Kā padarīt lauksaimniecību par augstu pievienoto vērtību radošu nozari? Atbilde acīmredzama – ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību. Viens no tādiem produktiem varētu būt dzelteno zirņu proteīna izolāts. Viena tonna izolāta maksā līdz pat 6000 eiro, kas ir daudzkārt vairāk nekā tonna dzelteno zirņu ar aptuveni 200 eiro cenu.
Tas ir balts vai viegli iedzeltens pulveris ar proteīna koncentrāciju ne mazāk kā 80%, kuru plaši izmanto pārtikas ražošanā, īpaši pasaulē strauji augošajā vegānās pārtikas segmentā, kā arī dažādu nealerģisku pārtikas produktu un pieprasītu blakusproduktu (ciete, ekstrudēti zirņu apvalki, šķīstošās šķiedrvielas, lopbarības proteīns utt) ražošanā. Tā sastāvā ir 18 aminoskābes, tai skaitā arginīns, kas palīdz dabīgi regulēt asinsspiedienu.
Kas ir vajadzīgs, lai Latvija iesaistītos zirņu proteīna ražošanā, padarot bagātākus gan zirņu audzētājus, gan pārstrādātājus, gan visu sabiedrību? Pirmkārt, jārada pieprasījums pēc zirņiem, lai lauksaimniekiem būtu stimuls tos audzēt, pakāpeniski mazinot atkarību no graudaugu platībām.
Lai to panāktu, būs nepieciešams atbalsts lauksaimniecības kooperatīvu “Latraps”un “Vaks” plāniem piesaistīt 75 miljonus eiro Jelgavā iecerētās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei – gan banku aizdevumu (piem., Eiropas Investīciju banka), gan garantiju (piem., Altum), gan, iespējams, grantu formā (lauku attīstības finansējums, Atveseļošanās un noturības mehānisms utt).
Iecerēts, ka sākotnēji šī rūpnīca nodarbinās 25 darbiniekus, pie projekta pilnas realizācijas 65 darbiniekus, bet, ja izdosies stimulēt dzelteno zirņu audzēšanu Latvijā, tad runa ir par simtiem, varbūt pat tūkstošiem papildus darba vietu, tai skaitā saistītajās nozarēs kā loģistika.
Prognozētais rūpnīcas pieprasījums pēc zirņiem ir 130 tūkstoši tonnu gadā. Rūpnīcas uzbūvēšana izraisītu strauju pieprasījuma pieaugumu, jo šobrīd plānotā zirņu raža Latvijā ir tikai 28,6 tūkst. tonnu. Igaunijā un Lietuvā audzē krietni vairāk – pērn Igaunijā tika izaudzēti 70,8 tūkst. tonnu, bet Lietuvā – pat 193 tūkst tonnu. Taču Latvija, protams, būtu ieinteresēta, ka plānotā rūpnīca pārstrādā Latvijā, nevis kaimiņvalstīs izaudzēto.
Dzelteno zirņu ražošanai Baltijā ir ļoti piemēroti klimatiskie apstākļi, turklāt zirņu audzēšanai ir vairāki pozitīvi blakusefekti, kas saskan ar Eiropas Savienības “zaļo kursu”. Piemēram, viena kilograma dzelteno zirņu proteīna ražošanā nepieciešams vismazākais ūdens daudzums no visiem proteīna veidiem. CO2 emisiju apjoms dzelteno zirņu audzēšanā ir 59 reizes mazāks nekā liellopu gaļas audzēšanā, gandrīz 11 reizes mazāks nekā tomātu un divarpus reizes mazāks nekā graudaugu audzēšanā. Zirņi arī uzlabo augsni, piesaistot no gaisa slāpekli.
Realizējot šo projektu, tiktu radīts bioloģiskās lauksaimniecības attīstības uzrāviens, palīdzot sasniegt Eiropas Savienības izvirzīto mērķi līdz 2030. gadam vismaz 25% lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā. Domājot par produktivitāti lauksaimniecības ražošanā, tiktu daļēji aizstāts esošais graudu izejvielas eksports ar augstas pievienotās vērtības eksportspējīgu produktu grozu.
Pasaules lielākais zirņu ražotājs šobrīd ir Latvijai līdzīgajos klimatiskajos apstākļos esošā Kanāda. Abi Latvijas lauksaimniecības kooperatīvi izvirzījuši uzdevumu padarīt Latviju par lielāko zirņu ražotāju Ziemeļaustrumeiropā. Uzskatu, ka Latvijas valsts un iedzīvotāju interesēs ir šo projektu atbalstīt.
