Vēlos sniegt savu viedokli par Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) publiski paustajiem pārmetumiem par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), kā arī manu darbību.
Pēdējā tikšanās reizē, 12.novembrī, notikušajā LIZDA padomes sēdē, kur mēģinājām runāt par sadarbību Latvijas izglītības sistēmas reformēšanā, es vērsos pie LIZDA vadības ar precīzu jautājumu, ko īsti organizācija redz kā savu publisko un aizkulišu rīcību virsmērķi. Saņēmu atbildi, ka LIZDA galvenais uzdevums ir cīnīšanās par resursiem. Protams, ka resursiem visplašākajā šī vārda nozīmē, piebilstot, kamēr nav visu resursu, tikmēr nevar notikt nekādas pārmaiņas. Savukārt procesi, kas notiek IZM, ir virzīti uz izglītības kvalitāti, bērna, jaunieša prasmju, talantu atklāšanu, dzīves prasmju nostiprināšanu. Tātad LIZDA interesē nevis atbalsta mehānisma veidošana skolotājam, nevis bērnu vai Latvijas valsts iedzīvotāju intereses, 21. gadsimta izglītības pieejamība, modernizācija, bet tieši resursi. Runājot par finansējumu, IZM 2021.gadā ir panākusi papildus 40 miljonu eiro piešķiršanu pedagogu un akadēmiskā personāla algu kāpumam pamatbudžetā, 16 miljonu eiro attālinātā mācību procesa, kompetenču pieejas vajadzībām, t.sk., digitālās pratības kursiem skolotājiem, viedierīču iegādei, mācību raidījumiem “Tava klase” utt.
Manuprāt, šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc dialogs starp LIZDA un IZM neveidojas tik saskanīgs. Esmu skaidri definējusi, ka manas prioritātes vienmēr būs augstāka izglītības kvalitāte un bērna intereses izglītības sistēmā. Es zinu, ka, lai izveidotu ideālu sistēmu, ir nepieciešamas nopietnas pārmaiņas un Latvija atrodas aktīvu pārmaiņu procesā. To, ka pārmaiņas Latvijas izglītības sistēmā ir nepieciešamas, atzīst absolūti lielākā Latvijas sabiedrības daļa.
Tāpēc šobrīd mērķtiecīgi un krietni biežāk komunicējam ar skolu vadību, skolotājiem, pašvaldībām, tad var saprast patieso situāciju, redzēt, kas patiesi kavē pārmaiņas un kas ir tikai tukša retorika, gadiem ilgi krāts vēlmju saraksts. IZM un es personiski esam pieejami ikvienam izglītības problēmu, priekšlikumu izsakošajam, reaģējam krietni ātrāk un personiskāk. Tas ir kompetenču pieejas, Covid-19 un mūsdienu sadarbības gadsimta izaicinājums. Esam to pieņēmuši.
Pievienotajā dokumentā ikviens var iepazīties ar daļu no LIZDA prasībām (prezentācijā, ko 12.novembrī prezentēja I.Vanaga to bija vēl vairāk) un IZM sagatavotajām atbildēm uz katru no punktiem. Šis ļaus katram izsvērt, kas viņam ir svarīgs izglītības sistēmā un vai katru izmaiņu var saukt par reformu, kurai nepieciešams lielāks finansējums, vai tomēr tas ir tālākizglītības, metodikas maiņas aspekts, kas ļauj tiekties indivīdam uz personības attīstību un kas nodrošina kvalitatīvāku izglītību šodien, nevis pēc gadiem.
*Lai pāršķirtu pdf dokumenta lapaspusi, klikšķiņi uz bultiņu dokumenta apkašējā kreisajā stūrī.
izmatbilde_lizda
Pilnīgi piekrītu ministrei! Mums ir pārāk daudz izglītības iestādes kurās iegūst augstāko izglītību. Uzskatu ka vispār ir jālikvidē studēšanas iespēja par maksu, jo no tām grupām arī veidojas zemais izglītības līmenis. Tajās grupās iekļūst vairums vidusskolu beigušie ar vidējām vai pat zemām sekmēm, kas nav iespējams budžeta grupās, kur nopietns konkurss, tātad iekļūst labākie, līdz ar to, iestādi beidzot, saņem diplomus par patiesu augstāko izglītību. Tā tam būtu jābūt, nevis izvelkot studentus līdz augstskolas beigām par katru cenu, jo viņi taču naudiņu ne mazo samaksājuši, neviens atpakaļ to neatgriezīs, toties ja valsts apmaksā, tad zina kam un par ko maksā, būs cits izglītības līmenis un labi speciālisti valstij. Jāizbeidz tā zemas kvalitātes speciālistu vairošana! Viņu ir vairums, tāpēc arī valsts mīņājas uz vietas. Kādi tiek gatavoti žurnālisti, pat valsts valodu neprot, pilns ar žargoniem un citu valodu veidojumiem un piesārņojumiem, kā tādiem izsniedz diplomus? Ministre par to domā un viņai taisnība. Ja kādam gribas ieņemt viņas vietu, tad tā ir cita lieta, bet vai būs labāk, šaubos, daudz jau ir bijušas tādas maiņas.