Saeimas deputāts Gatis Eglītis vēršas tiesā pret FID vadītāju Ilzi Znotiņu par neslavas celšanu

0
1582
Labklājības ministrs Gatis Eglītis

2021. gada 20. aprīlī Saeimas deputāts Gatis Eglītis vērsās Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā ar prasību pret Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.

2021. gada 23. marta Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Ilze Znotiņa izteica nepatiesus apgalvojumus, ka Eglītis iesniedzis priekšlikumus likvidējamās “ABLV” bankas vai tās kreditoru aizsardzībai, un ka Eglītis pārstāv likvidējamās “ABLV” bankas intereses. Znotiņa norādīja: “Eglīša kungs neslēpj, ka viņš pārstāv šīs [ABLV] bankas intereses”. Šis, kā arī citi Znotiņas nepatiesie un apmelojošie izteikumi komisijas sēdē, kas tika plaši atspoguļoti lielākajos Latvijas medijos, ir pamats Eglīša prasībai par ziņu atsaukšanu.

Eglītis norāda, ka priekšlikumus AML likumā iesniedza, lai panāktu būtiskus uzlabojumus Latvijas AML sistēmā, ņemot vērā tās daudzos trūkumus, ļoti bieži formālās vai nesamērīgās prasības un netaisnīgās procedūras, atbildīgo institūciju izdoto rīkojumu uzraudzības trūkumu, ilgās procedūras, kā arī sistēmas administratīvo slogu. AML sistēmas trūkumi ir viena no lielākajām problēmām Latvijas finanšu un ekonomikas jomā, kas apgrūtina uzņēmēju darbu, atbaida investorus un nesekmē tautsaimniecības attīstību.

Par līdz šim nerisinātām problēmām AML sistēmā jau 2020. gada janvārī norādījis, piemēram, arī Latvijas Republikas ģenerālprokurors Juris Stukāns (toreiz – Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs), pamatoti sakot, ka “Latvijā pašlaik valda pārspīlējumi, kur cieš uzņēmēji un galu galā arī valsts, bet agrāk vai vēlāk valsts to sapratīs, kad budžetā samazināsies ienākumi.”

Eglītis norāda, ka atbilstoši Satversmes tiesas atzītajam tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas, un tās nenozīmē visatļautību. Tiesības uz vārda brīvību ir cieši saistītas arī ar personas tiesībām uz goda un cieņas aizsardzību. Satversmes tiesa arī atzinusi, ka Saeimas deputāts ir atzīstams par visas Latvijas tautas kā kopuma priekšstāvi, nenošķirot kādu atsevišķu tautas daļu nedz ģeogrāfiski, nedz pēc kādām citām pazīmēm: vēlēšanu apgabala, vēlētāju profesijas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem uzskatiem u. tml. Deputāts nav pakļauts ārējiem, nedz savas partijas, nedz citu organizāciju, nedz atsevišķu vēlētāju vai vēlētāju grupu dotiem rīkojumiem un izvirzītiem uzdevumiem, bet rīkojas godprātīgi un pēc savas apziņas.

Eglītis ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis, kopš 2019. gada 17. janvāra Saeimas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs, kā arī Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis. Kopš ievēlēšanas Saeimā Eglītis ir bijis aktīvs deputāts, iesniedzot daudzus nozarē atzītus priekšlikumus, kas palīdz sakārtot Latvijas uzņēmējdarbības vidi dažādos sektoros. Eglīša darbs pie privātpersonu atbrīvošanas no parādsaistībām, darbs pie zemesgrāmatu nodevu samazināšanas, kā arī darbs pie kopējā finanšu sektora regulējuma ir pozitīvi novērtēts gan no nozares puses, gan no sociālajiem partneriem.

Eglītim ir nevainojama reputācija, tādēļ šādi nepamatoti un apmelojoši izteikumi no Finanšu izlūkošanas dienesta augstākās amatpersonas puses grauj sabiedrības uzticību politiķim, kā arī Saeimai kopumā. Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājai būtu jāievēro visstingrākie valsts amatpersonu ētikas principi, tostarp profesionalitāte, kas pieprasa, lai izteiktā informācija ir pamatota un izsvērta, balstīta objektīvos faktos. Znotiņa negodprātīgi izmantoja savu autoritāti un publisko uzticību, lai izplatītu melīgus, personīgus apvainojumus par Eglīti, asociējot viņu ar “ABLV” banku, ar kuru saistīti vērienīgi naudas līdzekļu “atmazgāšanas” skandāli, tādejādi diskreditējot Eglīti kā politiķi un metot lielu šaubu ēnu uz viņa kā politiķa godīgumu.

Gatis Eglītis: “Nav pieļaujama rīcība, ka augsta līmeņa ierēdņi Saeimas komisijas sēdē izplata nepatiesas un apmelojošas ziņas par kādu no deputātiem. Es izmantošu visus sev pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus, lai panāktu taisnību un pierādītu, ka šāda rīcība nav valsts amatpersonas cienīga. Znotiņas kundze pati ir bijusi sodīta no KNAB puses par interešu konflikta novēršanu regulējošo normu pārkāpumiem; šis apgalvojums ir fakts, atšķirībā no pašas Znotiņas kundzes apgalvojumiem komisijas sēdē.”

Tiesai Eglītis lūdzis uzlikt par pienākumu Znotiņai atsaukt nepatiesās, godu un cieņu aizskarošās ziņas, publicējot atsaukumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit