Šodien, 18. februārī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija trešajam lasījumam virza Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums”. Paredzams, ka likums tiks pieņems jau tuvākajā Saeimas sēdē un stāsies spēkā 1.maijā.
Jaunu konservatīvo Saeimas deputāts Uldis Budriķis norāda: “Šobrīd dzīvojamo telpu īri regulē teju pirms 30 gadiem pieņemtais likums “Par dzīvojamo telpu īri”, kas vairs neatbilst šī brīža ekonomiskajai un sociālajai situācijai un ir novecojis pēc būtības.”
“Izīrētājam ir augsti riski, ka īrnieks nenorēķināsies par īri vai saistītiem izdevumiem, bet visi strīdi jārisina caur tiesu, kas ir sarežģīts, dārgs un ilgs process, kas var vilkties pat gadiem ilgi. Atsevišķas personas to izmanto ļaunprātīgi un kropļo īres tirgu. Tādēļ šobrīd valstī netiek veiktas mērķtiecīgas un sistēmiskas investīcijas t.s. īres namos, jo šādu ar nepamatotiem strīdiem saistītu risku iecenošana radītu nesamērīgi augstas īres maksas un telpu nepieejamību,” pauda deputāts.
Būtiskākās izmaiņas, ko paredz jaunais likums, ir atbildības un tiesību līdzsvars starp izīrētāju un īrnieku, ievērojami ātrāka un vienkāršāka strīdu risināšana starp īrniekiem un izīrētājiem, ierobežoti līguma termiņi un skaidri nosacījumi par iespējām grozīt īres maksu, kā arī vienkāršāka īrnieku izlikšana no mājokļa, ja tie pārkāpj īres līguma nosacījumus.
Atvieglotā kārtībā, lai gūtu publisko ticamību, būs tiesība ierakstīt īres līgumus zemesgrāmatā, kas attiecīgi dos drošības spilvenu abām pusēm. Īrniekam drošību īres līguma spēkā esamībai dzīvojamo telpu īpašnieka maiņas gadījumā. Savukārt izīrētājam dots garants īsākai strīdu risināšanai, ja īrnieks būtiski pārkāpj īres līguma nosacījumus.
Viens no būtiskākajiem šķēršļiem, kas kavē normāla īres tirgus attīstību, ir nesamērīgi ilgais tiesvedības laiks dzīvojamo telpu atbrīvošanai gadījumos, ja īrnieks neveic maksājumus vai arī atrodas telpās bez tiesiska pamata (līguma termiņa notecējums, fiktīvs īres līgums u.tml.). Izmantojot sarežģīto procesuālo kārtību, personas bez pamata var uzkavēties izīrētājās telpās gadiem ilgi.
Šādos apstākļos nav iedomājamas mērķtiecīgas un sistēmiskas investīcijas t.s. īres namos, jo nav iespējams aprēķināt un iecenot risku, kas saistās ar nepamatotiem strīdiem ar īrniekiem. Savukārt, ja šādi riski būtu jāieceno, tas rezultātos nesamērīgi augstās īres cenās – tātad ir šķērslis īres platību pieejamībai.
Pēc Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses aplēsēm, piecos gados pēc jaunā īres likuma stāšanās spēkā investīciju apjoms jaunu īres namu būvniecībā var sasniegt pat 150 miljonus eiro gadā jeb vairāk nekā 750 miljonus eiro piecu gadu laikā. Savukārt jaunā īres likuma virzība ir bijis katalizators, lai attīstītāji izveidotu pirmo īres namu investīciju fondu Baltijā, kotējot to NASDAQ biržā.
Efektīva īres tirgus esamība pirmkārt ir iedzīvotāju interesēs, jo tas veicina jaunas investīcijas dzīvojamajās telpās un līdz ar to kvalitatīvāku mājokļu pieejamību, kā arī efektīvu īres cenu konkurenci.
