Šodien Saeimā tika skatīts Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Debatēs piedalījās arī 13. Saeimas deputāte un Saeimas Ārlietu komisijas locekle Linda Medne, kura pauda Saeimas Jauno konservatīvo frakcijas kopējo viedokli par norisēm pasaulē, kā arī Latvijas paveikto un mērķiem ārpolitikā.
Latvijai ir jāturpina iestāties par transatlantisko saišu stiprināšanu
Ārlietu ministra ziņojuma ievadā ir teikts, ka Latvija, kopš neatkarības atgūšanas ir demonstrējusi aktīvu un pēctecīgu ārpolitiku. Ja par apzīmējumu – “pēctecīgu” var piekrist, tad par “aktīvu” – ne pilnā mērā. Ziņojumā ir izcelta starptautisko organizāciju darbība, un Latvijas līdzdarbība tām. No vienas puses, tas ataino pašreizējo Latvijas statusu starptautiskajā politikā, proti, vairākos virzienos Latvija savu ārpolitiku īsteno kā daļu no Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas; arī Latvijas drošības politika nav skatāma atrauti no NATO dalībvalstu kopējiem centieniem vairot drošību Ziemeļamerikā un Eiropā. Iespēja runāt vienā balsī un kopīgi risināt problēmas ar sabiedrotajiem, protams, ir Latvijas ārpolitikas sasniegums. No otras puses, nevajadzētu ignorēt nepieciešamību aktīvi strādāt pie savu mērķu sasniegšanas, izmantojot divpusēju attiecību ietvaru. Lasot ziņojumu rodas jautājums, vai Latvija veido savu ārpolitiku, pamatā ietekmējoties tikai no tā, kas notiek starptautiskajā arēnā un pielāgojoties ārējiem procesiem, vai tomēr, mēs apzināmies savas nacionālās intereses un primāri veidojām ārpolitiku atbilstoši tām? Ir, protams, jāņem vērā mūsu iespējas un aiz robežām notiekošais, bet, vienlaikus ir jāuzmanās, lai ārpolitikas veidošanā nedominētu tikai ārējās ietekmes faktori.
Drošības politika
Latvijas drošības politikas stūrakmens ir un paliek aktīva darbība NATO. Eiropas Savienības drošības iniciatīvām ir jābūt tikai kā papildinājumam Ziemeļatlantijas alianses drošības sistēmai. Tāpēc Latvijai ir jāturpina mērķtiecīga sadarbība gan ar savu stratēģisko sabiedroto – ASV, gan ar valstīm, kuras NATO ietvaros ir mūsu cieši sabiedrotie, piemēram, Kanādu un Lielbritāniju. Baltijas jūras reģionā par nozīmīgu reģionālās drošības vairotāju ir kļuvusi Polija, sadarbība ar kuru ir atbilstoša Latvijas drošības interesēm, līdzīgi kā sadarbība ar pārējām Baltijas valstīm un valstīm, kuras nav NATO, bet ir mūsu sabiedrotās reģionā – Somiju un Zviedriju. Latvijas diplomātiskajam dienestam ir jāstrādā pie tā, lai NATO Paplašinātā kaujas grupa, kuru vada Kanāda, Latvijā uzturētos tik ilgi, cik nepieciešams iespējamā agresora atturēšanai.
Jēdzieni “kiberdrošība” un “hibrīddraudi” ir pamatoti nonākuši drošības diskusiju priekšplānā. Latvija, attīstot IT sfēru un izpratni par kiberdrošību, var kļūt par paraugu daudzām valstīm. Ir jāņem vērā, ka Ķīnas programmatūra un gudrās ierīces var tikt izmantotas attālinātajā izlūkošanā, tāpēc attiecības ar Pekinu ir jāveido, paturot prātā tām līdzi nākošos riskus. Ķīna ir jāpiemin ne tikai drošības risku, bet arī vērtību kontekstā, ņemot vērā cilvēktiesību problēmas, kur viens no piemēriem ir uiguru etniskās minoritātes un kristiešu vajāšanas. Reliģijas brīvība ir viens no demokrātijas neatņemamiem elementiem.
