Ādažos un Carnikavā pie stūres esot labi saimnieki. Kāpēc kaut kas ir jāmaina?
Laba ir tikai saimnieku maska. Politiķa darbs ir izvērtējams vienkārši. Vai tu izpildīji to, ko solīji? Ādažu novadā vara pieder Mārim Sprindžukam (Latvijas Reģionu apvienība, LRA) un Carnikavas novadā Daigai Mieriņai (Latvijas Zemnieku savienība, LZS). Solījumi patika cilvēkiem un abi “saimnieki” tika ievēlēti. Bet solījumu izpilde prasa atbildību. Pateici – izdari. Vai tie ir izpildīti? Paskatīsimies avīzes atvērumā un ieraudzīsim skarbu ainu – “karalis ir pliks”. Skolā par tādu darbu LRA atzīme būtu 6 un LZS atzīme – 4.
Jā, daudzi solījumi nav izpildīti, bet abi pašvaldību vadītāji ir strādājuši, kā varēja. Vai vērtējums nav pārāk skarbs?
Neizdarība nav attaisnojums. Tikpat svarīgs jautājums ir, vai viņi ir strādājuši godīgi? Tā ir otra satraucošā lieta, kas mudina mani piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Esam iekļāvuši avīzē rakstus, kas liek ļoti nopietni apšaubīt lēmumu pieņēmēju godaprātu. Esam arī vērsušies tiesībsargājošās iestādēs. Gaidīsim rezultātus.
Labi, ir neizdarības M. Sprindžuka un D. Mieriņas veikumā. Bet ir arī izdarītas labas lietas. Vai ar to nepietiek?
Nepietiek. Tā ir viena no Latvijas problēmām, kas ir iesakņojusies mūsu tautā attiecībā uz valsts pārvaldi. Proti, mūsu cilvēki ir tik ilgi badināti ar godīgumu, ka sabiedrībā pastāv uzskats, ka arī tas ir labs saimnieks, kurš zog, bet dalās. Spilgti to redzam Aivara Lemberga gadījumā. Rezultātā iedzīvotāji jūtas pateicīgi arī par pustukšu bļodu, ko saņem, pat ja ar saviem nodokļiem ir samaksājuši par pilnu trauku. Tā mēs nekad neizrausimies no padomju pagātnes valgiem! Vēl vairāk – latviešiem ir jāiztaisno mugura, jāpaceļ zods un jāapzinās sava vērtība. Godājamie novadnieki, jūs esat daudz vairāk vērti, nekā saņemat pašreiz pie vecā laikmeta “saimniekiem”! Jums ir tiesības pieprasīt, lai pašvaldības pakalpojumu “trauks” būtu pilns, un ir tiesības padzīt neizdarīgos un negodīgos.
No kurienes tāda dedzība par pašvērtību un neiecietība pret veco sistēmu?
Kā savu trīs mazo meitiņu tētim man ir svarīgi, lai viņas izaug ar augstu pašnovērtējumu, ar vērtībām, kas ir ietvertas Satversmē, un drosmi sekot lieliem sapņiem. Tā mēs ar sievu Annu audzinām savas atvases. Mūsu ģimenei ir ļoti svarīgi, ka viņas piedzīvo savu tēvzemi kā vietu, kur aug tieši tāda jaunā Latvijas paaudze. Ādažu apvienotais novads ir pirmā vieta, kur manas meitas iemācīsies saprast pasauli un sevi tajā. Kādu vērtību zemē jūs vēlaties, lai dzīvo jūsu bērni? Lūk, kāpēc mēs ar Jauno konservatīvo komandu dodamies mainīt vecās sistēmas vadību. Es personīgā līmenī nevaru pieļaut, ka mūsu bērniem pielīp mazvērtības un negodīguma pelējums.
Abi vecie domju priekšsēdētāji stāstīs par paveikto. Jūs piekritīsiet, ka dzīve novadā tomēr iet uz augšu?
Uzlabojumi ir, taču krietni par maz. Neiespējami, ka par tik milzīgu budžetu nekas nebūtu izdarīts. Iepriekšējā gadā gan Ādažiem, gan Carnikavai pašvaldības budžets bija ap 20 miljoniem eiro katrai. Un tagad saliekam šos miljonus kopā pa četriem valdīšanas gadiem. Kādi tad ir tie lielie sasniegumi par vairāk nekā 100 miljoniem eiro? Ādažos rekonstruēta Gaujas iela pašā centrā un uzbūvēta jauna pamatskola. Carnikavā tapusi pagaidu skola no saliekamajiem moduļiem, beidzot tiks pabeigta bērnudārza izveide bijušajā internātskolā Siguļos (sākotnējais termiņš 2018. gads) un pāris promenādes pastaigām. Kur palikuši pārējie desmiti miljonu? Naudas bija pietiekami, lai patiešām izpildītu savus vēlēšanu solījumus. Visa vara domē pieder vienai partijai. Vieni no lielākajiem budžetiem valstī uz vienu iedzīvotāju. Eiropas fondi. Bija visi priekšnoteikumi, lai M.Sprindžuks un D. Mieriņa dabūtu augstāko novērtējumu savam darbam. Bet, skatoties uz neizpildīto solījumu garo sarakstu, vidējā atzīme abiem saimniekiem ir knapi virs nesekmīgas. Un pāri visam tam – shēmošanas ēna…
Skan bēdīgi. Ko jūs pats būtu darījis citādāk?
Iesākumā atrisinātu trīs prioritātes – deklarēšanos, nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) un pakalpojumus bērniem. Budžeta naudu vajadzēja ieguldīt tajās jomās, kas veicina iedzīvotāju deklarēšanos. Abos novados ir ļoti liels skaits ar pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri tomēr ir deklarēti Rīgā. Kāpēc? Jo viņi saņem lielāku labumu no Rīgas, nevis sava novada. Matemātika pašvaldībai ir vienkārša. Proti, jo vairāk deklarēto iedzīvotāju, jo lielāks budžets. Tas, savukārt, nozīmē vairāk realizētu projektu, labākus pašvaldības pakalpojumus, labāku sadzīvi. Novārtā atstātie nedeklarētie iedzīvotāji ir kā neapgūta zelta dzīsla, kas atrodas tavā pagalmā. Jāuzsver, ka katra bērna deklarēšanās budžeta matemātikā tiek novērtēta krietni vairāk nekā pieaugušā. Valstij veicot aprēķinus par pašvaldībai pārskaitāmo Iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), tiek ņemts vērā deklarēto cilvēku skaits, taču piemērojot koeficientu katrai vecuma grupai. Rezultātā viens bērns var ienest pat trīs reizes vairāk naudas budžetā. Iespējams, kādi iedzīvotāji bez bērniem varētu spriest, ka viņus neinteresē jaunu bērnudārzu izveide, jo tad neatliktu naudas ielu remontam, veloceliņiem, sportam un kultūrai. Tomēr realitāte ir pavisam citāda. Jo vairāk tiek deklarēti bērni, jo vairāk naudas pašvaldībai ir visu pārējo vajadzību īstenošanai. Tātad, jauns bērnudārzs nozīmē arī labāku dzīvi visiem. Par nepieciešamo rīcību, kā palielināt deklarēto skaitu un līdz ar to pašvaldības budžetu, esam snieguši priekšlikumus Carnikavas domē 10 gadus. Politiskās greizsirdības dēļ tie ir tikuši noraidīti. Kā sekas, esam zaudējuši miljoniem eiro šajos gados.
Vai varētu dzirdēt konkrētāk par minētajām prioritātēm?
Plāns, kā palielināt budžetu un darīt labas lietas, ir šāds. Pirmkārt, Ādažos mēs plānojam piešķirt līdz pat 90 % atlaidi NĪN primārajam mājoklim deklarētajiem iedzīvotājiem. Zaudētais NĪN tiks ar uzviju atgūts lielākā IIN, kas sastāda lauvas tiesu budžetā. Otrkārt, jāizbeidz mūžīgās rindas bērnudārzos. Divi varianti – vai nu pašvaldības bērnudārzs, vai sadarbība ar uzņēmēju. Piemēram, Carnikavas novada teritorijā, kas ir tuvāk Rīgai (Kalngale, Garciems), mūsu plānā ir jauns bērnudārzs un, iespējams, arī sākumskola. Šajos ciemos ir ļoti zems deklarēto iedzīvotāju līmenis tieši šī pakalpojuma iztrūkuma dēļ. Treškārt, katra deklarētā iedzīvotāja maciņā vai viedtālrunī būtu jāatrodas “Novadnieka kartei”. Ar karti varētu saņemt virkni bezmaksas pašvaldības pakalpojumu un citus ieguvumus. Piemēram, auto stāvvietas pie jūras bez maksas, vietējā sabiedriskā transporta satiksme bez maksas, lētākas biļetes kultūras pasākumiem, atlaides pie vietējiem uzņēmējiem un tamlīdzīgi. Ja iedzīvotāji saņems reālu finansiālu labumu no pašvaldības, tad arī deklarēšanās sekos.
Vārdos skan vareni, bet vai jums pietiks kompetences, lai īstenotu šādu jaunās domāšanas plānu?
Esmu pilnībā pārliecināts par komandu. Mūsu vidū lielākā daļa ir ekonomisti un uzņēmēji. Visi esam sabiedriski aktīvi cilvēki, kas ieklausās apkārtējos. Ir arī vairāki ilggadēji pašvaldības deputāti. Piemēram, es pats kandidēšu jau uz ceturto darba cēlienu. Drīz iegūšu arī maģistra grādu vadībzinībās, kā arī esmu absolvējis Latvijā pirmo akreditēto programmu “Pašvaldības darba vadība un administrēšana”.
Arī konkurentiem ir skanīgi diplomi. Tomēr esat vairākkārt domes sēdēs izteicies par D. Mieriņas darba kvalitāti. Par ko ir runa?
Bieži rodas sajūta, ka Mieriņas kundze ir vairāk pievērsusies personīgajām politiskajām ambīcijām un darba kabinets Carnikavas domē stāv tukšs. Vairāki amati un skraidīšana pa Rīgu ir novedusi pie neizdarītiem darbiem mājās. Spilgts piemērs ir nespēja rekonstruēt Izglītības kvartālu Carnikavā astoņus gadus. Pēc vairākkārtējas izgāšanās ar dokumentu kārtošanu, pašvaldība saņēma ziņu, ka aizņemties nevarēs, ja dome nespēs līdzfinansēt projektu. Ironiski, talkā nāca Covid-19 krīze, jo valsts piekrita aizdod naudu, lai sildītu ekonomiku. Beidzot ir uzsākta pamatskolas rekonstrucija. Diemžēl apjomīgā un visu iestāžu vadītāju izlolotā Izglītības kvartāla vietā atkal ir “pustukša bļoda”. Nebūs jaunās mūzikas un mākslas skolas, nebūs bibliotēkas, nebūs atjaunotā stadiona, nebūs sporta halles, nebūs sataisītu ceļu un drošas pārvietošanās iespējas bērniem ap Izglītības kvartālu. Lūk, jums darba kvalitāte.
- Sprindžuks toties uzcēla skolu. Un nesēž uz vairākiem “krēsliem”.
Nav tā, ka nesēž. Papētiet viņa amatpersonas deklarāciju. Skola ir labs darbs. Pietrūkst gan svarīga elementa – arī Ādažos nav izbūvēts gājēju un veloceliņš, lai bērni varētu droši piekļūt mācību iestādei. Lielu projektu būvniecība bez sakārtotas cilvēku piekļuves ir kā zupa bez karotes. M. Sprindžuks, pirmkārt, ir sakārtojis savas personīgās intereses. 2019. gadā viņa ienākumi mēnesī bija līdz 6700 eiro, no kuriem tiešā domes priekšsēdētāja alga gan ir krietni mazāka, jo pārējais ir kompensācijas un citu amatu ienākumi. Ar algu 80 000 eiro gadā neizdarībām novadā nevajadzētu būt. Smagākā problēma ir nevis tas, ka ir pieļautas kļūdas, jo kļūdās visi, bet tas, ka kļūdu esamība netiek atzīta un virziens nemainās. Diemžēl ir izveidojies skumjš piemērs, kur vara ir atrauta no tautas.
Jūs jau saprotat, ka M. Sprindžuks un D. Mieriņa attaisnojumiem izmantos pašvaldību vēlēšanu tuvumu. Ko jūs atbildētu?
Viņiem taisnība par vēlēšanām. Tuvojas beigām četri sausuma gadi, un tāpēc tagad ir skaļi jārunā par neizpildītiem solījumiem un šaubīgām shēmām. Latvijā bieži dzirdam bēdīgo teicienu, ka saņemam tādus valsts un pašvaldību vadītājus, kādus esam pelnījuši. To mēs kopīgi vēlēšanās mainīsim jau pēc pāris mēnešiem. Pienācis laiks iztaisnot muguru un saņemt godīgu, pilnu atdevi par savu nodokļu naudu.
Kādu laiku jau strādājat par tieslietu ministra Jāņa Bordāna padomnieku. Kādā veidā šī pieredze palīdzētu darbam pašvaldības vadībā?
zīvot var arī godīgi. Birojā ir bilde, kur Juta Strīķe stāv ar šādu plakātu rokā. Tāds ir arī Tieslietu ministra J. Bordāna darba stils, un priecājos, ka varu būt noderīgs komandā, kas ievieš Latvijā pārmaiņas atbilstoši šim principam. Esmu iesaistīts godīgu iepirkumu organizēšanā un stratēģiju izstrādē, kā labāk īstenot pārmaiņas. Jāatzīst, ka tas ir grūts process, jo vecās kārtības gvarde sīvi pretojas. Oligarhu naudas vara ir jūtama. Taču Jauno konservatīvo komanda ir ļoti spēcīga. Mums ir jaudīgi ministri, spēcīga ekonomistu grupa, un tagad mēs nākam sakārtot Latvijas pašvaldības.
Tiekamies vēlēšanās! Labi dzīvot var arī godīgi.
