Rīga, 23.apr., LETA. Armēņu genocīda atceres gadadienā vairāk nekā 40 Saeimas deputāti Saeimas Prezidijā iesnieguši deklarācijas projektu par armēņu genocīda nosodījumu, aģentūru LETA informēja viens no iniciatīvas autoriem, Saeimas deputāts Juris Jurašs (JKP).
Politiķis pavēstīja, ka rosināts šo deklarācijas projektu skatīt nākamās nedēļas Saeimas sēdē.
“Es to uztveru kā ikviena Latvijas pilsoņa morālo pienākumu skaidri un nepārprotami paust savu viedokli, ja mēs kaut kur pasaulē redzam tāda mēroga netaisnību. Ja ļausim šo traģisko pagātnes lappusi aizmirst, nav izslēgts, ka līdzīgas situācijas varētu atkārtoties,” akcentē Jurašs.
Deklarācijas projektā teikts, ka Saeima atzīmē, ka nav ne mazāko šaubu par vēsturiskajiem pierādījumiem, ka Osmaņu impērijas teritorijā no 1915. līdz 1923.gadam tika īstenots armēņu genocīds, likvidējot vairāku tūkstošu gadu ilgo armēņu klātbūtni savā vēsturiskajā dzimtenē.
Dokumentā paredzēts uzsvērt to, ka Saeima nosoda pret armēņu tautu līdz 1923.gadam vērstos genocīda noziegumus, dzimtās zemes atņemšanu, slepkavības un etnisko tīrīšanu nolūkā likvidēt armēņu tautības iedzīvotājus un iznīcināt armēņu kultūrvēsturisko mantojumu.
Par armēņu genocīda sākumu uzskata 1915.gada 24.aprīli, kad Osmaņu impērijas amatpersonas Konstantinopolē apcietināja sabiedrībā pazīstamus armēņus. “Mūsdienās jau 32 valstis šo prettiesisko rīcību oficiāli ir atzinušas par pirmo genocīdu pasaulē, kurā dzīvību zaudēja vairāk nekā miljons armēņu tautības iedzīvotāji,” pauž dokumenta autori.
Šāda veida deklarācijas ir pieņēmušas Austrija, Beļģija, Čehija, Francija, Vācija, Nīderlande, Itālija, Lietuva, Polija, Zviedrija un Kanāda un no nosauktajām valstīm lielākā daļa ir NATO dalībvalstis. ASV Kongress armēņu genocīdu ir oficiāli atzinis rezolūcijā 2019.gada 12.decembrī, un to plāno oficiāli atzīt arī ASV prezidents Džo Baidens, pavēstīja Jurašs.
Kā ziņots, Baidens gatavojas atzīt Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu impērijā notikušo pusotra miljona armēņu slepkavību par genocīdu, 21.aprīlī vēstīja ASV mediji.
Tiek prognozēts, ka šāds solis vēl vairāk saasinās ASV attiecības ar NATO sabiedroto Turciju, kas asi reaģē uz šādiem lēmumiem, kādus jau pieņēmušas vairākas valstis, arī Francija un Krievija. Baidena paziņojums ir gaidāms sestdien, kad tiks pieminēta armēņu slaktiņa sākuma 106.gaddiena, vēsta laikraksti “New York Times” un “Wall Street Journal”.
Osmaņu impērijas varasiestādes 1915.gada 24.aprīlī apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.
Osmaņu impērijas armēņi tika deportēti uz Sīrijas tuksnesi, un daudzi zaudēja dzīvību ceļā vai koncentrācijas nometnēs. Daži tika sadedzināti, citi noslīcināti, noindēti vai nomira slimību rezultātā, teikts tā laika diplomātu un izlūkdienestu liecībās.