ES stratēģiskā autonomija
Ārlietu ministra ziņojumā par Latvijas ārpolitiku 2020. gadā ir minēta Eiropas Savienības stratēģiskā autonomija un suverenitāte, kura izpaužas kā neatkarība no trešajām valstīm tādos jautājumos kā rūpnieciskā un tehnoloģiskā attīstība. Šī pieeja ir atbalstāma, tikai paturot prātā, ka noteiktās sfērās transatlantiskās saites ir joprojām vitāli nepieciešamas, piemēram Eiropas drošības un aizsardzības jomā. NATO ir pierādījusi sevi kā efektīvu drošības aliansi, jo neviena ārpus NATO esoša valsts nav uzdrošinājusies uzsākt karadarbību pret Ziemeļatlantijas aliansi. Jaunie konservatīvie iestājas par to, ka nav jāmaina tas, kas labi strādā. Transatlantisko saišu vājināšana ir viens no mūsdienu oficiālās Krievijas mērķiem, jo efektīvi atturēt Krieviju un agresijas un destruktīvas rīcības Eiropā spēj tikai ASV un ES, kas runā vienā balsī. Vienlaikus ir jāaktivizē NATO un ES sadarbība hibrīddraudu novēršanā un Eiropas valstu, ostu, ceļu, dzelzceļu un tiltu uzlabošanā militāro kravu plūsmai, ja tāda nepieciešamība rastos.
Eiropas Savienība kā vērtību kopiena
Ārlietu ministra ziņojumā ir atgādināts, ka ES ir vērtību savienība, tam mēs varam tikai piekrist. Vēl tiek norādīts, ka ir nepieciešama Eiropas vienotība vērtību ziņā. Te parādās problēma, kas pēdējos gados ir kļuvusi sevišķi spilgta, proti, Eiropas kreisi-liberāli politiskās domas pārstāvji paaugstina savu skatījumu kā vienīgo pareizo, definējot, kas ir eiropeiskas vērtības, izslēdzot no tām konservatīvu skatījumu uz ģimeni un citiem sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Aicinām izrādīt toleranci pret konservatīvām vērtībām, kurām nav nekāda sakara ar autoritārismu un populismu, un kuras ir svarīgas lielam skaitam eiropiešu. Valstīm, kurās konservatīvais skatījums ir sabiedrības vairākuma atbalstīts, nevajadzētu tikt atstumtām Eiropas politiskās dzīves nomalē. Šāda nostāja, kas monopolizē tiesības definēt, kas ir eiropeisks un ignorē liela skaita Eiropas pilsoņu viedokli, var novest nevis pie Eiropas vienotības, bet šķelšanas. Jaunie konservatīvie iestājas par ES kā nācijvalstu savienību un neatbalsta virzību uz nāciju dažādības nonivelēšanu. Šādi domā liela daļa Latvijas pilsoņu un tam ir jābūt redzamam arī Latvijas ārpolitikā.
Eiropas Savienības Austrumu partnerība
Eiropas Savienības Kaimiņu politikā tika izvirzīti mērķi, kas paredzēja veicināt ES kaimiņvalstīs likuma varas, demokrātijas un tirgus ekonomikas attīstību. Demokrātiskas, pārtikušas un drošas valstis Eiropas kaimiņos tiešām ir eiropiešu interesēs. Tas atbilst gan normatīvai ES ārpolitikai, – tādai, kas veicina normu un principu izplatīšanu, gan arī iet roku rokā ar pragmatisku nostāju, jo drošas un turīgas valstis neradīs migrācijas plūsmas uz ES un nevairos reģionālo nedrošību ar iekšējiem un ārējiem konfliktiem. Ir jāatzīst, ka Eiropas Kaimiņu politika nav īsti sasniegusi nospraustos mērķus ne dienvidu, ne austrumu virzienā. Ir atbalstāms, ka esam izvēlējušies ES Austrumu partnerības attīstīšanu kā vienu no savas ārpolitikas iniciatīvām, tomēr tai ir jābūt elastīgai, nevis birokrātiskai politikai. ES neizlēmīgā politika Austrumu partnerības valstīs rada labvēlīgus apstākļus Krievijas stratēģiskās ietekmes īstenošanā minētajā reģionā, tai skaitā Baltkrievijā un Armēnijā.
Latvijai ir morāls pienākums neļaut mūsu sabiedrotajiem aizmirst par to, ka Krievija nelikumīgi kontrolē daļu no Gruzijas teritorijas; ka Krievijas iesaistes dēļ Moldovas valdībai joprojām ir liegts pārvaldīt visu savas valsts teritoriju. Latvija, kā salīdzinoši neliela valsts, ir sevišķi ieinteresēta, ka domstarpības starptautiskajā arēnā tiek risinātas nevis ar spēka palīdzību, bet balstoties uz starptautisko tiesību normām. Tāpēc ES ir jāturpina sankcijas pret Krievijas amatpersonām Krimas nelikumīgas aneksijas un kara Donbasā dēļ.
Krievija
Vladimira Putina autoritārais režīms turpina demonstrēt pilnīgu necieņu pret likuma varu un cilvēktiesībām. Ārvalstu un Krievijas pētniecisko žurnālistu izpētes secinājumi raisa daudz jautājumu par Krievijas Valsts drošības dienesta lomu politiķa Alekseja Navaļnija indēšanā ar tādu ķīmisko ieroču izmantošanu, kurus spēj radīt tikai valsts institūcijas. Ir nepieciešams veikt izmeklēšanu par Navaļnija slepkavības mēģinājumu. Latvijai ir jāiestājas par sankciju režīma turpināšanu saistībā ar Krievijas īstenoto agresiju pret Ukrainu, un jaunu – efektīvāku – sankciju ieviešanu saistībā ar politiķa Alekseja Navaļnija arestu. Pret Krieviju jāturpina izturēties ar stratēģisko pacietību, un ņemot vērā, ka Vladimira Putina vadītā valsts ir nedrošības vairotāja gan reģionālā, gan globālā līmenī.
Publiskā diplomātija, valsts tēls un investīciju piesaiste
Ir pozitīvi vērtējama biedrību iesaiste Latvijas publiskajā diplomātijā; tas atbilst mūsdienu izpratnei par “jauno publisko diplomātiju”, kurā nevalstiskās organizācijas līdzdarbojas komunikācijā ar mērķa valstu sabiedrībām un starptautisko organizāciju pārstāvjiem, tomēr tas ir tikai palīglīdzeklis. Latvijas tēla popularizēšana un ārvalstu sabiedriskās domas ietekmēšana par labu Latvijas ārpolitikas mērķu sasniegšanai ir atstāta lielā mērā pašplūsmā bez pietiekamas Ārlietu ministrijas koordinācijas un iesaistes. Pašlaik publiskās diplomātijas īstenošana vai neīstenošana ir vairāk atkarīga no katras atsevišķās Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības darbinieku iniciatīvas, nevis centralizēti izstrādāta un vadīta publiskās diplomātijas stratēģiska plāna.
Valsts tēls un reputācija ārpus robežām ir svarīgi faktori arī investīciju piesaistē. Nevarētu teikt, ka Latvijai ir veicies spīdoši šajā ziņā. Ir jādomā, kā uzlabot Ārlietu ministrijas sadarbību ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). Latvijas Institūta (LI) iekļaušanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras struktūrā no 2021. gada 1. jūnija ir jārezultējas vienota Latvijas tēla veidošanā, atvēlot tam vairāk līdzekļu nekā līdz šim. Ir svarīgi, lai jaunā valsts tēla stratēģiskā vīzija iekļautu ne tikai skatījumu par investīciju piesaisti, tūrismu un eksportu, bet kalpotu arī ārpolitikas un drošības mērķu sasniegšanai.
Noslēgumā
Var atzīmēt, ka kopumā Latvijas ārpolitika tiek īstenota salīdzinoši labi; būtiskākais Latvijas ārpolitikas pēdējo gadu trūkums ir nepietiekama aktivitāte divpusējā attiecību līmenī. Stratēģiskā izvēle 90.-ajos gados par labu pievienošanās NATO un Eiropas Savienībai, ir devusi gaidītos rezultātus. NATO ar Velsas un Varšavas samitu lēmumiem pēc Krievijas agresijas uzsākšanas pret Ukrainu, ir pierādījusi sevi kā jaunajiem draudiem adaptēties spējīgu drošības aliansi, kurai Latvijas drošības garantēšanā pašlaik nav ne teorētiska, ne praktiska aizvietotāja. Tāpēc Latvijai ir jāturpina iestāties par transatlantisko saišu stiprināšanu. Eiropas Savienības nākamais daudzgadu budžets dod papildu iespējas Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. Tās sasniegšana ir atkarīga no katra no mums.
