Rīga, 4.marts, LETA. Jaunā konservatīvā partija (JKP) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās plāno kandidēt vismaz 32 pašvaldībās, aģentūru LETA informēja partijas Preses dienestā.
JKP nodaļas jau daudz kur esot sastādījušas deputātu kandidātu sarakstus. Tā, piemēram, Jēkabpilī ar pirmo numuru startēs Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Aivars Vanags, Alūksnē – Alūksnes novada domes deputāte Līga Langrate, bet Rēzeknē latgaliešu sabiedriskais darbinieks un Rēzeknes novada domes deputāts – Guntis Rasims.
Savukārt “Aivara Lemberga koruptīvajam režīmam Ventspilī pretī stāsies ilggadējais Lemberga oponents Bruno Jurševics”, pauda partijā. Cēsu novadā līderi būs Jānis Rukšāns un Raitis Sijāts, Mārupes novadā vēlēšanu saraksta līderis būs administratīvais vadītājs aviācijas jomā Zigmārs Vestfāls, bet Saldus novadā – Saldus novada domes deputāts Andris Saulītis.
Ādažos JKP komandas līderis būs Carnikavas novada domes deputāts Imants Krastiņš, bet Krāslavā – lauksaimnieks Dmitrijs Zalbovičs. Ropažu novada vēlēšanu saraksta līdere būs Ropažu novada domes priekšsēdētāja vietniece attīstības un izglītības jautājumos Renāte Gremze, bet Bauskā – Bauskas novada domes deputāte Inita Nagņibeda.
Limbažos saraksta vadībā būs Limbažu novada pašvaldības izpilddirektors Māris Beļaunieks, Ogrē – uzņēmējs, atmodas aktīvists Ainars Bašķis, bet Dobelē – uzņēmējs, pedagogs, sociālais darbinieks – Mārtiņš Brigzna.
Savukārt Balvu novadā pārmaiņas gatavs īstenot lauksaimnieks Jānis Auziņš, Madonā – bijusī Madonas novada pašvaldības izpilddirektore Vita Robalte, informēja JKP.
Partijas ieskatā, daudzās pašvaldībās ir “aizsēdējušies” vietējie vietvalži un ir nepieciešamas pārmaiņas. “Ir zināmas pašvaldības, kur esošie vietvalži ir pie varas pat 30 gadu, bet nekāda pozitīva attīstība novados nenotiek. Bieži vien viņu vienīgie “panākumi” ir saistīti ar sava un savu radinieku materiālā stāvokļa uzlabošanu,” pauda partijā.
Latvijas iedzīvotāji redz pirmās pozitīvās iezīmēs tiesiskuma uzlabošanā valstiskā līmenī, tomēr pašvaldībās šī attīstība bieži vien izpaliek, uzskata politiskais spēks, piebilstot, ka JKP jau kopš partijas dibināšanas ir iestājušies par vienmērīgu Latvijas reģionu attīstību un neuzskata, ka visa valsts attīstība būtu jākoncentrē Rīgā.
“Mēs uzskatām, ka cilvēkiem nav jābrauc projām no savām tēva mājām uz Rīgu, vai pat uz ārzemēm. Latvijas reģioniem ir milzīgs neizmantots attīstības potenciāls un mēs esam apņēmušies to atraisīt,” uzsvēra JKP.
Politiskā spēka ieskatā, ir svarīgi, lai attīstība notiktu ne tikai vārdos, bet reģioni būtu prioritāte arī pārdalot valsts un Eiropas Savienības piešķirtos resursus. Viņuprāt, Vācijā, Dānijā un citās Rietumeiropas zemēs redzams ļoti augsta dzīves kvalitāte ne tikai šo valstu galvaspilsētās, bet arī reģionos. JKP uzskata, ka Latvija nav sliktāka kā Vācija vai Dānija, un Latvijā reģionu iedzīvotāji var dzīvot tikpat labi.
Partijā arī uzsvēra, ka tās biedru skaits tuvojas 1300.
Kā vēstīts, gaidāmajās vēlēšanās sešās valstspilsētās un 35 novados kopumā būs jāievēl 683 deputāti. Divās valstspilsētās būs jāievēl 13 deputāti, 22 pašvaldību domēs – 15 deputāti, 16 novadu domēs – 19 deputāti, bet vienā novadā – 23 deputāti.
Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds pašvaldībās reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā vēlēšanu izsludināšanas dienā – šā gada 21.janvārī.
Šā gada pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās, un pēc vēlēšanām Latvijā būs 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā. Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome 60 deputātu sastāvā tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025.gada vēlēšanām.
