Rīga, 16.marts, LETA. Liepājas Universitāte un Ventspils Augstskola atbalsta augstskolu pārvaldību reformu, jo abu izglītības institūciju ieskatā ir nepieciešamas pārmaiņas un izaugsme zinātnes sniegumos, otrdien, izglītības un zinātnes ministrei tiekoties ar Kurzemes plānošanas reģionu, sacīja Kurzemes pašvaldību pārstāvji.
Vienlaikus Kurzemes augstskolas cer uz konsorcija apstiprināšanu Saeimas trešajā lasījumā grozījumos Augstskolu likumā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Stepanovs norādīja, ka Liepājas Universitātei ir ļoti zemi rādītāji zinātnes finansējumā. 2019.gadā Liepājas Universitātes zinātnes finansējums veidoja 15% no kopējā finansējuma, savukārt Ventspils Augstskolā zinātnes finansējums veidoja 60%, kas liecinot par izteiktu zinātnes specializāciju. Zinātnes universitātes zinātnes finansējums nedrīkstot būt zemāks par 50% no kopējā budžeta.
Tāpat Liepājas Universitātei ir būtiski viszemākais finansējums uz vienu darbinieku, salīdzinot ar pārējām Latvijas universitātēm, kas ievērojami samazina universitātes konkurētspēju. Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātē un Ventspils Augstskolā ir visaugstākie rādītāji šajā jautājumā uz pārējo universitāšu fona Latvijā.
Pēc Stepanova sacītā, Liepājas Universitāte septiņu gadu laikā nav spējusi piesaistīt nevienu Eiropas “Apvārsnis 2020” projektu, savukārt Ventspils Augstskolā projektu portfelis ir niecīgs. Tāpat Liepājas Universitātes zinātniskās darbības starptautiskais izvērtējums no piecām ballēm ir novērtēts ar divām. Vērtējumā visaugstākie rezultāti ir humanitārajās zinātnēs, mākslā, bet zemākie – ekonomikā un inženierzinātnē. Ņemot vērā, ka vērtējums no 2013.gada ir saglabājies nemainīgs, secināms, ka universitātē ir zinātniskā stagnācija.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) uzsvēra, ka augstskolu pārvaldības reformā kvantitatīvais kritērijs ne mazāk kā 4000 studentu ir attiecināms tikai uz vienas tipoloģijas universitāti – zinātnes universitāti, savukārt lietišķo zinātņu augstskolām, kā arī mākslu un kultūras universitātēm nebūs kvantitatīvā kritērija. Ministre atzīmēja, ka augstskolu pārvaldības reforma nav saistīta ar statusa maiņu. Augstskolām būs doti trīs gadi, lai izvēlētos trīs izcilības stratēģiskos virzienus un mazinātu fragmentāciju augstākās izglītības jomā. Līdz ar augstskolu pārvaldības reformas apstiprināšanu augstskolās mainīsies akadēmiskā personāla slodzes.
Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš (“Latvijai un Ventspilij”) norādīja, ka līdz šim Ventspils Augstskolai dome sniegusi atbalstu 18 miljonu eiro apmērā, kā arī nodrošinājusi ikmēneša piemaksas augstskolas pedagogiem 500-550 eiro apmērā, bet doktorantiem – 750 eiro. Tāpat desmit stipendijas dotas arī labākajiem informācijas un tehnoloģijas (IT) studentiem.
Viņš uzsvēra, ka augstskola reģiona pilsētā ir “zinību bāka” un Ziemeļkurzemes attīstība nav iedomāja bez Ventspils Augstskolas. Kā skaidroja politiķis, vairums šīs augstskolas absolventu izvēlas palikt reģionā strādāt un veidot ģimenes. Tāpat ir novērota izaugsme informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozarē, pateicoties jaunajiem speciālistiem. Taču kopumā Ventspils dome ir sarūgtināta par savas augstskolas zemo novērtējumu tehnoloģiju jomā, neskatoties uz to, ka pārējās jomas vērtētas kā labas.
Vītoliņš atklāja, ka Ventspils Augstskolā ir vairākas problēmas – inženierijā ir 11 pētnieki, nav skaidra fokusa uz pētniecības virzieniem, kā arī nav savas doktorantūras. Ventspils Augstskolā četru gadu laikā uzņemti pāris jaunie doktori. Savukārt kā beidzamo problēmu politiķis norādīja pētniecības rezultātu komercializācijas trūkumu.
Kā norādīja Vītoliņš, augstākajā izglītība ir jābūt pārmaiņām, taču bez skaitliska kritērija. Viņš aicināja ministri Saeimas komisijas sēdēs iestāties par lielāku valsts atbalstu infrastruktūras uzturēšanai, lai gūtu lielāku rezultātu zinātnē un atslogotu pētniekus.
Šuplinska politiķim atbildēja, ka Ventspils Augstskolā inženierijas joma ir zemā līmenī, jo nav ieguldīts cilvēka kapitālā un infrastruktūrā, kas iegādāta un netiek izmantota ne pēc būtības, ne pēc kapacitātes. Viņa atgādināja, ka valsts ieguldījums augstskolās nāk no nodokļu maksātāju naudas, līdz ar to ministre aicinājumu vērtē ļoti kritiski, piebilstot, ka augstskolām optimāls finansējums ir meklējams arī pašvaldībās.
Ministre uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpinās turēt rūpi par zinātnes bāzes palielinājumu, taču nefokusēsies uz to.
Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA) uzsvēra, ka augstskolu pārvaldības reforma ir atbalstāma un nepieciešama. Viņa ieskatā, reformā galvenajam uzsvaram ir jābūt uz jauniešiem, kuriem jādod iespēja studēt Kurzemē, jo Liepājai ir nepieciešami savi speciālisti, ņemot vērā, ka tā ir otra visvairāk ražojošā pilsēta valstī.
Vilnītis norādīja, ka līdz ar reformu svarīgi atcerēties par programmu dažādību, lai būtu speciālistu dažādība. Politiķis atzīmēja, ka konsorcijs starp Liepājas Universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Daugavpils Universitāti būs būtisks attīstības atspēriens universitātes stiprināšanā, īpaši inženierzinātnē un IKT jomā.
Liepājas mērs aicināja izglītības un zinātnes ministri diskusijās ar deputātiem panākt šī konsorcija apstiprināšanu, lai veidotu spēcīgu un funkcionālu universitāti, nevis izdzīvojošu izglītības iestādi.
Savukārt par kvantitatīvo kritēriju ne mazāk kā 4000 studējošo zinātnes universitātē Vilnītis norādīja, ka kritērijam jābūt pamatotam un motivējošam.
Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš (Liepājas partija) sacīja, ka Kurzemē ir nepieciešama spēcīga izglītība, nevis pavirša, tāpēc universitātē ir jāstiprina gan kapacitāte, gan viss ar zinātni saistītais. Taču par konsorcija izveidi viņš izteicās skeptiski, norādot, ka konsorcija jēgu saskata, ja tas ir pārejas periodam līdz universitāte spēj stabilizēties.
LETA jau ziņoja, ka IZM patlaban gatavo priekšlikumus Augstskolu likuma trešajam lasījumam Saeimā. Ministrija atzīmēja, ka Augstskolu likuma grozījumi iezīmē pirmo soli augstskolu reformā, apstiprinot padomju veidošanu un dodot trīs gadu pārejas periodu attīstības stratēģijas, specializācijas izstrādei. Grozījumu pieņemšana nav saistīta ar statusa zaudēšanu vai pārskatīšanu, tā ir saistīta ar nopietnu pārvaldības reformu un augstākās izglītības specializāciju stiprināšanu, apgalvoja ministrijā.
IZM piebilda, ka Augstskolu likums ir apstiprināts 1995.gadā, vairākas reizes ir virzīta reforma, tā ir apstādināta Saeimā, nevienojoties par reformas kopsaucējiem.
LETA jau ziņoja, ka Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz īstenot augstskolu pārvaldības reformu. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) pauda gandarījumu par paveikto darbu, uzsverot, ka komisija ir paveikusi milzīgu darbu, un, viņaprāt, tas ir paraugs, kā komisijai jāstrādā. Politiķa skatījumā, sēdēs tika uzklausītas visas puses – opozīcija, koalīcija, sociālie partneri un nozare, lai kopīgi atrastu labāko risinājumu.
Kopumā parlamentārieši divās dienās izskatīja 374 priekšlikumus. Lielākās debates Augstskolu likuma grozījumos izcēlās par studējošo skaita kritēriju zinātnes universitātēm un augstskolās ieviešamajām padomēm.
Šajā lasījumā deputāti vēl nelēma par Augstākās izglītības padomi (AIP) un koledžām, jo AIP likvidāciju komisija pašlaik nav atbalstījusi, uzdodot IZM līdz augusta beigām sagatavot jaunu regulējumu. Savukārt koledžu regulējuma pārcelšanu uz Profesionālās izglītības likumu, komisija konceptuāli atbalstīja, uzdodot IZM līdz augusta beigām iesniegt attiecīgos grozījumus Augstskolu likumā, kā arī pārejas noteikumos ar koledžu darbību saistītos likumprojektos.
