Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iestājas par zinātnisko izcilību, tāpēc visi valsts pētījumu programmu projekti tiks vērtēti atbilstoši Eiropas Savienības Pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vērtēšanas pieejai un principiem, izvirzot augstas prasības projektu īstenošanai un rezultātiem.
Izglītības un zinātnes ministre dr.philol. Ilga Šuplinska: VPP “Covid-19 seku mazināšanai” IZM stingri vērtēs rezultātus un finansējuma izlietojumu. Ja projekta mērķis nebūs sasniegts, finansējums būs jāatmaksā. Apšaubāmas kvalitātes pētījumi met ēnu uz visu zinātnes nozari un spilgti rāda pārmaiņu nepieciešamību augstākajā izglītībā.”
Tiks stingri vērtēta rezultātu atbilstība programmas mērķiem un uzdevumiem, tostarp piesaistot neatkarīgus ārvalstu zinātniskos ekspertus. Ja vērtējuma rezultātā tiks secināts, ka projekta mērķis nav sasniegts vai tikai daļēji sasniegts, nepamatoti izlietotais finansējums tiks atgūts. Vienlaikus konstatētie trūkumi kādā no apakšprojektiem neļauj apšaubīt pārējo valsts pētījumu programmas projektu pievienoto vērtību un ietekmi uz Covid-19 seku mazināšanu, novērtējot vairāk nekā 450 iesaistīto Latvijas zinātnieku ieguldīto darbu, lai sagatavotu pierādījumos balstītus rekomendācijas Covid-19 krīzes pārvarēšanai.
Ievērojot sabiedrības pamatoto interesi, projektu īstenotājiem ir jānodrošina skaidra un nepārprotama informācija par projektu rezultātiem un sabiedrības ieguvumiem, nepieciešamības gadījumā to skaidrojot arī padziļināti, nepieļaujot iespējamus pārpratumus un spekulācijas.
Decembra beigās ir noslēgusies visu projektu aktīvā īstenošanas fāze, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par valsts pētījumu programmu īstenošanu 7 no 10 projektiem piešķirts trīs mēnešu pagarinājums bez papildu finansējuma piešķiršanas, savukārt diviem projektiem piešķirts 6 mēnešu[1] pagarinājums.
Projektu rezultāti un finanšu līdzekļu izlietojuma lietderība tiks vērtēta šādā kārtībā:
- programmas īstenošanas un uzraudzības komisija izvērtē saturiskos pārskatus (iesniegšanas termiņš 4. janvāris, komisijas izvērtēšanas rezultāti būs pieejami februārī).
Gadījumā, ja projekta rezultāti un saturiskie pārskati par projekta rezultātiem neatbilst izvirzītām prasībām, programmas īstenošanas un uzraudzības komisija pieņem lēmumu par nepamatoti izlietotā projekta īstenošanai piešķirtā finansējuma atgūšanu.
- Projektu sagatavoto zinātnisko pārskatu, tostarp projektu sasniegto rezultātu, zinātniskā ekspertīze, ko nodrošinās neatkarīgi ārvalstu zinātniskie eksperti, piemērojot Eiropas Savienības Pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vērtēšanas pieeju un principus (zinātniskās ekspertīzes rezultāti būs pieejami maijā, savukārt attiecībā uz projektiem, kas pagarināti par 6 mēnešiem – augustā).
Gadījumā, ja noslēguma zinātniskā pārskata ekspertīzes vērtējums, kas veikts atbilstoši zinātniskās ekspertīzes metodikai, ir “projekta mērķis nav sasniegts” vai tikai daļēji sasniegts, komisija pieņem lēmumu par nepamatoti izlietotā finansējuma atgūšanu pilnībā vai daļēji.
- Latvijas Zinātnes padome veiks projekta īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma un izmaksu efektivitātes kontroli pēc 15. janvāra, kad tiks saņemti finanšu pārskati (izvērtēšanas rezultāti būs pieejami februārī).
Latvijas Zinātnes padome, konstatējot neatbildības, nodrošina nepamatoti izlietotā finansējuma atgūšanu.
IZM mājas lapā ir publicēts[2] Latvijas Zinātnes padomes sagatavotais informatīvā ziņojuma projekts par valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” ietvaros sasniegtajiem rezultātiem. Ziņojuma projekts ir sagatavots, balstoties uz projektos paveikto un sasniegto no 2020. gada jūlija līdz oktobra beigām, kā arī pētot Covid-19 saslimšanas otrā viļņa attīstības dinamiku rudens periodā.
[1] Projekts:
- “Multidisciplināra pieeja Covid-19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā” tiek pagarināts uz sešiem mēnešiem, jo sakarā ar pandēmijas būtisku uzliesmojumu un gimenes ārstu pārslodzi nav iespējams iegūt nepieciešamo datu apjomu seroprevalences pētījumam, to varēs pabeigt līdz 2021.g. jūnijam;
- “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem” arī tiek pagarināts par sešiem mēnešiem, lai varētu nodrošināt iegūto rezultātu statistisko ticamību, kas nepieciešama vadlīniju izstrādei, un pamatojas uz otro saslimstības vilni, kas aizsākās oktobrī un norisinās tieši šobrīd; arīdzan lai varētu iegūt nepieciešamos rezultātus attiecībā uz pēcinfekcijas sekām, jo tās atsevišķos gadījumos vērtē 6 mēnešu periodā pēc atveseļošanās no primārās infekcijas.
