Kristaps Bergmanis: Biznesa un inovāciju bumba ar laika degli 7 miljonu apmērā

0
1183
Kristaps Bergmanis - JKP deputāta kandidāts pašvaldību vēlēšanām Ādažu novadā

2020. gada 11. augustā Carnikavas novada Mežgarciemā tika svinīgi atklāts uzņēmējdarbības un inovāciju parks “Mežgarciems”, kurš tika raksturots kā “vērienīgākais” projekts šajā jomā. Vērienīgums slēpās aspektā, ka tika iztērēti 6 miljoni eiro, tajā skaitā 3 miljoni Eiropas Savienības naudas, bet pārējais no pašvaldības budžeta. Par šiem līdzekļiem izbūvēti 6,4 kilometri (km) asfaltētu ceļu un ietvju, gandrīz 8 km ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, kā arī apgaismojums 7,2 km garumā.

Rodas jautājums, kādēļ tāds virsraksts?  Vai gadījumā nav kāda kļūda. Tomēr laika bumba šeit ir pamatīga, jo projektam piešķirtā nauda ir ar būtiskiem nosacījumiem, kas ierakstīti līgumā par šo līdzekļu piešķiršanu. Proti, ir precīzi definēti kritēriji, kas par piešķirtajiem 3 miljoniem ES naudas ir jāsasniedz – teritorija jāiznomā 11 uzņēmējiem, kuri katrs investēs 0,5 miljonus eiro un radīs 15 darba vietas. Pašvaldība ir uzņēmusies risku, ka šīs investīcijas patiešām būs. Un ja nebūs – nauda būs jāatgriež.

Jau 2018. gada 3. jūnijā Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” ziņoja, ka Carnikavai ir visambiciozākais projekts starp 54 līdzīgiem projektiem citos novados.  Savu skepsi par projektu izteica Carnikavas novada domes deputāts Kristaps Bergmanis. Sākotnējā ambīcija ietvēra sadarbību ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, un plānos bija veidot Biofarmācijas un uzņēmējdarbības centru, taču praktiska sadarbība neveidojās.  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kuras pārziņā ir attiecīga fondu programma, uzstāj, ka pašvaldībām ir jāplāno projekti atbildīgi, un gadījumā, ja kaut kas mainās, tad projekti ir jāpārskata. Tas, protams, Carnikavas gadījumā nav izdarīts.  Lai arī projekta parakstīšanas brīdī pašvaldība iesniedza 11 uzņēmumus nesaistošus apliecinājumus par vēlmi attīstīt uzņēmējdarbību plānotajā teritorijā, patlaban līgumi ir noslēgti ar četriem uzņēmējiem, no kuriem tikai viens ir uzsācis reālu būvniecību.

Ir rīkotas neskaitāmas izsoles ar mērķi piesaistīt uzņēmējus, ir bijuši interesenti, bet reāla darbība izpaliek.  Bet laiks iet, un apņemšanās ir jāīsteno līdz 2023. gada 31. decembrim.  Konkurence uz investoru piesaisti ir liela, jo arī Ādažu novads ir startējis šajos pašos projektos. Līdzšinējais Ādažu novads ir izvēlējies veikt ambiciozas investīcijas teritorijās, kurās jau ir kāda uzņēmējdarbība, kas tikai norāda uz to, ka Carnikavas projekta laika bumbas deglis deg ar spožu liesmu.

Ja ES līdzekļi no pašvaldības tiks atprasīti, tad pašvaldībai iestājas “bankrots”, jo saņemtās Eiropas naudas būs jāatgriež valsts kasē. “Bankrots” nozīmē to, ka Finanšu ministrija uzsāktu finanšu stabilizāciju, kā tas jau reiz notika Ādažu novadā 2010. gadā, kad dome tika atlaista un tās vietā iecelta pagaidu administrācija.  Tas nozīmē to, ka tā nauda, kuru varētu tērēt novada ielām, skolai, sportam un labiekārtošanai, tiks atvilkta no budžeta un aizies atpakaļ Valsts kasē.

Ja tā notiks, tad katra no apvienotā Ādažu novada mājsaimniecībām no saviem nodokļiem būs spiesta nomaksāt valstij ap 330 eiro.  Plus soda naudas. Skarbi ir tas, ka ādažniekiem, kā nu jau viena novada jaunajiem kaimiņiem, būs jāpiedalās šīs summas nosegšanā par Mieriņas kundzes izdarībām. Bez vainas vainīgie. Diemžēl.  Un meža vidū paliks izbūvēti nevienam nevajadzīgi 6,4 km asfaltētu ceļu un ietvju, gandrīz 8 km ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, 7,5 km garumā.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit