Linkaits: Centieni bremzēt ostu pārvaldības reformu ir saistīti ar bažām par ietekmes zaudēšanu

0
1427
Avots: www.portofventspils.lv

Rīga, 17.marts, LETA. Atsevišķu interešu grupu centieni bremzēt plānoto ostu pārvaldības reformu ir saistīti ar bažām par ietekmes zaudēšanu, trešdien intervijā Latvijas Radio pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka Ventspils gadījumā neapmierinātību ar plānoto ostu pārvaldības reformu ir paudusi ar Šveices advokātu Rūdolfu Meroni, kurš atbilstoši tiesas lēmumam atbild par koruptīvos noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) mantas glabāšanu, saistīta uzņēmumu grupa.

“Es saprotu dažādus lobijus un dažādas interešu grupas, kuras nevēlas pārmaiņas. Ir mums viena uzņēmēju grupa, kas ir paudusi neapmierinātību ar šīm pārmaiņām – Ventspilī tā ir tā sauktā Meroni grupa, kurā faktiski ir cilvēki, kuri atbild par tiesas noteiktas mantas saglabāšanu. Protams, viņi ir ļoti satraukušies par situāciju, kāda var būt, mainoties vadībai ostā un kā, iespējams, mainīsies arī ietekmes sfēras. Līdz ar to es arī pilnīgi saprotu, ka visu laiku ir mēģinājumi bremzēt šīs reformas,” pauda Linkaits.

Ministrs arī uzsvēra, ka esošais ostu pārvaldības modelis tika izveidots pagājušā gadsimta 90.gados. “Modelis, kas pašlaik darbojas, tika radīts 90.gadu sākumā un viens no šīs sistēmas arhitektiem pašlaik uzturas cietumā. Tas ir kaut kādā mērā ir simbols tam, kāda bija doma, kādā veidā ir jāpārvalda darījumi ostās. Mēs vēlamies no tā iet projām,” sacīja Linkaits.

Viņš arī uzsvēra, ka ostām ir jābūt kapitālsabiedrībām, kas lēmumus pieņem balstoties uz profesionālām, nevis politiskām interesēm.

“Manuprāt, pats svarīgākais, ir profesionāla vadība ostai, kas ir atlasīta konkursa kārtībā. Es pat teiktu, ka būtu labi, ja tas būtu starptautisks konkurss, jo mums to ostu speciālistu nemaz tik daudz nav. Ja mēs pēc tam redzam profesionālu biznesa plānu un profesionālu darbību gan izmaksu samazināšanā, gan jaunu darbavietu radīšanā šo ostu teritorijā, tad varēs teikt, ka šī reforma ir notikusi veiksmīgi,” pauda Linkaits.

Viņš arī atzīmēja, ka plānota nevis ostu reforma, bet gan ostu pārvaldības reforma. “Mēs nemainām ekonomisko būtību ostu pārvaldības jomā. Tātad nekas nemainās attiecībā uz ieņēmumiem, ostu maksu lielumu, noslēgtajiem līgumiem, maksājumiem pašvaldībām. Līdz ar to tīri no ekonomiskā viedokļa šeit nav gaidāms tiešs efekts vienā vai otrā virzienā,” minēja satiksmes ministrs.

Tāpat Linkaits pauda cerību, ka Saeima šā gada laikā pieņems nepieciešamās izmaiņas likumos, lai īstenotu ostu pārvaldības reformu.

“Ļoti ceru, ka šā gada laikā tiks pieņemts likums. Pārveidošanas process [Rīgas un Ventspils ostas gadījumā] prasīs laiku – tātad nākamā gada vidus optimāli varētu būt tas brīdis, kad šīs ostas jau varētu sākt darboties jaunā juridiskā statusā,” sacīja Linkaits.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Liepājas gadījumā process tiks īstenots pēc tam, kad pārveide būs noslēgusies Rīgā un Ventspilī un, kad būs izvērtēta procesa norise. “Es teiktu, ka Liepājas stāsts varētu sākties 2023.gadā,” piebilda Linkaits.

Jau vēstīts, ka koalīciju veidojošās partijas pirmdien, 15.martā, pauda atbalstu Linkaita piedāvātajam jaunajam ostu pārvaldības modelim.

Ar izmaiņām ostu likumā Satiksmes ministrija rosina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, gan likumā par ostām, gan Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas, arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Savukārt Liepājas SEZ, lai sekmētu privātā sektora līdzdalību SEZ pārvaldībā, paredzētas tiesības Liepājas pilsētas domei deleģēt Liepājas SEZ komercsabiedrību pārstāvi darbam kapitālsabiedrības padomē.

Visus īpašumus, kas patlaban pieder Rīgas brīvostas pārvaldei un Ventspils brīvostas pārvaldei kā atvasinātām publisko tiesību juridiskām personām, paredzēts ieguldīt jaunizveidotas kapitālsabiedrības pamatkapitālā kā ieguldījumu no valsts puses (Rīgas ostas gadījumā) un AS “Ventas osta” pamatkapitālā (Ventspils ostas gadījumā). Īpašumus, ko valsts vai pašvaldība iepriekš bija nodevusi valdījumā osta pārvaldei, plānots arī turpmāk nodot pārvaldīšanai kapitālsabiedrībai, kas veiks ostas pārvaldes funkcijas attiecīgajā ostā.

Pēc Satiksmes ministrijā iepriekš vēstītā, galvenais mērķis ostu pārvaldības modeļa izmaiņām ir ieviest valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, balstoties uz starptautisku praksi un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām, tādējādi padarot Latvijas ostu pārvaldības struktūru labāk saprotamu partneriem starptautiskā līmenī.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit