No ES atveseļošanās plāna izglītībai paredzēts piešķirt 158,9 miljonus eiro

0
233
Foto: www.pexels.com

Rīga, 27.janv., LETA. No Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerētajām aktivitātēm paredzēts atvēlēt 158,9 miljonus eiro, šodien Finanšu ministrijas (FM) preses konferencē teica IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP).

FM iepriekš skaidroja, ka lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas, Eiropas Komisija (EK) 2020.gada pavasarī ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu.

Mehānisma mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši tādas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Finansējuma saņemšanai Latvijai ir nepieciešams izstrādāt Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu, kas ietvers plānotās reformas un investīcijas.

Kopumā nosprausto mērķu sasniegšanai IZM plānots atvēlēt teju 160 miljonus eiro. Kā aģentūru LETA informēja IZM, no Latvijai plānotā kopējā garantētā investīciju apjoma tie ir aptuveni 8,2%. Vairāk nekā puse šīs summas jeb 82,5 miljoni eiro paredzēti augstskolu pārvaldībai, pētniecībai un attīstībai.

Znotiņš skaidroja, ka IZM vēlas ieguldīt nevis augstskolu ēkās vai līdzīgos korpusos, bet cilvēkkapitālā, labākos mācībspēkos, pētniecībā un attīstībā. Viņš teica, ka šis ieguldījums saistās ar IZM virzīto augstskolu reformu un pārmaiņām augstskolu likumos. Viņaprāt, šie ieguldījumi nepieciešami, lai katram studentam nodrošinātu maksimāli kvalitatīvu izglītību.

Vēl 40,7 miljoni eiro paredzēti digitālo prasmju attīstībai. IZM parlamentārais sekretārs atzīmēja, ka jau ilgstoši Latvijā ir ieguldīts lielu resursu infrastruktūrā, mājās un stadionos, un tāpat IZM vēlas ieguldīt arī digitālajā infrastruktūrā.

Znotiņš uzsvēra, ka prasmes ir pamatakmens cilvēku produktivitātei, arī cilvēku ienākumiem un turīgumam. Pēc viņa teiktā, Latvija pēc “Eurostat” datiem digitālo prasmju ziņā atrodas 24.vietā jeb vienā no pēdējām vietām. “Tas ir rezultāts ilgstošai politikai, kurā maz ieguldīja cilvēkkapitālā,” teica politiķis, piebilstot, ka Pasaules ekonomikas forums prognozējis, ka 2025.gadā 50% darbaspējīgo ļaužu būs jāpārmācās vai jāuzlabo viņu digitālās prasmes.

Latvijā tas skartu aptuveni 500 000 darba tirgū esošas personas, teica Znotiņš. Tāpat viņš uzsvēra, ka cilvēkiem karjeras izaugsme turpinās līdz 41 gada vecumam, un arī algas cilvēki Latvijā turpina saņemt lielākas līdz 41 gada vecumam. Pēc tam algu līkne būtiski krītas kā sievietēm, tā vīriešiem.

“Pēc 41 gada vecuma cilvēkam būtu jāpelna vislielākie ienākumi, bet realitātē šie cilvēki pelna mazāk. 50 gados persona saņem tik, cik aptuveni 25 gados,” piebilda IZM parlamentārais sekretārs, minot, ka tas pamatā saistās ar digitālo prasmju un angļu valodas zināšanu trūkumu.

Vēl no teju 160 miljoniem eiro 30,7 miljoni eiro paredzētu vidusskolu tīkla kārtošanai. Znotiņš stāstīja, ka jau ilgāku laika periodu Latvijas izglītības sistēma ir virzījusies uz infrastruktūras sakārtošanu, padarot to konkurētspējīgāku. Galvenokārt, lai nodrošinātu kvalitatītāku izglītību.

Znotiņš teica, ka vidusskolu līmenī jābūt zināmam skolēnu skaitam, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu izglītību un slodzi pedagogiem. Lai kārtotais vidusskolu tīkls būtu maksimāli konkurētspējīgs IZM ir paredzējusi 30 miljonus eiro, lai stiprinātu, apvienotu un konsolidētu skolu kapacitāti gan vidusskolās reģionos, gan citviet Latvijā, uzsvēra Znotiņš.

Savukārt atlikušos piecus miljonus eiro IZM ir iecerējusi novirzīt “atvērtajai zinātnei”, lai nodrošinātu, ka zinātnes dati ir pieejami gan sabiedrībai, gan uzņēmumiem, un tos varētu izmantot ekonomikas un veiktspējas attīstībai.

IZM norādīja, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums sniedz ievērojamu papildu ES finansiālu atbalstu reformu īstenošanai. Garantēti pieejamais finansējums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro, un līdz ar to Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns patlaban sagatavots par šo summu. Latvijai pieejamā summa vēlāk varētu pieaugt līdz maksimālajam plāna finanšu apjomam 2,02 miljardiem eiro, atkarībā no reālajiem ekonomikas izaugsmes dinamikas datiem 2020. un 2021.gadā.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit