
Šodien Saeima steidzamības kārtā pirmajā un otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu labticīgo ieguvēju interešu aizsardzībai kriminālprocesā, informē Jauno konservatīvo Saeimas frakcijas vadītājs Juris Jurašs.
Mēs izstrādājām grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas ir izņēmums no vispārīgā regulējuma, un nodrošina labticīgas mantas ieguvēja tiesību aizsardzību situācijās, kad persona nekustamo īpašumu ieguvusi labā ticībā, bet vēlāk tās īpašums tiek atzīts par noziedzīgi iegūtu. Līdz šim esošie tiesību aizsardzības līdzekļi šādu personu aizsardzībai no krāpniekiem ir bijuši maz efektīvi.
Jaunais regulējums nosaka, ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums, kas ir piekritīgs valstij, to atstāj īpašumā labticīgajam ieguvējam, kura īpašumtiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā, savukārt no personas, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, valsts labā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā piedzen šīs mantas vērtību.
Grozījumu nepieciešamība tika aktualizēta pēc tam, kad mākslinieka Aivara Vilipsona labticīgi iegūtais dzīvoklis tika arestēts, jo krāpnieku realizētās noziedzīgas shēmas rezultātā iegūtais dzīvoklis būtu atdodams pēc piederības valstij. Saistībā ar šo gadījumu tieslietu ministrs Jānis Bordāns atbildīgajai Saeimas komisijai nosūtīja priekšlikumus likumu labojumiem, lai uzlabotu labticīgo mantas ieguvēju tiesību aizsardzību.
“Man ir liels gandarījums, ka mums izdevās šos grozījumus panākt rekordīsā laikā, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos. Vēlos pateikt lielu paldies Tieslietu ministrijai un Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību apakškomisijai, kuras operatīvi iesaistījās risinājuma meklēšanā. Paldies arī sabiedrībai un medijiem, kuri pievērsa uzmanību šai problēmai un veicināja deputātus operatīvi rīkoties”, uzsvēra Jurašs
“Mēs labojām pirms sešiem gadiem pieļauto neizdarību. Jau toreiz – 2014.gadā – tika uzsākta šīs problēmas sakārtošana, bet netika pabeigta līdz galam,” uzsvēra Bordāns.