IZM pārdalīs 643 tūkstošus eiro studentu kredītiem

0
301
Izglītības un zinātnes ministre Dr.philol. Ilga Šuplinska Foto: flickr.com/valstskanceleja

Rīga, 17.nov., LETA. Valdība šodien uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto informatīvo ziņojumu, ar kuru tā rosina pārdalīt 643 579 eiro no ministrijas ietaupītajiem līdzekļiem studiju un studējošo kredītu nodrošināšanai.

Izglītības un zinātnes ministre Dr.philol. Ilga Šuplinska: “Pēdējo gadu laikā esam daudz darījuši, lai augstākā izglītība Latvijā nebūtu tikai dažu izredzēto un turīgo cilvēku privilēģija. Sadarbībā ar augstskolām, komercbankām un “Altum” esam meklējuši veidus, lai augstāko izglītību Latvijā padarītu pieejamāku. Tāpat esam meklējuši veidus, lai finansiāli palīdzētu studentiem koncentrēties mācībām, un tiem nebūtu jādomā par iztikas nopelnīšanu paralēli studijām.”

Iepriekšējos trīs gados pirms jaunā modeļa ieviešanas kopējais izsniegto kredītu skaits bija orientējoši 1500 kredītu gadā. Pieņemot likumu “Par valsts budžetu 2020.gadam”, konceptuālo ziņojumu un kreditēšanas noteikumus, tika plānots pieaugums orientējoši 2000 jauno kredītu gadā, taču faktiskais pieteikumu skaits pārsniedza plānoto pieaugumu, pauda ministrijā.

Proti, līdz šī gada 25.oktobrim noslēgto kredītlīgumu skaits jau ir 2328. Šogad orientējoši divas reizes arī palielinājies to studentu īpatsvars starp maksas studentiem, kas studiju maksas segšanai izmanto studiju un studējošā kredītu – ja pēdējos piecos gados tas svārstījās 8-11% robežās, tad šogad tas pārsniedz 20%.

I.Šuplinska norāda: “IZM šogad ir ieviesusi jaunu valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, būtiski atvieglojot un modernizējot nosacījumus studējošajam. Tika atcelta prasība par otro galvotāju, kas daudziem studējošiem bija šķērslis, kā arī atcelti studiju kredīta summas ierobežojumi un ieviesta elektroniska datu apmaiņa starp augstskolām un kredītiestādi, attālinātā pieteikšanās un līguma parakstīšana.
Tas, un arī COVID19 sekas, ievērojami palielināja pieprasījumu pēc studējošo kredītiem, jo studentiem mazinājās iespējas piepelnīties. Mēs jau pirms vairākiem mēnešiem IZM iekšējos resursos atradām līdzekļus, lai nodrošinātu augošo pieprasījumu pēc kredītiem. Diemžēl Finanšu ministrija lika šķēršļus un problēma samilza. Tāpēc man ir milzīgs gandarījums, ka mums ir izdevies panākt jau sākotnēji iecerēto risinājumu, un nauda studiju un studējoši kredītiem būs pieejama!”

IZM atklāj, ka jauno pieteikumu plūsma pašlaik ir samazinājusies no 80 pieteikumiem dienā līdz orientējoši 10 pieteikumiem dienā. Ņemot vērā jau apstrādē esošos pieteikumus un pieprasījuma dinamiku, IZM prognozē, ka šogad noslēgto līgumu skaits varētu būt līdz 2500-2600.

No vienas puses šī situācija liecinot, ka jaunais modelis ir attaisnojis uz sevi liktās cerības un studiju un studējošo kredīti ir kļuvuši pieejamāki. Vienlaikus intereses pieaugums varētu būt skaidrojams ar Covid-19 ietekmi, kas ir samazinājusi studentu iespējas papildu studijām arī strādāt, lai segtu studijas maksu, kā arī studentu vecāku ienākumus. Tāpat iespējams daļa studentu ir atteikušies no ieceres studēt ārzemēs, Covid-19 dēļ paliekot Latvijā, norāda ministrijā.

Ziņojumā teikts, ka vidējais studiju kredīta apmērs šobrīd sasniedz 6878 eiro, studējošā kredīta – 6 311 eiro, vidējā kredīta apmērs – 6792 eiro. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis pieteikumu skaits studijām dārgākās augstskolās, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātē un Banku augstskolā.

IZM norāda, ja ministrijas piedāvātā pārdale, lai apmierinātu šīs rudens paaugstināto pieprasījumu, netiks atbalstīta, Budžeta likumā paredzētais finansējums riska segumam netiks pārkāpts. Taču šī rudens paaugstinātā pieprasījuma dēļ nākamgad no jauna slēdzamo kredītlīgumu skaits būs par 500 līdz 600 mazāks.

Šīs arī esot iznākums, ko ministrija vēlas novērst ar pārdali tās administrētajā budžetā, pārdalot 556 516 eiro no budžeta apakšprogrammas “Dotācija brīvpusdienu nodrošināšanai 1.,2.,3. un 4. klases izglītojamiem” uz budžeta apakšprogrammu “Studiju un studējošo kreditēšana”, un pārdalot 87 063 eiro no “procentu izdevumiem” uz izdevumu kodu “subsīdijas un dotācijas”, kopā nodrošinot 643 579 eiro papildus finansējumu portfeļgarantijai.

Attiecībā uz ilgtermiņa risinājumu turpmākajiem gadiem IZM piedāvā izvērtēšanai divus scenārijus. Viens paredz papildu finansējumu, ja pieprasījums pēc jauniem kredītiem ik gadu sasniegs 2500 – 2600 kredītus, kā arī 2021.gadā ministrija sola apsvērt iespēju sagatavot un iesniegt šo kā prioritāro pasākumu ar papildu finansējuma pieprasījumu 2022.- 2024.gadam.

Otrs risinājums paredz izvērtēt iespējas ieviest kritērijus, noteikt prioritātes, atcelt procentu maksājumus un citus pasākumus, savlaicīgi komunicējot to ar nozari un ieviešot normatīvo aktu izmaiņas. Kritēriju izstrāde būtu nepieciešama, jo princips “kas pirmais nāk, tas saņem kredītu” nebūtu taisnīgs – tas sniegtu priekšrocības studentiem no augstskolām, kas ātrāk uzsāktu uzņemšanu, nelabvēlīgākā situācijā atstājot tos, kuri no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ tiek imatrikulēti vēlāk, pauda IZM.

Ziņojumā ministrijā uzsver, ka ir kritiski svarīgi turpināt veiksmīgi uzsākto programmu. Tās ieskatā, studiju kreditēšanas pārtraukšana vai bremzēšana finansējuma trūkuma dēļ nav pieņemama, jo būtu pretrunā ar tiesiskās paļāvības principiem un līdzšinējo komunikāciju sabiedrībai. Turklāt šāda rīcība un neskaidrība par pieprasījumam atbilstoša finansējuma pieejamību ilgtermiņā varot mazināt kredītiestāžu vēlmi piedalīties šajā programmā.

Tāpat ziņojumā minēts, ka nākamajos vidējā termiņa budžeta gados ministrija plāno grozīt līgumu ar “Altum”, samazinot finansējumu portfeļgarantijai un pārdalot to uz procentu subsīdijām atbilstoši faktiskajai vajadzībai, lai segtu izdevumus par šo papildu izsniegto kredītu procentiem kreditēšanas noteikumos paredzētajos gadījumos.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit