JKP Jēkabpils nodaļu veido apņēmīgi pilsētu un novadu ļaudis. JKP Jēkabpils nodaļas darba prioritātes ir tiesiskums, novada ceļi un izglītības jautājumi. Mēs esam komanda, kas apvieno dažādu jomu speciālistus. Devīto gadu esmu Aknīstes vidusskolas direktore, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes locekle, pedagogs ar 22 gadu darba stāžu, vairākus gadus biju Izglītības kvalitātes valsts dienesta akreditācijas komisiju eksperte. Mūsu nodaļas mērķis ir sekmēt efektīvu, ilgtspējīgu, kvalitātē un vienlīdzības principos balstītu izglītības pakalpojumu attīstību Jēkabpils novadā, uzlabot izglītības infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes nodrošinājumu, veicināt pieejamo cilvēkresursu, materiālo un finanšu resursu koordinētu un mērķtiecīgu izmantošanu.
Jēkabpils pilsēta būs mūsu centrs, bet veiksmīga novada attīstība iespējama vien tad, ja attīstība notiek gan centrā, gan novada pagastos un pilsētās.
Izglītības politikā novadā savu darbību koncentrēsim vairākos virzienos:
- pilnveidotā satura un pieejas īstenošana,
- atbalsta sistēmas izglītojamajam un ģimenei pilnveidošana,
- piedāvājuma un infrastruktūras sakārtošana izglītības pieejamības pilnveidei,
- pievilcīgas pedagoga darba vides veidošana,
- mūžizglītības pieejamības pilnveidošana.
Visas piecas prioritātes ir būtiskas. Kā mēs redzam turpmāko darbību? Topošajā novadā ir izglītības iestādes ar pieredzi pilnveidotā satura un pieejas īstenošanā. Darbojas vienots metodiskā darba centrs, kuru vada labākie savas nozares speciālisti. Ļoti būtiska loma novada izglītības pārvaldei, kurā darbojas profesionāļi, kuri paši regulāri pilnveido savas kompetences, ir padomdevēji, atbalsts izglītības iestāžu darbā. Jēkabpils 3.vidusskola, Krustpils pamatskola varētu turpināt dalīties gan pozitīvajā pieredzē, gan par riskiem, kļūdām, kā tos novērst vai vismaz mazināt, jo kompetencēs balstīta satura ieviešanu neviens neatcels.
Atbalsta sistēmas izglītojamajam un ģimenei pilnveidošana. Attālinātais darbs skolās Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos vērtējams neviennozīmīgi. Skolas strādāja ar maksimālu atdevi, bet apstāķļi noteica būtisku vecāku līdzdalību. Visas iesaistītās puses ir pārgurušas. Šajā mācību gadā skolēni attālināti mācījās no 2020.gada oktobra. Viens no risinājumiem ir pedagoga palīgu atbalsta apjoma palielināšana. Šobrīd ir iestrādes Izglītības un zinātnes ministrijas līmenī, bet šo jautājumu var risināt arī pašvaldība, piešķirot finansēju pedagoga palīgiem. Skaidrs, ka Covid-19 tik drīz nepazudīs, tāpēc jāpārskata atbalsts skolēniem gan mācību stundu laikā, gan ārpus tām, īpaši sākumskolas posmā. Vienlaicīgi jāsaglabā atbalsta personāla (logopēds, psihologs, speciālais pedagogs, sociālais pedagogs, pedagoga palīgs) pieejamība visā novadā. Ceļš, kā to panākt, ir mērķdotācijas finansējuma sadale un mobilas atbalsta personāla komandas izveide, kas nodrošināta ar transportu un izbrauc uz vietām, kur tas ir aktuāli. Atbalsts ģimenēm ir bezmaksas ēdināšanas nodrošināšana pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu izglītojamajiem. Tā ir prakse, ko jau šobrīd īsteno visas pašvaldības. Atbalsta sistēmā būtiska ir profesionālās ievirzes izglītība, interešu izglītība, kur labā prakse jāsaglabā gan laukos, gan Jēkabpilī. To var panākt ar atbalstu esošajām mākslas, mūzikas un sporta skolām. Vietās, kur trūkst speciālistu, bet ir bērni, nodrošināt pedagoga nokļuvi līdz bērniem vai bērniem nodrošināt transportu līdz izglītības ieguves vietai. Daļā lauku pašvaldību šāda atbalsta sistēma jau darbojas.
Piedāvājuma un infrastruktūras sakārtošana izglītības pieejamības pilnveidei. Šis jautājums būs ļoti atkarīgs no politisko spēku samēra jaunajā novadā. 2021./2022.m.g. skolu tīklā nekas nemainīsies. Paliks visas skolas, kas šobrīd darbojas. Pārmaiņas mūs visus gaida pēc gada, kad sāks īstenot Ministru kabineta noteikumus par kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem skolās. Noteikumi paredz, ka ministrija nodrošinās finansējumu skolām, kuras atbildīs šīm prasībām. Vēršu uzmanību, ka tas automātiski neparedz lauku skolu slēgšanu. Ja kritēriji netiks īstenoti, pašvaldībai būs tiesības piemaksāt pedagogu algām iztrūkstošos līdzekļus. Šobrīd prasībām pilnībā atbilst ne tikai Jēkabpils pilsētas vidusskolas, bet arī Aknīstes, Salas, Viesītes vidusskolas un virkne pamatskolu. Vai lauku skolas saglabās, būs atkarīgs no politiskās vēlmes, finanšu iespējām, pilsētas un lauku pārstāvju deputātu proporcijas. Ceļu infrastruktūra, interneta pieslēguma jauda, kabinetu aprīkojums mācību satura īstenošanai ir tikai neliela daļa jautājumu, kas vēl būs darba kārtībā. Svarīgi ne tikai vispārējās izglītības jautājumi, bet arī nepieciešamība nodrošināt izglītojamajiem atbilstošu pedagoģiski – psiholoģisko un medicīnisko korekciju, ko šobrīd veiksmīgi veic Antūžu pamatskola. Iekļaujošās izglītības princips paredz, ka skolām ir jāuzņem visi izglītojamie neatkarīgi no viņu fiziskajām un intelektuālajām spējām, sociālajiem apstākļiem, emocionālā stāvokļa, valodas prasmes vai kādiem citiem apstākļiem. Pedagogu apmācības sistēma jāpilnveido tā, lai visi skolotāji apgūtu prasmes strādāt ar bērniem ar speciālām vajadzībām. No 2020. gada 1. septembra speciālās pamatizglītības programmas izglītojamajiem ar atsevišķiem traucējumiem un saslimšanām Latvijā jāīsteno vispārējās izglītības iestādēs (piemēram, vispārizglītojošajās sākumskolās, pamatskolās, vidusskolās, ģimnāzijās) jeb iekļaujoši.
Pievilcīgas pedagoga darba vides veidošana. Pirmkārt, tā ir atbilstoša pedagogu darba samaksa skolās, par kuru atbild valdību veidojošās partijas. Pirmsskolas izglītības iestādēs finansējumu nodrošina pašvaldība un valsts 5-6 gadīgo apmācībai. Otrkārt, tas ir pašvaldības ieguldījums, atbalstot esošos pedagogus un piesaistot profesionālus kadrus. Izglītības iestāžu administrācijai nepieciešams novada pašvaldības mēŗķtiecīgi virzīts atbalsta pasākumu kopums. Cenšos būt atbildīga direktore savu darbinieku priekšā. Jau kopš stāšananās amatā cīnījos par pedagogu tiesībām gan valsts līmenī, gan pašvaldībā. Rakstīju vēstules uz Saeimas Izglītības komisiju, lai pedagogiem nodrošina tādas pašas tiesības kā pašvaldību darbiniekiem – saņemt pabalstu vecāka nāves gadījumā, par briļļu iegādes kompensāciju u.c. Valsts to neparedzēja, bet sadarbībā ar pašvaldību šo jautājumu atrisinājām. Skolas arodbiedrības pirmorganizācijas biedri reģiona sapulcēs varēja apliecināt, ka mūsu izglītības iestādē šāds atbalsts ir. Ārējie normatīvie akti šobrīd nosaka, ka pašvaldības var noteikt pedagogu sociālās garantijas savos saistošajos noteikumos. Iestāšos par pedagogu veselības apdrošināšanu, sociālajām garantijām visiem pedagogiem, kas bija Aknīstes novada pedagogiem. Iestāšos par stipendijām, labiekārtotu dzīvojamo fondu jauno profesionāļu piesaistei. Nepieciešama pašvaldības programma kvalificētu kadru piesaistei novadam. Redzu, ka attālināto mācību apstākļos arvien lielāks atbalsts nepieciešams izglītības iestāžu digitalizācijas nodrošināšanā, prakstisku kursu pedāvājums pedagogiem tehnoloģiju piedāvājumu apguvei.
Mūžizglītības pieejamības pilnveidošana. Mūžizglītība ir izglītības process dzīves garumā, kas balstās uz mainīgām vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes un pieredzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši interesēm, vajadzībām un darba tirgus prasībām. Šobrīd tiek akcentēta digitālā kompetence visos līmeņos. Šo jautājumu var risināt, piesaistot struktūrfondu finansējumu, kurš drīzumā būs pieejams.
