PandÄmijas laikÄ mÄs mazÄk pÄrvietojÄmies, vairÄk uzturÄjÄmies mÄjÄs, kļuvÄm par skolotÄjiem saviem bÄrniem, apguvÄm jaunas prasmes un vispÄr atradÄmies Ärpus komforta zonas. LikÄs, ka sliktÄka situÄcija diezin vai ir iespÄjama. TomÄr viss ir relatÄ«vs lÄ«dz brÄ«dim, kad kļūst vÄl sliktÄk un top skaidrs, ka sÄdÄÅ”ana mÄjÄs dažus mÄneÅ”us ir nieks salÄ«dzinÄjumÄ ar to, kas Å”obrÄ«d jÄpiedzÄ«vo miljoniem cilvÄku 600 kilometru attÄlumÄ no Latvijas.
No otras puses, labÄkais, ko mÄs Å”obrÄ«d varam darÄ«t, ir ā turpinÄt darÄ«t ierastÄs lietas, strÄdÄt, runÄt, mijiedarboties, arÄ« sacensties, izaicinÄt vienam otru un galu galÄ ā pasmieties. Jo tieÅ”i Ŕīs ir lietas, kas padara mÅ«su sabiedrÄ«bu stiprÄku un saliedÄtÄku ā un tas ir mÄrÄ·is, kuram Å”obrÄ«d jÄbÅ«t absolÅ«tai prioritÄtei. RunÄt, diskutÄt, konkurÄt ar idejÄm, vienoties un rÄ«koties visiem kopÄ.
TieÅ”i tÄdÄļ mÄs piedÄvÄjam pasÄkumu, kura mÄrÄ·is ir atslodze, kas papildinÄta ar intelektuÄliem izaicinÄjumiem ā prÄta spÄles, kurÄs savÄ starpÄ sacentÄ«sies trÄ«s komandas ā auditorija, slavenÄ«bas un politiÄ·u apvienotÄ komanda.
PasÄkuma mÄrÄ·is ir atslogot sevi, pasmieties, strÄ«dÄties, bet pats galvenais ā runÄt un vienoties, tÄdÄjÄdi veicinot izpratni par sabiedrÄ«bas saliedÄtÄ«bu.
