Rīga, 4.dec., LETA. Lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju digitālo pratību, nepieciešamas izmaiņas domāšanas veidā, konferencē “Digitālās uzņēmējdarbības un cilvēkresursu potenciāla pilnveide un attīstība” pauda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP).
Viņš norādīja, ka pēc Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes “Eurostat” sniegtās informācijas par 2019.gadu Latvijā digitālā pratība piemīt apmēram 43% cilvēku, kas ir 24. labākais rādītājs ES, atpaliekot no pārējām Baltijas valstīm – Lietuva ar 56% ierindota 14.vietā, bet Igaunija ar 62% – 10.vietā.
Znotiņš skaidroja, ka Latvijai vajadzētu virzīties uz izaugsmi šajā nozarē, līdz 2027.gadam sasniedzot apmēram 70% digitālo pratību sabiedrībā. To palīdzēt varētu sasniegt pašvadīta mācīšanās un jaunu izglītības tehnoloģiju ieviešana, izglītības personāla kapacitātes un profesionalitātes celšana, kā arī valsts digitālās struktūras konsolidācija.
IZM pārstāvis atzīmēja, ka ministrija plāno nākotnē veikt nozīmīgus ieguldījumus apmēram 100 miljonu eiro apmērā universitāšu akadēmiskā personāla stiprināšanai, 50 miljonus eiro – digitālo prasmju attīstībai, 15 miljonus eiro – izglītības inovācijām. Tāpat IZM plāno uz digitālajām prasmēm koncentrēties arī neformālajās un formālajās izglītības programmās un atbalstīt uzņēmējus papildu prasmju apmācībai.
Līdzīgu viedokli Znotiņam konferencē pauda arī Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis, kurš digitālās izglītības sfērā kā galvenās problēmas uzsvēra mācībspēku novecojušo kvalifikāciju, nepilnīgas pieaugušo digitālās prasmes, nekonkrētas digitālo prasmju stratēģijas, zemu inovāciju sniegumu, nevienlīdzību starp pilsētām un lauku reģioniem, lēnu procesu tehnoloģiju ieviešanā un prasmju trūkumu profesijās, kur nepieciešamas augstas prasmes.
