibas-iestazu-skrininga-rezultati) bija Covid pozitīvi,  2) nav datu, kas liecinātu, ka āra nodarbības palielina saslimstību.





Avots: Veselības inspekcijas dati par skrīningu skolās, atrodami vietnē
https://www.vi.gov.lv/lv/izglitibas-iestazu-skrininga-rezultati

Savukārt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ziņojuma (ECDC Technical report “ COVID-19 in children and the role of school settings in transmission – first update”) uzsver, ka prioritāte izglītībai klātienē tiek piešķirta jaunākām vecuma grupām. Daži faktori, kas prioritāri uzsver klātienes izglītības procesu mazākajām vecuma grupām, ir šādi:

  • jaunākiem bērniem ir mazāks infekcijas risks;
  • mazāko klašu skolēniem ir mazāk iespēju mācīties attālināti;
  • mazāko klašu skolēnu klātbūtne mājās vairāk ietekmē vecāku darba spējas.

Latvijā tiek piemēroti ļoti stingri nosacījumi individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanai skolā, sejas maksas ir obligātas, un to lietošana paredzēta arī turpmāk. Šie un citi aizsardzības nosacījumi, kas tiek pielietoti drošajos reģionos, arī var nodrošināt veiksmīgu skolēnu atgriešanos klātienē.

Tāpat 1.–4.klases klātienes neizskatīšana no 10. maija, ņemot vērā, ka Latvijā sākumskola ir attālinātajā mācību procesā no 25. janvāra, rada neatsveramu kaitējumu, jo: 1) šajā vecumā ir iespējams digitāli apgūt līdz 50% no mācību apjoma,​ 2) 23 valstīs ES sākumskolā mācības notiek klātienē, 3) vecāku nogurums, dubultslodze. Pirms vasaras brīvlaika ir nepieciešamība atgūt garīgo līdzsvaru un atgūt pamata zināšanas un prasmes. 4) jaunāko klašo skolēni dzīvo līdz divu kilometru attālumā no skolas.

Vidējā skolēnu distance no mājām līdz skolai


Avots: VIIS un CSP dati.

Jāatzīmē, ka šobrīd tiek veikta aktīva pedagogu vakcinācija, kas arī būtiski samazina pedagogu saslimšanas riskus.


[1] Eiropas reģiona dalībvalstu tehniskās konsultatīvās grupas publicēto materiālu (World Health Organisation Regional Office for Europe “Schooling during COVID-19 Recommendations from the European Technical Advisory Group for schooling during COVID-19, 24 March 2021

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit