Katrs korupcijas apkarošanas gadījums rada labvēlīgus apstākļus vērtību maiņai politiskajā vidē. Atklājot amatpersonu pārkāpumus un, saucot tos pie atbildības, tiek izskausta sabiedrības iecietība pret amatpersonu likumpārkāpumiem un veicināta amatpersonu atbildības sajūta pret likumu un sabiedrību.
Ilggadīgais tiesvedības process pret Ventspils pilsētas pašvaldības priekšsēdētāju Aivaru Lembergu ir radījis priekšnosacījumus atklātai sabiedrības cīņai pret korupciju. Iedzīvotāju neiecietība pret korupciju ir nozīmīgākais faktors, kas sekmē ziņošanu par korupcijas gadījumiem un šāda veida noziegumu laicīgu atklāšanu. Tomēr, lai arī sabiedrībā vērojamas politisko vērtību izmaiņas un tiesiskums pieprasījums, tomēr A.Lemberga gadījums demonstrē atteikšanos no politiskās atbildības un cieņas pret sabiedrību kopumā.
Ventspils pašvaldības priekšsēdētājam Aivaram Lembergam, kurš tika apsūdzēts kukuļa izspiešanā, naudas atmazgāšanā, dokumentu viltošanā un citos noziegumos, jau 2008.gadā Kurzemes apgabaltiesa lēma par drošības līdzekļa piemērošanu- aizlieguma pildīt Ventspils pilsētas domes un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amata pienākumus. Tomēr gandrīz četrpadsmit gadu laikā, tas nav liedzis A.Lembergam piedalīties pašvaldību vēlēšanās un izmantot pašvaldības administratīvos resursus.
Šī gada 25.janvārī Aivara Lemberga dzimtajā pilsētā, Jēkabpilī, pilsētas pašvaldības priekšsēdētājam Aivaram Krapam, kriminālprocesa ietvaros KNAB piemērojis drošības līdzekli – pilsētas domes priekšsēdētāja amata pildīšanas aizliegumu. Minēto drošības līdzekli KNAB piemēro, ja ir pamats uzskatīt, ka persona turpinās noziedzīgas darbības vai traucēs pirmstiesas kriminālprocesu vai izvairīsies no šī procesa.
Pašvaldību priekšsēdētāji ir atbildīgi par iekšējās kontroles sistēmas ieviešanu pašvaldībā, kas nozīmē, ka viņi ir atbildīgi arī par pieļautajiem korupcijas vai interešu konfliktu riskiem. Atbildīga un cieņpilna attieksme pret sabiedrību, gadījumos, kad pašvaldības priekšsēdētāja reputācijas nav nevainojama, būtu atkāpšanās no amata. Savukārt, piedalīšanās pašvaldību vēlēšanās būtu pieļaujama tikai pēc attaisnojoša tiesas sprieduma un reputācijas atgūšanas.
Lai gan Aivars Kraps, tā pat kā Aivars Lembergs, publiski pauž viedokli, ka kriminālprocess ir politiska izrēķināšanās un apsūdzības ir nepamatotas, kā arī abu kriminālprocesos ir iesaistīti ģimenes locekļu uzņēmumi un viņi ir vienīgie pilsētu pašvaldību priekšsēdētāji, kuriem piemērots šāds drošības līdzeklis, tomēr Aivars Kraps ir publiski izteicis apņemšanos atkāpties no amata. Mēneša laikā no drošības līdzekļa piemērošanas dienas, mediji nav ziņojuši, par Aivara Krapa oficiālu atkāpšanos no amata. Iespējams, ka paziņojums par atkāpšanos tiks izteikts 25.februārī plānotajā Jēkabpils pilsētas pašvaldības domes sēdē.
Sabiedrība pieprasa vērtību maiņu politikā- godīgu, brīvu no korupcijas un atbildīgu pārvaldi, kas pilda savus solījumus. Gadījumā, ja A.Kraps neizpildīs publiski teikto apņemšanos, tas liecinās par amatpersonas pilnīgu atsvešināšanos no sabiedrības gribas, kā arī pierādīs esošās pašvaldības pārvaldes nespēju īstenot atbildīgu un cieņpilnu politiku.
Jaunās konservatīvās partijas
Jēkabpils nodaļa
