Deputāts Butāns: Šogad uz valsts autoceļiem veikti ievērojami satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi

0
515
13. Saeimas deputāts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns Foto: Saeima

Šogad satiksmes drošības uzlabošanā uz valsts autoceļiem ieguldīti aptuveni 8 miljoni eiro, kas ir būtiski vairāk nekā iepriekšējos gados, veicot gājēju un veloceļu izbūvi, barjeru uzstādīšanu kopumā 105 km garumā un ribjoslu izveidi 122 km garumā.

Satiksmes drošības uzlabošanai ārpus apdzīvotām vietām valsts budžeta finansējums tiek paredzēts bīstamo krustojumu sakārtošanai un mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošībai.

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts Jānis Butāns uzsver, ka šogad izdevies izdarīt daudz: “Rūpes par iedzīvotāju drošību uz ceļiem ir viena no Satiksmes ministrijas pamatrūpēm. Būtiski vairāk nekā iepriekšējos gados satiksmes drošības jomā izdevies izdarīt, jo valsts budžeta līdzekļi Satiksmes ministrijai tika palielināti, lai mazinātu vīrusa COVID-19 izraisītās ekonomiskās sekas. Diemžēl šogad uzņemto tempu nākamgad visticamāk nozarei neizdosies turpināt, jo nākamajam gadam finansējuma pagaidām nav. No šogad padarītajiem darbiem īpaši vēlos uzsvērt apvienoto gājēju/veloceļu un ribjoslu izbūvi, kam ilgstoši nav bijusi pievērsta pietiekama uzmanība,” skaidro Jānis Butāns.

Šogad īstenoti vairāki satiksmes drošībai būtiski projekti. Piemēram, ir izbūvēts apgaismots gājēju/veloceļš Imanta – Babīte; Medemciemā izbūvēta autobusu pietura un apgriešanās vieta, slēgts kreisais pagrieziens krustojumā; īstenota lidostas “Rīga” pievedceļa P133 lidostas krustojuma pārbūve; pārbūvēts tā saucamais Juglas papīrfabrikas krustojums jeb P4 krustojums ar V36; veikta gājēju pāreju apgaismojuma sakārtošana Koknesē, Ulbrokā, Vecumniekos, Lielvārdē.

Ribjoslas izveidotas 122 km garumā, autoceļu A13 (Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi)), A6 (Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki) jeb tā saucamā Daugavpils šoseja), A7 (Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle)), A1 (Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži) jeb tā saucamā Tallinas šoseja), A2 (Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža jeb tā saucamā Vidzemes šoseja) atsevišķos posmos.

Asfaltbetona seguma atjaunošanas projektu ietvaros likvidētas divas kreisā pagrieziena iespējas – uz autoceļa A1 pie Zvejniekciema un uz autoceļa A6 pie Salaspils Līvzemes ielas.

Speciālie signālstabiņi ar dzīvnieku aizbaidīšanas iekārtām uzstādīti dažādās vietās aptuveni 27 km garumā, kopā uzstādīti 975 speciālie stabiņi.

Uzstādītas barjeras 72 km garumā, tostarp uz šosejas A2 11 km pie Alūksnes un 2 km pie Smiltenes, posmā Rīga – Jūrmala uz šosejas A10 – 23 km, posmā Garkalne – Sēnīte uz šosejas A2 – 22 km, posmā Rīga – Jelgava uz šosejas A8 – 14 km. Savukārt līdz gada beigām plānots ar barjerām aprīkot vēl 33 km tai skaitā vietās, kur valsts autoceļš iet gar ūdenstilpnēm. Tādējādi līdz gada beigām tiks uzstādītas barjeras kopumā aptuveni 105 km garumā.

Vairāki satiksmes drošības projekti šogad tika iesākti darbu pabeigšanai 2021. gadā. Piemēram, apvienotā gājēju/veloceļa izbūve uz Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Gauju līdz Murjāņiem; Beberbeķu autobusu pietura un pieejas ceļu pārbūve, lai novirzītu gājēju plūsmu uz drošu pāreju pār Rīgas apvedceļu (A9 krustojums ar A5); satiksmes organizācijas izmaiņas uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Baltezera līdz Pulksteņezeram; ribjoslas uz autoceļa A3 (autoceļš Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)) 52 km garumā.

Pašreiz vēl turpinās iepirkums par signālstabiņu uzstādīšanu par Ceļu satiksmes drošības padomes piešķirtajiem līdzekļiem. Ir plānots uzstādīt 13 578 signālstabiņus.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit