Bordāns: Ģimenes jāsargā un sabiedrība jāsaliedē!

0
3793

Mēs katrs sākamies vienādi – savās ģimenēs.  Vienlaikus esam dažādi – katrs ar savu vērtību sistēmu, brīvību, identitāti, kā arī atbildību par valsti. Tāpēc mūsu pašu un valsts ilgtspējai svarīgas ir trīs lietas. Pirmkārt, ir būtiski stiprināt ģimenes, sniedzot tām tiesisko aizsardzību, arī tiem cilvēkiem, kuri patreiz atrodas likumdošanas baltajā laukumā. Lai mums būtu rītdiena, visam ir jābūt pakārtotam bērnu labākajām interesēm. Otrkārt, nav pieļaujams, ka Latvijas iedzīvotāju vidū notiek šķelšanās. Vēlos, lai mēs kā līdzcilvēki ceļam tiltus savā starpā, nevis tos ārdām! Rezultātam ir jābūt tādam, lai nevienam nebūtu šaubu, ka katrs cilvēks ir patiesi svarīgs, bet ģimene ir tāda, kas nodrošina latviešu nācijas pastāvēšanas ilgtspēju.

Pēdējos mēnešos sabiedrībā raisījušās spraigas diskusijas par Satversmes tiesas spriedumu (lietā Nr.2019-33-01). Satversmes tiesa (ST), cita starpā, ir noteikusi uzdevumu Saeimai – veikt padziļinātu un kompleksu izpēti, lai noteiktu viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesisko regulējumu un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus ar atbilstošu formu un saturu. Tajā pašā laikā ST atzinusi, ka viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesiskais regulējums būtiski ietekmēs visu Latvijas tiesību sistēmu un ir aicinājusi likumdevēju skaidrot sabiedrībai savus lēmumus, lai novērstu sabiedrības šķelšanos un viedokļu polarizāciju šajos jautājumos.

Ierasts, ka Satversmes tiesa izskata lietas par jau pieņemtu tiesību aktu atbilstību Satversmei tikai ar vienu likumā ietvertu izņēmumu attiecībā uz starptautiskiem līgumiem. Tomēr šajā tiesvedībā tiesa rīkojusies proaktīvi, nosakot uzdevumu likumdevējam pieņemt konkrētu tiesībpolitisko risinājumu. Jāatzīmē, ka nedz Eiropas Savienības tiesības, nedz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra nenosaka laulības un ģimenes jēdzienu saturu, līdz ar to lēmums par viendzimuma partnerattiecību juridisku atzīšanu ir katras pašas dalībvalsts likumdevēja izlemšanā. Neraugoties uz to, Satversmes tiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka Latvijas Satversme var paredzēt augstāku cilvēku pamattiesību aizsardzības līmeni, nekā tas noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā.

Lai gan konstitucionālās tiesas bieži vien pieņem lēmumus, kas balansē uz robežas starp attiecīgās nozares politiku un juridiskiem apsvērumiem, nav apšaubāmi, ka arī attiecībā uz Satversmes tiesu piemērojams konstitucionālo orgānu lojalitātes princips, kas noteic katram valsts varas atzaram savu atbildības robežu. Atbildības robeža nodrošina visu konstitūcijā nostiprināto institūciju (orgānu) saskaņotu un netraucētu darbību. Šo aspektu savās atsevišķajās domās uzsvēris ST tiesnesis A.Laviņš: “Tādējādi tas, kad un tieši kādā veidā viendzimuma partneru ģimenēm jābūt nodrošinātai juridiskajai aizsardzībai, ir nevis juridisks, bet gan likumdevēja tiesībpolitiskas izšķiršanās jautājums”.

Likumdevēja tiesība un tiesībpolitiskas izšķiršanās uzdevumi piekrīt Saeimas deputātiem. Viņi ir ne tikai pasīvi šīs tiesības turētāji, bet arī realizētāji, tāpēc šā gada 14. janvārī Saeima plenārsēdē pieņēma lēmumu par deputātu grupas izstrādāto grozījumu Satversmes 110. pantā, kas precizē ģimenes jēdzienu, nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās. Kopumā vērtēju šo soli pozitīvi, jo parlamentārajās debatēs šie jautājumi tiks izdiskutēti, notiks viedokļu apmaiņa starp politiķiem, sabiedrības pārstāvjiem un juristiem.

Ļoti būtiski ir, ka mēs paši savā valstī analizējam un izlemjam jautājumus, kas saistīti ar mūsu pamatlikumu – Satversmi, negaidot, kamēr kāda no Eiropas līmeņa tiesām konstatēs trūkumus un mums uz tiem norādīs kā skolniekiem uz kļūdām.

Satversmes tiesas spriedumiem ir likuma spēks, un tie ir izpildāmi. Tomēr šis fakts nenozīmē, ka ST spriedumi nebūtu pakļaujami analīzei, apspriešanai un arī konstruktīvai juridiskai kritikai. Ceļš uz iekļaujošu sabiedrību var tikt būvēts vienīgi respektējot demokrātijas principus. Tas nozīmē, ka, pastāvot viedokļu dažādībai, tiek respektētas pretēju uzskatu cilvēku tiesības būt uzklausītiem un paust savus viedokļus. Tas nozīmē arī to, ka neviens cilvēks vai sabiedrības grupa netiek marginalizēta tās pausto tiesību un politisko uzskatu dēļ, vai arī tādēļ padarīts par nesimpātisku apkārtējo acīs.

Šodien Tieslietu ministrijā izlēmām jautājumu par speciālistu grupas organizāciju ST sprieduma īstenošanai. Mans lēmums ir vienkopus pulcēt speciālistus no valsts pārvaldes, nevalstiskajām organizācijām un akadēmiskās vides, lai rastu juridiski korektu risinājumu, kas atbilstu katra indivīda, ģimeņu, sabiedrības grupu un valsts ilgtspējīgas attīstības interesēm kopumā.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit